Pirms gada, kad koronavīruss, pieklusis Āzijā, pārvēlās pāri Eiropai un pārsviedās uz Ameriku, daudzus ekspertus nodarbināja jautājums – kāpēc apmēram līdzīgos apstākļos dažās valstīs saslimstība un mirstība bija ļoti augsta, savukārt citas tika cauri salīdzinoši viegli. Versiju bija daudz (tika ņemts vērā klimats, iedzīvotāju blīvums, ģenētiskā predispozīcija, sociālie ieradumi un daudz kas cits), un neviena no tām nebija pietiekami pārliecinoša.
Citu faktoru vidū tika aplūkota valstu vadītāju rīcība, un tika konstatēts, ka zemēs, kurās valsts augstākajos amatos ir sievietes, reakcija uz pandēmiju izrādījās visefektīvākā – kā piemēri tika minētas Vācija, Somija, Islande, Taivāna, Norvēģija, Jaunzēlande. (LSM.lv par to rakstīja pagājušā gada pavasarī.)
Sagatavošanās nepalīdzēja
Daudziem izrādījās šoks, ka dažās attīstītās valstīs, kuras teorētiski tika uzskatītas par pasaules līderēm sagatavotības pandēmijām ziņā (2019. gada reitingā "Globālais veselības drošības indekss" pirmajā vietā ierindojās ASV, pirmajā desmitniekā bija arī Lielbritānija, Nīderlande, Francija, Zviedrija), savukārt praksē krīzes pirmajos mēnešos šīs valstis pārvērtās par Covid-19 posta zonām.
Pret šo valstu līderu rīcību tika vērsta kritika. 2020. gada martā Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons publiski lielījās, ka nebaidās no rokasspiedieniem, apmeklēja regbija mačus un pat svinības par godu jaundzimušajiem, – un burtiski divas dienas pēc tam rekomendēja līdzpilsoņiem maksimāli ierobežot nebūtiskus kontaktus. ASV un Brazīlijas prezidenti iestājās pret stingru ierobežojumu ieviešanu, lai gan saslimstība un mirstība strauji pieauga.
Dažu valstu vadītāju neveiksmīgās rīcības dēļ izveidojās viedoklis, ka vislabākos panākumus cīņā ar koronavīrusu gūst līderes sievietes, kurām nav noslieces uz populismu un kuras ieguvušas eksaktu izglītību.
Šo hipotēzi daudziem iemiesoja Vācijas kanclere Angela Merkele. Kā rakstīja Lielbritānijas avīzes "The Guardian" Brazīlijas autors, viņai raksturīga "mierīga pārliecinātība, kādu pilnībā var gaidīt no bijušās zinātnieces un pētnieces ar doktora grādu kvantu ķīmijas jomā".
Līdera loma krīzes laikā
"Izpratnei par to, kā dažādas valstis reaģējušas uz pandēmiju, ir milzīga nozīme, ja mēs gribam gūt mācības un glābt vairāk dzīvību [jaunas krīzes gadījumā]. Domājams, ka nozīme bija vairākiem faktoriem, bet nacionālo līderu svarīgākie lēmumi krīzes karstumā noteica slimības izplatīšanās trajektoriju. Daži reaģēja ātri, savukārt citi šaubījās vai noliedza situācijas nopietnību, kas noveda pie nāves gadījumiem, no kuriem varēja izvairīties.
Protams, ka tas rada jautājumus par valsts līderu raksturojuma sistemātiskiem modeļiem un šie modeļi var palīdzēt izskaidrot tādas atšķirības. Atsevišķi gadījumi var sniegt norādes un iedvesmot uz hipotēzēm, tomēr mums jābūt piesardzīgiem, lai neizdarītu vispārinājumus, balstoties dažos spilgtos piemēros," brīdina Briseles domnīcas "Bruegel" eksperti – Londonas Ekonomikas skolas docents Joahims Vēners un Berlīnes "Hertie" skolas profesors Marks Hallerbergs.
Rakstā, kas publicēts "Bruegel" portālā, Vēners un Hallerbergs izklāsta rezultātus, kādi gūti viņu nesenajā pētījumā, kurā tika apskatītas 188 valstu vadītāju personiskās īpašības politiskās prioritātes un izglītības līmenis. Šie līderi atradās amatos Covid-19 pandēmijas sākuma periodā. Zinātnieku nolūks bija noskaidrot saistību starp līderu īpašībām un viņu valstīs veikto pretepidēmijas pasākumu ātrumu un efektivitāti. Šim pētījumam ir arī praktiska nozīme, jo pandēmija vēl nav beigusies, turklāt var izrādīties, ka tā nebūt nav pēdējā, un, jo vairāk tiks atklāts faktoru, kas palīdz tikt galā ar šādām katastrofām, jo labāk.
