Valdība pagaidām nesola bāzes finansējuma pieaugumu zinātnei, nākamā gada budžetu skatīs jaunā valdība. Tas vēl vairāk zinātniekiem licis šaubīties par valdības uzstādītajiem mērķiem uzņēmumu un pētnieku sadarbības attīstībā.
Šobrīd daudziem uzņēmumiem nav kapacitātes, lai sākotnēji pilnībā varētu apmaksāt pētniecības un inovāciju projektus, jo līdzekļi valsts atbalstā atgūstami tikai pēc dažiem mēnešiem. Tāpat, lai uzņēmēju aktivitāte augtu, jāaug arī bāzes finansējumam zinātnē. Tādēļ paši uzņēmēji aicina valdību piešķirt papildu 10 miljonus eiro un dot divreiz vairāk līdzekļus tieši spēcīgāk novērtētajiem institūtiem.
Noritējusi jau otrā Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēde taču zinātnieki nav saņēmuši atbildes un skaidru redzējumu par to, kā un vai īstenosies valsts uzstādītais mērķis - līdz 2020. gadam zinātnes finansējumam jāsasniedz pusotru procentu no iekšzemes kopprodukta.
Spārītis: Ierēdniecībā pretestība; maz zinātnē investēt spējīgu uzņēmēju
Zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis neslēpj gandarījumu, ka padome ir nodibināta, bet secina, ka sēdēs krietni izjūtama iesaistīto ministriju ierēdniecības pretestība un izvairīšanās no runām par finansējumu.
Līdz iepriekšējai dienai mēs saskaņojām dienas kārtību – zinātnieki, sekojot audioierakstam, izvirza dienas kārtībā tos jautājumus, kurus premjere ir akceptējusi kā obligātus nākamajā reizē. Ieraugot nākamās dienas kārtību, mēs redzam pavisam citus jautājumus, kurus ir sastādījuši cilvēki, kuri neparakstās ar savu vārdu zem dienas kārtības," saka Latvijas zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis.
"Iznāk tā, kā pirms vairākiem gadiem, kad Grebņevā vai Zilupē zibens iespēra vienīgajā kamerā, kurai jāfiksē kontrabanda. (..) Pirmais jautājums bija par finansējumu zinātnei un iespējām līdz 2020.gadam sasniegt 1,5% no IKP – šis jautājums vienkārši pazūd (..)," norādīja Spārītis.
Zinātnieku ieskatā arī patlaban norit attīstība rūpnieciskajā pētniecībā, taču uzņēmēju slānis, kas pētījumos var investēt naudu, attīstās krietni lēnāk, nekā cerēts optimistiskajā grafikā.
"Koksnes institūts jau strādā un ir nonācis pie paraugu ražošanas tādai jaukai lietai kā medikamentu kapsulas no koksnes materiāla, ko organisma viegli norij. Mēs šobrīd rijam kapsuliņas no želatīna, kuras ir skaisti nokrāsotas. (..) Bet, ja tā ir celuloze, kas tāpat nonāks organismā un izšķīdīs, tad tas ir vienkārši lieliski," klāsta Spārītis.
"Ja gribas pavisam pateikt kaut ko tādu grandiozu – RTU robotikas nozares speciālisti jau vairākus gadus pasaulē ņem pirmās vietas ar to, ka viņu roboti darbojas rūpniecisko līniju papildināšanai, darbaroku aizstāšanai, visdažādāko operāciju veikšanai. (..)
Ir nepieciešamas laboratorijas, kurās var ražot prototipu, nevis tika tādā lauku smēdītē vai katrs savā garāžas darbnīcā, kur jāliek vīle, zāģītis un vēl daži primitīvi instrumenti. Ir vajadzīgs kaut kas tāds, kur zinātnieks var savu darbu izstrādāt pārliecinoši, nolikt priekšā ražotājam un teikt – lūdzu, šeit ir produkts – ražojam un pelnam," saka Zinātņu akadēmijas vadītājs.
Uzņēmums: Vietējie institūti ne vienmēr spēj nodrošināt vajadzīgos pētījumos
"Pētniecība norit tā – mēs ražojam produktu, griežam gabaliņus, testējam paši un vedam testēt uz institūtu," stāsta uzņēmuma "GroGlass" projektu vadītāja Dace Ose.
Uzņēmums kopš dibināšanas sadarbojas ar zinātniekiem un līdz šim arī izdevies kopīgi radīt konkurētspējīgu produktu - inovatīvu stikla pārklājumu tehnoloģiju, kas, piemēram, siltumnīcām būtiski samazina nepieciešamību pēc apkures un palielina dienas gaismas pieejamību. "Produktu var redzēt Nacionālās bibliotēkas vitrīnās. Ar pārklājumu stiklam var piešķirt arī dažādas fizikālās īpašības – samazināta stikla caurplūde, un tas ir ļoti svarīgi veikalā aukstuma vitrīnām (..)," norāda Ose.
99% uzņēmumā saražotā stikla eksportē uz Ameriku, Vāciju, Spāniju un Franciju. Savukārt aptuveni 7% no apgrozījuma "GroGlass" investē pētniecībā. Lai arī uzņēmumam ir sava pētniecības nodaļa, atsevišķas analīzes un mērījumus veic, sadarbojoties ar Cietvielu fizikas institūtu. Tiesa gan, pusi pētījumu pasūta arī ārvalstu pētniekiem vietējo institūtu infrastruktūras pieejamības problēmu dēļ.
Mums nereti pētījumos ir nepieciešama tāda detalizācijas pakāpe, kuru mēs Latvijā nevaram iegūt. Šī infrastruktūra vēl ir attīstāma.
