Covid-19 pandēmijas radītie zaudējumi globālā mērogā ir milzīgi – koronavīruss aiznesis vairāk nekā pusmiljonu dzīvību. Simtiem miljonu cilvēku palikuši bez darba. Ekonomiskais kaitējums tiek lēsts triljonos eiro. Un pandēmija nekādā gadījumā nezaudē spēku – par tās upuriem vēl var kļūt simtiem tūkstoši. Nav pārsteidzoši, ka vakcīnas izstrāde izraisa lielu interesi.
Nevis panaceja, bet instruments
Daži no vairāk nekā simt prototipiem šķiet daudzsološi, un iespējams, ka gatavas vakcīnas nonāks apritē nevis pēc dažiem gadiem, kā ierasti notiek ar šādiem produktiem, bet daudz agrāk. Valdībām jāpaspēj sagatavoties un jāizstrādā vakcīnas izplatīšanas politika, lai izvairītos no "katastrofiskiem panākumiem" (tādi var būt, ja pieprasījums pēc produkta ir tik liels, ka ražotājs nespēj adekvāti uz to reaģēt), norāda ASV domnīcas "Ārējo attiecību padome" (Council on Foreign Relations) vadītājs, politologs Ričards Hāss rakstā, kas publicēts šīs organizācijas portālā.
Vispirms jāatceras - pat, ja parādīsies viena vai vairākas vakcīnas, kas spēs padarīt cilvēkus mazāk uzņēmīgus pret koronavīrusu, sabiedrības veselības problēma nebūs novērsta. Kā apstiprinās jebkurš medicīnas eksperts, vakcīnas nav panaceja. Tās ir tikai viens no instrumentiem ārstu arsenālā, uzsver Hāss.
Nevajadzētu gaidīt, ka visi tie, kas tiks vakcinēti, bez izņēmuma saņems pilnīgu un ilgstošu imunitāti. Vēl miljoni atteiksies no vakcinācijas paši. Un ir vēl viens acīmredzams fakts – uz Zemes dzīvo gandrīz astoņi miljardi cilvēku. Lai izgatavotu astoņus miljardus vakcīnu devu un izplatītu tās pa visu pasauli, var būt vajadzīgi vairāki gadi.
Kā sadalīt vakcīnu?
"Tie ir jautājumi no zinātnes, ražošanas un loģistikas jomas. Tie noteikti būs grūti. Bet vieglāki nebūs arī politiskie jautājumi, kas saistīti ar vakcīnu," konstatē Hāss. Viņš piemin dažus no šiem "nolādētajiem jautājumiem".
Kas samaksās par vakcīnu?
Kompānijas gaida, ka atmaksāsies to ieguldījumi pētījumos un izstrādē, kā arī tēriņi ražošanai un izplatīšanai – iespējams, desmitiem miljardi eiro (un nav izslēgts, ka daudz vairāk). Un vēl pirms tam, kad tiks uzdots jautājums par peļņu. Ar šo jautājumu saistīts vēl viens – kā kompānijas, kuras izstrādājušas vakcīnu, saņems kompensācijas, ja tām pieprasīs licencēt patentus ražotājiem citās valstīs.
Tomēr vissarežģītākie politiskie jautājumi droši vien ir saistīti ar vakcīnas pieejamību.
Kam jāsaņem vakcīnas pirmās partijas? Kurš noteiks, kam atļauts "stāties rindā" un kādā kārtībā?
Kādas priekšrocības saņems valsts, kurā tiks izstrādāta vakcīna? Vai bagātākās valstīs atgrūdīs nabadzīgākās? Vai valstu valdības pieļaus, ka šajā jautājumā iejauksies ģeopolitika? Vai tās dalīsies ar vakcīnu ar draugiem un sabiedrotajiem, apdraudētas iedzīvotāju grupas valstīs-pretiniecēs aizdzenot uz rindas beigām?
Aprīļa beigās, kad darbs pie vakcīnām pret Covid-19 tikai pieņēmās sparā, šie jautājumi jau sāka izskanēt. "Viss inovāciju process vakcīnu jomā no izstrādes līdz pieejamības nodrošināšanai jāregulē ar skaidriem un caurskatāmiem noteikumiem, balstītiem sabiedrības interesēs. Tas savukārt prasīs precīzu saskaņošanu starp globālajām un nacionālajām sabiedrības interesēm," pavasarī rakstīja portāla "Project Syndicate" autores – britu profesore Mariana Macukato un starptautiskās organizācijas "Ārsti bez robežām" pārstāve Elsa Torrēle.