Dzimums, populisms, izglītība
Zinātnieki atsaucas uz citu pētījumu, kas veikts 2021. gadā un kurā analizēta dzimumu atšķirību ietekme uz vadības stilu un noslieci uz risku. Autori izdara secinājumu, ka salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes vadošos valsts amatos ieviesušas stingrus ierobežojumus agrāk, jo viņas aktīvi cenšas izvairīties no riska, kad ir runa par cilvēku dzīvībām.
Papildus tam sieviešu vadības stils tiek raksturots kā precīzāks, empātiskāks un izlēmīgāks.
Par populismu kā sarežģījumus radošu faktoru, pieņemot lēmumus krīzes laikā, bija izplatīta šāda hipotēze: līderi, kuriem nav noslieces uz populismu, ar lielāku iespējamību ieklausīsies ekspertu padomos, kā arī atzīs zinātniskos faktus un līdz ar to rīkosies operatīvāk un efektīvāk par populistiem.
Trešais faktors, kuru daudzi uzskatīja par īpaši nozīmīgu, ir līdera akadēmiskā sagatavotība. Krīzes situācijā, kad vajadzīgi ātri lēmumi, pieredze un zināšanas attiecīgajā jomā var dot iespēju līderim ātri saprast problēmas būtību. Tātad teorētiski valstu vadītāji, kas pētījuši eksaktās zinātnes vai medicīnu, ar lielāku iespējamību sapratīs daudzus ar pandēmiju saistītos jautājumus un ātrāk reaģēs. No otras puses, līderiem šīs speciālās zināšanas var arī nebūt vajadzīgas, ja viņiem ir kvalificēti padomnieki.
Tomēr līderi paši izvēlas sev padomniekus, un viņi var atlaist vai ignorēt ekspertus, kuru viedoklim nepiekrīt, norāda autori.
Kā tas bija praksē
Pētījuma autori pārbaudīja, kā iepriekš minētie trīs faktori ietekmējuši to, cik ātri visu ANO dalībvalstu vadītāji ieviesuši ierobežojumus pēc Covid-19 uzliesmojuma savā valstī, kā arī līderu attieksmi pret pandēmiju kopumā.
Valsts līderu sarakstā, kurus analizēja zinātnieki, ir 13 sievietes, 17 populisti (pēc Tonija Blēra Globālo pārmaiņu institūta ekspertu ziņojuma "High Tide? Populism in Power, 1990-2020" vērtējuma), 13 ieguvuši eksakto vai medicīnisko izglītību.
Kontrasts dažos gadījumos bija pārsteidzošs.
Bez Angelas Merkeles vienīgais valsts līderis, kas darbojies eksaktajās zinātnēs un ieguvis ķīmijas zinātņu doktora grādu, bija Tanzānijas prezidents Džons Magufuli. Atšķirībā no Merkeles viņš ietiepīgi noliedza Covid-19 pastāvēšanu, bet šā gada martā nomira. Oficiālais nāves cēlonis bija "sirds slimības izraisīti sarežģījumi", bet opozīcija paziņoja, ka Magufuli inficējies ar koronavīrusu.
Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, kurš pēc izglītības ir mediķis, epidēmijas sākumā, kad slimnīcās bija liels inficēto pieplūdums, vienu dienu nedēļā ārstēja saslimušos. Savukārt Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs, kurš ir medicīnas zinātņu doktors, paziņoja, ka viņa valsts ir brīva no koronavīrusa un kā zāles pret Covid-19 ieteica lakricu.
Izveidojot grafikus, kuros redzama valstu līderu personīgo īpašību un valstī 2020. gadā noteikto ierobežojumu korelācija, pētnieki neatrada nekādu apstiprinājumu hipotēzei par to, ka globālā mērogā zinātnieki, sievietes vai politiķi, kuriem nav noslieces uz populismu, būtu pieņēmuši lēmumus par ierobežojumiem ātrāk vai efektīvāk.
"Mūsu iegūtie rezultāti ir pamācošs stāsts par to, kā noteiktas līderu īpašības atspoguļojas dažādos reaģēšanas pasākumos pandēmijas laikā. Sieviete politiķe, kurai nav noslieces uz populismu un kurai ir doktora grāds eksaktajās zinātnēs, varēja ieviest stingrus ierobežojumus agrāk par citiem, kā tas notika Vācijā. Tomēr šķiet, ka starp šiem faktiem un stingro ierobežojumu sākuma datumu saistības tomēr nav," rezumē pētnieki.