Taču ir arī otra puse. Ļoti daudz zinātnieku institūtu jau ir veikuši dažnedažādu iekārtu iepirkumus. Ir bijuši mēģinājumi veikt apkopojumus. (..) Tālāka šo iekārtu efektīva izmantošana – tāda analīze nav bijusi. Tad mēs nonākam pie trešā jautājuma – ka zinātnei nebūtu jānodarbojas ar administrēšanu. Tas būtu viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Tas pats zinātnieks, kurš veic pētījumu, tas pats zinātnieks skraida uz grāmatvedību un veic atskaites. Tā ir viena fundamentāli nepareiza lieta," norāda Ose.
Neparedz strauju rocības uzlabošanos uzņēmumos un gatavību ieguldīt pētniecībā
Patlaban platforma, kurā lielākoties sastopas zinātnieks ar uzņēmēju ir kompetenču centri. Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģiju kompetences centrā vairāk nekā 20 projekti ir procesā. Centra valdes loceklis, inženierzinātņu doktors Juris Vanags skaidro, ka ar prognozi par finansējuma pieaugumu tieši no uzņēmēju puses valdībai būtu jābūt piesardzīgai, jo uzņēmēju aktivitāte un interese pētniecībā neaugs, ja zinātnes institūtos nebūs vajadzīgās bāzes, proti, nodrošināta infrastruktūra no valsts puses.
Neviens pētījums nevar tikt garantēts ar konkrētu rezultātu, bet viņam jābūt ar samērā lielu varbūtību. Lielākā daļa uzņēmēju ir lielie un vidējie uzņēmēji. Protams, viens neveiksmīgs pētījums, uzņēmējam, kam nav daudz apgrozāmo līdzekļu, var būt diezgan sāpīgs. Svarīgi, ka programmā šiem uzņēmējiem ir iespēja saņemt projektu finansējumu no valsts, no ES. Ja viss paliks kā tagad, tad nav skaidrs, no kurienes nāk prognozes, ka uzņēmēji vairāk sadarbosies ar zinātniskām iestādēm, nekā tagad," neizpratnē ir Vanags.
Viņš vēl norāda, ka
pētījumu atbalsta intensitāte kompetenču centru projektos var būt no 40 līdz 70%, taču sākotnēji uzņēmējiem jāiegulda tikai sava nauda un tikai pēc pāris mēnešiem daļu naudas var atgūt - lielai daļai uzņēmumu tas ir bremzējošs faktors inovācijās.
Arī pārtikas nozarē netrūkst sadarbības piemēru rūpnieciskajā pētniecībā, piemēram, tādos produktos kā dārzeņu un gaļas biezeņi bērniem, graudaugu pārslas ar paaugstinātu uzturvērtību, kā arī projekti, lai pagarinātu dažādu produktu derīguma termiņu, kas ir svarīgi pārtikas eksportā. Vērtējot pašreizējo zinātnieku un komersantu sadarbību, Lauksaimniecības universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra vadītāja, pārtikas tehnoloģe Sandra Muižniece piemin arī jaunu ietekmējošu faktoru - Krievijas sankcijas. "(..) Protams, ka uzņēmēji izdzīvo, un progresīvākie no tiem skatās uz izaugsmes iespējām nākotnē, bet viņiem ir ļoti būtiski samaksāt algas strādājošajiem cilvēkiem. Tikai pēc tam būs pasūtījumu lietas. (..)
Jo grūtāka ir ekonomiskā situācija, (..) ir situācijas, ka atnāk uzņēmējs un vēlas sadarboties, bet vēlāk viņš atnāk un pasaka, ka uzņēmumā situācija ir tāda, ka mēs pārtraucam sadarbību ar domu, ka pēc gada vai pusgada mēs to atjaunojam," saka Muižniece.
LTRK: Līdzekļi jāiegulda tikai perspektīvajos pētniekos
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis, uzņēmējs Vitālijs Skrīvelis arī piedalās inovāciju stratēģijas padomes sēdēs. Skrīvelis rēķina, ka no uzņēmējiem tiek gaidīts, ka līdz 2020. gadam tiks ieguldīts pētniecībā 275 miljoni eiro. Šobrīd lielākoties Latvijā ir "pērc un pārdod"" tipa uzņēmumi, kas ar inovāciju nemaz nenodarbojas.
Taču inovāciju uzņēmumu slānis varētu augt, turpinoties rūpnieciskās pētniecības kompetenču centru programmai nākamajā plānošanas periodā, kur piešķirti 100 miljoni eiro.Tiesa gan, bez bāzes finansējuma palielināšanas zinātnieku pusē sadarbība neattīstīsies.
"(..) Mūsuprāt, papildus 10 miljoni eiro mūsu zinātniekiem nav nekāda ārprātīgā summa. Mēs kā nodokļu maksātāji sakām – gribam, lai nauda aiziet tur un tur. Bet ne visiem. (..) Lūdzu, tos papildus 10 miljonus novirzīt uz institūtiem un universitātēm, kas ir saņēmušas [starptautiska novērtējumā] atzīmi trīs un uz augšu un kurās ir vairāk nekā 50 pētnieki. Tad viņiem ir kritiskā masa, lai pētītu un audzinātu jaunus pētniekus (..)," saka Skrīvelis.
Patlaban finansējums zinātnei no valsts ir 25% no nepieciešamā. Taču uzņēmēju un zinātnieku daudzkārt minētais bāzes finansējuma pieaugums patlaban netiek solīts, pēc otrās padomes sēdes norādīja premjerministre Laimdota Straujuma.
