Vakcīnu nacionālisms un globālā nevienlīdzība. Eksperta komentāri

Pēc teju gada, pavadīta ar Covid-19, kura dēļ pasaulē dzīvību zaudējuši jau gandrīz divi miljoni cilvēku, ziņas par vakcinācijas aizsākšanos Eiropā un citviet pasaulē radīja cerības ne vienā vien no pasaules valstu iedzīvotājiem. Situācija mazattīstības un vidējo ienākumu valstīs izrādījusies skaudrāka. Apskatot vakcīnu nevienlīdzību pasaulē, LSM.lv sarunājas ar Malaizijā strādājošo globālās veselības speciālistu Dr. Svī Kengu Koru (Dr. Swee Kheng Khor).

ĪSUMĀ:

  • Par spīti globālajai pandēmijai vakcīna kļuvusi par vairāksolīšanas preci;

  • Vakcīnu iepirkumi norāda uz skaudro nevienlīdzību starp globālajiem ziemeļiem un dienvidiem;

  • 80% no 2021. gadā ražošanai paredzētajam “Pfizer/BioNTech” vakcīnām jau rezervētas, galvenokārt no Rietumu valstīm;

  • Indija un Dienvidāfrika aicinājusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas valstis īslaicīgi atcelt vakcīnu patentus un intelektuālā īpašuma tiesības;

  • Eksperts: Rietumvalstu noliegums atbalstīt šo aicinājumu Pasaules Tirdzniecības organizācijā globālās pandēmijas laikā ir morāli vājš un liekulīgs;

  • Pasaules Veselības organizācijas paredzētais vienlīdzīgās izplatīšanas mehānisms izrādījies neveiksmīgs. Rietumvalstis, mehānismu apejot, aizsāk tiešas sarunas ar farmācijas kompānijām;

  • Pat saņemot vakcīnas Rietumos, ja pandēmija turpināsies citviet pasaulē, drošība un ekonomiskā atlabšana ir pāragra cerība. Pētījumi liecina: ja pandēmija turpināsies citviet pasaulē, Eiropas Savienība turpinās zaudēt līdz pat 40 miljardiem ASV dolāru gadā;

  • Eksperts: Klusējot pieņemot uzskatu “nauda ir varena”, pasaulē tiek sabojāti arī globālās veselības ētiskie un sadarbības pamati.

Par vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisīto slimību Covid-19 uzzinājām 2020. gada sākumā. Aizgājušais gads daudzu atmiņās nenoliedzami saglabāsies kā gads, kas mainīja pasauli. Tādēļ jo īpaši cerīgs un gaidīts izrādījās uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” kopīgi radītās vakcīnas gaismas stars. Vakcīna nu apstiprināta Eiropas Savienības teritorijā; un arī Latvijā, kā citviet Eiropas Savienībā, 27. decembrī aizsākās vakcinēšanās.

Par spīti globālajai pandēmijai, kas skārusi visus pasaules nostūrus, vakcīna kļuvusi par vairāksolīšanas preci. Vakcīnas iegādāšanās pieredze aiz dažu pasaules turīgāko valstu robežām turpina izgaismot nevienlīdzību starp tā sauktajiem globālajiem ziemeļiem un dienvidiem. Šīs valstis  šķir arī pieeja ekonomiskajiem resursiem. 

Vadoties pēc iekšzemes vajadzībām, resursiem bagātākās valstis rezervējušas un noslēgušas līgumus par vakcīnu piegādi ārpus iepriekš paredzētajiem mehānismiem. Piemēram, no izmantošanai šobrīd visplašāk apstiprinātās kompāniju “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas 80 procenti no 2021. gadā ražošanai paredzēta daudzuma jau ir rezervēti. Šo daudzumu rezervējušas valstis, kuru iedzīvotāji veido vien 14% no pasaules kopējā iedzīvotāju skaita. Piemēram, aizgājušā gada izskaņā ''Pfizer'' ziņoja, ka ASV vien jau ir noslēgušas līgumu par 200 miljoniem devu.

