Deputātus satrauc uzaudzētais valsts parāds
Kovids, enerģijas cenas un bēgļi no Ukrainas. Prāvie izdevumi šajās trīs pozīcijās nodzina Latviju pērn novembrī pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā kā valsti ar lielāko mīnusu budžetā – deficīts 2022. gadā pārsniedza 7%. Lai šo robu aizlāpītu, ir jāaizņemas, bet tieši pērn nauda kļuva stipri dārgāka. Un tas viss komplektā ar augstu inflāciju un prognozēm par recesiju ekonomikā šajā gadā.
"Es, protams, negribēju nākt vēlreiz, bet vienmēr, kad ir runa par aizņemšanos, es vienmēr te nākšu un runāšu," teica Saeimas opozīcijas deputāts Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").
Par pēdējos gados uzaudzēto valsts parādu runājusi ne tikai opozīcija Saeimā. Rudenī pēc iepazīšanās ar budžeta stāvokli pārsteigumu par slikto bildi neslēpa viens no jaunās koalīcijas deputātiem.
"Mēs šajā iepriekšējā ballītē neesam piedalījušies, mēs gribam redzēt, cik daudz pudeles ir sasistas, kāda netīrība pēc tā ir, mēs esam gatavi kopā nākt un sakārtot šo laukumu," teica Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").
Tomēr pēdējie aprēķini rāda, ka naudas valsts makā ir vairāk, nekā vasaras beigās domāja, ka būs, un arī iztrūkums izrādījās mazāks.
Budžeta iespējas FM rēķina atbilstoši specifiskam terminam – strukturālais deficīts. Valdības deklarācija paredzēja noteiktu šī deficīta līmeni sasniegt 2025. gadā, taču, neko pat īsti nedarot, pateicoties augstai inflācijai un labiem budžeta ieņēmumiem, jau pagājušajā gadā tika sasniegts daudz labāks rādītājs.
Lielāki budžeta ieņēmumi ļauj dubultot šogad papildu piešķiramās naudas apjomu no 95 miljoniem eiro līdz 215 miljoniem. Tas gan vienalga ir 10 reižu mazāk, nekā gribētu ministrijas.
Tāpēc līdz ceturtdienai valdībā diskutēs, kam naudu dot, bet kam ne.
EK rekomendē piesardzīgāku fiskālo politiku
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka prioritātes būs iekšējā-ārējā drošība, ekonomikas transformācija, veselība un labklājība, bet konkrētas izdevumu pozīcijas neatklāja.
"De facto": Kas tad ir kaut kādi divi trīs punkti, ko tad varētu atbalstīt šajos virzienos?
Finanšu ministrs: Es atturēšos šobrīd, jo notiek budžeta sarunas. Budžets veidojas. Nākamnedēļ būs visi cipari, būs publiski.
Saeimas opozīcijā arī ir viedoklis, ka labie budžeta ieņēmumi ļautu valdībai tērēt vēl vairāk. Rudenī ministrija bija gatava lielākam deficītam nekā tagad.
"Valdības deklarācijā arī tika norādīts, ka recesijas apstākļos mēs rīkosimies pretcikliski, kas būtībā arī nozīmē šādos gadījumos palielināt deficītu. Es domāju, ka tas ir jādara. Mēs runājam par ekonomikas transformāciju, tā nenotiks, ja mēs nerisināsim nevienlīdzības, nabadzības problēmu," pauda Saeimas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie").
Te jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos Eiropas Komisija mudina dalībvalstis izvairīties no kovida laikam līdzīgas ekonomikas stimulēšanas.
"Pašreiz mēs rekomendējam krietni piesardzīgāku fiskālo politiku gan tāpēc, ka palielinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas, procentu likmes valsts parādzīmēm, gan tāpēc, lai vēl vairāk neveicinātu inflāciju,"
skaidroja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").
"Ierasti mēs varbūt tik tiešām varētu domāt, ka palielinās inflācija un valsts uzdevums ir tomēr mazināt tēriņus, bet tas ir tikai tādā gadījumā, ja inflāciju veido pārāk daudz naudas ekonomikā, tā nav tā esošā situācija. Kā mēs zinām, inflāciju veido energoresursi, pārtikas cenas," turpināja Šuvajevs.