Nacionālajā līmenī jau tagad katrai valdībai jāsāk apdomāt, kā tā izplatīs vakcīnu, kas tiks ražota valstī vai saņemta no ārzemēm, uzsver Hāss. Vispirms varētu vakcinēt mediķus, pēc tam policistus, ugunsdzēsējus, karavīrus, skolotājus un citās sabiedrībai vitāli svarīgās jomās strādājošos. Tikai jāizlemj, vai būs prioritāte apdraudētajām grupām – gados veciem cilvēkiem un pacientiem, kuriem ir vēl citas slimības.
Vai vakcīnai jābūt bez maksas tikai dažām grupām vai bez maksas visiem?
Starptautiskajā līmenī politiskie jautājumi ir vēl sarežģītāki. Ātri jāizvērš ražošana, jāizstrādā noteikumi, kas nodrošina piekļuvi vakcīnai, jāpiešķir pietiekami daudz līdzekļu, lai aptvertu nabadzīgāku valstu iedzīvotājus. Globālā vakcīnu un imunizācijas alianse "Gavi" (privāto un valdības organizāciju partnerība), Pasaules Veselības organizācija, vairākas valdības, kā arī Bila un Melindas Geitsu fonds izveidojuši Fondu globālai pieejai vakcīnām pret Covid-19 (COVAX).
Fonda izveidotāji ierosina, lai jebkura iedarbīga vakcīna, kas parādīsies, tiktu uzskatītu par globālu sabiedrisko labumu un tiktu vienmērīgi izplatīta pa visu pasauli neatkarīgi no tā, kur tā radīta, un no tā, vai saņēmējvalstis ir maksātspējīgas. PVO izveidojusi globālu izplatīšanas struktūru, kas nodrošina prioritāti apdraudētākajām iedzīvotāju grupām un veselības aprūpes sistēmu darbiniekiem.
Vajadzīga globāla pieeja
Taču tāda pieeja var izrādīties nereālistiska. Runa ir ne tikai par to, ka COVAX nepietiek adekvāta finansējuma, tajā nepiedalās ASV un Ķīna, kā arī tam nav precīzu pilnvaru. Problēma ir tāda, ka uz visu valstu valdībām noteikti tiks izdarīts milzīgs spiediens nolūkā panākt, lai ar vakcīnām tiktu nodrošināti vispirms pašu valsts pilsoņi.
Ir gandrīz droši, ka "vakcīnu nacionālisms" uzvarēs "vakcīnu daudzpolaritāti".
Pēdējo mēnešu notikumi šo skepsi pastiprina. Covid-19 parādījās Ķīnā un ātri kļuva par globālu problēmu. Tomēr uz šo problēmu valstis reaģēja galvenokārt individuāli, nacionālās politikas līmenī. Dažas valstis guva salīdzinoši labus rezultātus, pateicoties savām veselības aprūpes sistēmām un politiskajai vadībai, bet citu valstu sekmes bija daudz sliktākas.
"Nacionālās" pieejas vakcīnai turpināšana ir ceļš uz katastrofu. Ļoti nedaudzas valstis spēj radīt efektīvas vakcīnas. Pieejai jābūt globālai. Iemesli ir ne tikai ētiski un humāni, bet arī ekonomiski un stratēģiski, jo, lai situācija uzlabotos globālā mērogā, tai ir jāuzlabojas visās valstīs. "Kļūst skaidrs, ka mēs paliksim veseli, ja būs veseli mūsu kaimiņi – vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī," aprīlī norādīja "Project Syndicate" autores.
Irākā, kad ASV vadītās karadarbības progress apsteidza kara seku likvidēšanas plānošanu, rezultāts bija haoss jeb "katastrofiski panākumi", savā rakstā atgādina Ričards Hāss. Mēs nevaram atļauties analoģisku rezultātu pašreizējā situācijā, kad panākumi laboratorijās apsteidz turpmāko soļu plānošanu. Valdībām, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām tuvākajā laikā jāsapulcējas – iniciatīvas COVAX ietvaros, ANO, G20 vai kādu citu struktūru paspārnē. Globālajai vadībai var būt visdažādākās formas. Galvenais – lai tāda būtu.
Uz šo svaru kausiem liktas miljonu dzīvības, miljardu ekonomiskā labklājība un sociālā stabilitāte visur pasaulē, rezumē "Ārējo attiecību padomes" prezidents.