Ja visu farmācijas kompāniju vakcīnas, kuras šobrīd iziet klīniskos pētījumus, tiks apstiprinātas lietošanai, ASV, Lielbritānija un Eiropas Savienības valstis ar saņemtajām vakcīnām varēs nodrošināt visus savus iedzīvotājus pat vairākas reizes. Tikmēr, ņemot vērā kompāniju iespējamos ražošanas apjomus, vairums citu pasaules valstu vakcināciju varētu neuzsākt līdz 2021. gada beigām vai pat 2024. gadam.

Vakcīnas patenti un tehnoloģijas

Norādot uz problēmām šī brīža situācijā, Āfrikas valstu veselības speciālisti īpaši kritizējuši rietumvalstu praksi iegādāties vairāk vakcīnu devu nekā nepieciešams – uz resursiem mazāk bagāto valstu rēķina. Taču problēma ir ne vien individuālo valstu prakse veikt iepirkumus, pārsniedzot viņu vajadzības, bet arī kompāniju patenti un vakcīnas tehnoloģiju noslēpumi. Ar vakcīnas izgatavošanu saistītās zināšanās un tehnoloģijas ir viena no galvenajām barjerām, kas nepieļauj vakcīnu paātrinātu izgatavošanu arī citās valstīs.

Lai tas notiktu, kompānijām, piemēram, “Pfizer/BioNTech”, būtu jāpiekrīt ekskluzīvā intelektuālā īpašuma koplietošanai.

2020. gada oktobrī, vēršoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), globālās dienvidu valstis ar Dienvidāfriku un Indiju priekšgalā aicināja Covid-19 vakcīnu patentu īslaicīgu atcelšanu. Aicinājums pamatots, skaidrojot, ka atcelšana ļautu uzsākt reģionālo ražošanu un plašāku vakcīnu izplatību, tādējādi nepieļaujot noslāņošanos vien dažu valstu rokās. Priekšlikums atkārtoti tika apspriests 20. novembrī, kad Rietumu valstis ar Eiropas Savienību, Lielbritāniju un ASV priekšgalā noraidījušas aicinājumu, kura tālāka izskatīšana kopš decembra vidus nav notikusi.

Kā sarunā ar LSM.lv min Malaizijā strādājošs globālās veselības speciālists Dr.Svī Kengs Kors (Dr. Swee Kheng Khor) pasaulei ir jācenšas nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu globālu piekļuvi visām Covid-19 tehnoloģijām, ieskaitot vakcīnu. Viņš min, ka “dažu globālu ziemeļu valstu arguments, ka atteikšanās no vakcīnas intelektuālā īpašuma tiesībām nemainītu situāciju globālajos dienvidos, globālās katastrofas laikā, ir morāli vājš un liekulīgs.” Galvenie farmaceitiskie preparāti lielāko daļu no savu peļņas jebkurā gadījumā saņems tieši globālajos ziemeļos. Tehnoloģiju nodrošināšana, lai iedzīvotāji arī globālajos dienvidos varētu saņemt vakcīnas, kompānijām veicinātu ne vien samērīgu autoratlīdzības summu, bet arī pasaules reputāciju, uzskata eksperts.

Vienlīdzības mehānisms apiets

Tomēr nevarētu teikt, ka šāda situācija netika paredzēta. Pasaules Veselības organizācija (PVO), kas atbalstījusi Indijas un Dienvidāfrikas aicinājumu uz laiku atcelt patentu noteikumus, jau pandēmijas agrajās dienās aizsāka vakcīnu alokācijas shēmu. Shēmas ietvaros tika radīta jauna aģentūra “COVAX”, kuras uzdevumos paredzēts pasaulē sadalīt un izplatīt tādu daudzumu vakcīnu, lai vienlīdzīgi vakcinētu 20 procentus no katras aģentūras dalībvalsts iedzīvotājiem. Mehānisms sākumā paredzēja vienkāršu principu: neviena valsts nevakcinētu vairāk kā 20 procentus no saviem iedzīvotājiem, kamēr visas valstis nebūtu vakcinējušās šos pašus 20 procentus no saviem. Kā aģentūras darba pirmajās dienās izteicies PVO ģenerāldirektors Teodross Adhanoms Gebreiesuss (Dr. Tedros Adhanom Ghebreyesus): “Apvienojot resursus un rīkojoties solidāri, izmantojot [...] “COVAX”, mēs varam nodrošināt, ka, tiklīdz Covid-19 vakcīna ir pieejama, tā ir vienlīdz pieejama visām valstīm.”