Finanšu ministrs grib saglabāt piesardzību tēriņos
Finanšu ministrs Ašeradens tomēr grib šajos nenoteiktības apstākļos saglabāt zināmu piesardzību, jo nav garantijas, ka esošās prognozes piepildīsies. "Ja Eiropas Centrālā banka (ECB) mēģina ugunskuru dzēst, to inflāciju samazināt, tad valdība nedrīkstētu no otras puses mest tai krāsnij klāt malku. Tajā pašā laikā mums jāpalīdz iedzīvotājiem, mums jāmēģina to zelta vidusceļu atrast," teica Ašeradens.
Ministra ieskatā – fiskālā disciplīna būtu arī labs signāls naudas aizdevējiem, kas tagad prasa lielākus procentus.
Kopējais Latvijas valsts parāds ir tuvu 17 miljardiem eiro, kas proporcionāli ir viens no zemākajiem savienībā. Septiņi miljardi eiro ir jāpārfinansē nākamajos četros gados.
Fiskālās disciplīnas padome lēsusi, ka parāda apkalpošanas izmaksas varētu dubultoties. Valsts kasē apstiprina, ka matemātika ir pareiza.
"Pēdējo gadu laikā viszemākie parāda apkalpošanas izdevumi jeb procentu maksājumi bija tieši pagājušajā gadā 164 miljoni eiro, šogad mēs plānojam, ka tie procentu izdevumi būs apmēram 200 miljoni, un savukārt 2024. gadā jau būs pieaugums par 130 miljoniem, sasniedzot 330 miljonus," norādīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Valsts kasē mierināja, ka šādas izmaksas savulaik jau pieredzētas. Nauda kļuvusi dārgāka, jo visā pasaulē centrālās bankas pacēlušas aizdevumu likmes: 2021. gadā Latvija varēja aizņemties naudu gandrīz bez maksas, bet pērn jau bija jāmaksā 4%.
Naudas cenu ietekmē arī Krievijas tuvums
"Ja mēs skatāmies uz priekšu, tad izskatās, ka straujākais likmju kāpums ir aiz muguras. Mēs no negatīvām procentu likmēm esam aizgājuši krietni pozitīvā teritorijā. Un, ja skatāmies, tad gada "Euribor" ir virs 3% atzīmes un parādzīmes, kas ir uz 5 gadiem, arī ir virs 3% atzīmes, bet šobrīd tirgus gaida turpmākos ECB lēmumus, kas tiks pieņemti, balstoties uz to, kā attīstās inflācija," teica SEB bankas finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Pērn kādu brīdi varēja manīt, ka Latvijai naudu aizdeva dārgāk nekā, piemēram, Itālijai un Grieķijai, kurām kredītreitings pat bija sliktāks. To ietekmēja dažādi apstākļi, tajā skaitā Krievijas tuvums.
"Jā, bija tāda brīdis, it īpaši pēc kara sākuma Ukrainā, kad mēs ieraudzījām obligāciju procentu likmju lēcienu, kas nozīmē, ka tirgus cenoja mūsu atrašanos kaimiņos kā papildu risku un tāpēc šīs procentu likmes bija augstākas, bet, skatoties šobrīd, situācija obligāciju tirgū ir nomierinājusies," skaidroja Lāriņš.
"Es nevaru izslēgt arī to, ka Krievijas robežas tuvums arī spēlē kaut kādu lomu. Vai to var izteikt procentu punktos, gūti pateikt.
Katrā ziņā, tad, kad mēs komunicējam gan ar reitingu aģentūrām, gan ar investoriem, tad, protams, viņus interesē tie jautājumi, kas saistītās ar mūsu valsts drošību. Gan fizisko drošību, gan enerģētisko drošību. Tie ir jautājumi, kas agrāk tika mazāk uzdoti, tagad tie ir fokusā," piebilda Āboliņš.
Valdība cer pabeigt diskusijas un budžetu iesniegt Saeimai līdz 9. februārim.
Pēdējās nedēļās ir arī labas ziņas inflācijas sakarā. Biržās kritušās gan gāzes, gan pārtikas cenas. Tas nozīmē, ka būtu jāmazinās arī inflācijai, kas savukārt varētu novest pie zemākām aizņēmumu likmēm. Bet skaidrs, ka efekts nebūs jūtams uzreiz.