Šobrīd gan šis plāns izrādījies vien sapnis. Apejot iecerēto sistēmu, pasaules turīgākās valstis, piemēram, ASV, Kanāda, arī Japāna, kā arī Eiropas Savienība aizsāka tiešas sarunas ar vakcīnu ražotājiem.

Tiešo sarunu rezultātā liela daļa no vakcīnām, kuras plānots ražot 2021. gadā, vairs nav pieejamas.

Turīgākās valstis gan ir solījušas, ka neizlietotās vakcīnas devas tiks ziedotas, kā arī novirzījušas līdzekļus vakcīnu iegādei mazattīstības valstīm. Vienlaicīgi arī tādas farmācijas kompānijas kā, piemēram, “AstraZeneca”, kas izstrādāja vakcīnu kopīgi ar Oksfordas Universitāti, norādījusi, ka arī mazattīstības valstīm rezervējusi noteiktu skaitu vakcīnu. Taču solījumi paļaujas uz to, ka ne vien šīs līdz šim vakcinācijai neapstiprinātās vakcīnas tiks iekļautas tirgū, bet arī, ka Rietumu valstīm nebūs nepieciešamība piegādāt visu pasūtīto vakcīnu devu skaitu. Malaiziešu globālās veselības speciālists Dr.Svī Kengs Kors vienlaikus uzslavēja tieši “AstraZeneca” soli veikt tehnoloģiju pārnesi uz “Siam Biosciences” kompāniju Taizemē, kur aizsāksies ražošana.

Tomēr speciālists piebilst, ka vakcīnu nevienlīdzība skar arī valstis ar vidējiem ienākumiem. Kā piemēru, Dr.Svī Kengs Kors min Malaiziju, kura kā valsts ar vidējiem ienākumiem ir pārāk turīga, lai pretendētu uz atbalstu vai atteikšanos no patenta, bet ne pietiekami turīga, lai konkurētu ar valstīm, kurām ir krietni augstāki ienākumi.

Kādēļ tas ir svarīgi?

Tieši 2021. gadā, kad, piemēram, Eiropas Savienības valstīs vakcināciju uzsāks plašākai publikai, vēl skaudrāk iezīmēsies vakcīnu globālā nevienlīdzība. Globālā pandēmija šobrīd skārusi visus pasaules nostūrus, arī mazāk apdzīvotos un grūtāk pieejamos. Vakcīnai kādā brīdī būs jāsasniedz visas šīs vietas; kamēr tas nenotiks, nav pamata cerēt uz globālās ekonomikas atdzīvošanos.

Kā sarunā ar LSM.lv min Dr.Svī Kengs Kors: “Vakcīna nav maģija, bet tā ir noderīgs papildinājums kopējā instrumentu klāstā.”

Īstermiņā pandēmijas situācija var neuzlaboties pietiekami, lai valstis globālajos dienvidos varētu atsākt ekonomisko un sabiedrisko dzīvi. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā pasaules ekonomika varētu neatsākties, jo arī globālie ziemeļi paļaujas uz globālajiem dienvidiem tirdzniecībā, tirgos un piegādes ķēdē, norāda globālās veselības speciālists Dr. Kors.

Kā liecina pētījums, bez vakcīnas Covid-19 ietekme uz pasaules ekonomiku būtu aptuveni 3,4 triljoni ASV dolāru gadā. Vakcīnu pieejamība pasaules turīgākajās valstīs gan nenozīmē, ka ekonomika tūlīt atlabs. Ja pandēmija turpināsies citviet pasaulē, Eiropas Savienība turpinās zaudēt līdz pat 40 miljardiem ASV dolāru gadā.

Vienlaicīgi jo īpaši iedragāta tiek globālā uzticība un solidaritāte starp valstīm. Kā sarunā ar LSM.lv min Malaizijā dzīvojošais globālās veselības speciālists, “klusējot pieņemot nacionālismu un “nauda ir varena” uzskatus, pasaulē tiek sabojāti arī globālās veselības ētiskie un sadarbības pamati”, tam var būt graujošas tālejošās sekas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt