Panorāma

Arvien populārāki kļūst ātrie Covid-19 testi

Panorāma

Policijai trūkst cilvēku

Latgalē vakcinācija – lēnāka

Vakcinācija pret Covid-19. Kāpēc Latgalē vismazāk vakcinēto senioru?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēc 12. marta datiem Latvijā kopā vakcinēti 5% no pieaugušajiem. Līdz 70% šīs sabiedrības daļas vakcinēto, kas dotu nepieciešamo pūļa imunitāti, vēl tālu. Bet kā ir veicies ar senioru vakcināciju? Tieši grupa vecumā virs 70 gadiem ir tā, kura šobrīd tiek vakcinēta visaktīvāk. 

ĪSUMĀ

  • Seniorus pašlaik visaktīvāk vakcinē Rīgā.
  • Vismazākā aktivitāte ir Latgalē. Tur vakcinēti 4,5% no senioriem jeb nedaudz vairāk par 1800 personām. Tas ir gandrīz desmit reizes mazāk nekā Rīgā.
  • Pavļuts: Ar Latvijas iedzīvotājiem ir jācenšas runāt tādā valodā, kādā viņi mājās runā.
  • Pārliecināšana varētu būt vissvarīgākais uzdevums.
  • Latgalē ir krietni mazāk ģimenes ārstu, kas piekrituši vakcinēt.
  • Ar to, ka ārsts ir piekritis potēt pret Covid-19, nepietiek.
  • Latgalē piegādāts vismazāk vakcīnu. Iespējams, tāpēc, ka Latgales ģimenes ārsti arī bija pasūtījuši vismazākos vakcīnu apmērus.
  • Situāciju kritisku padara arī tas, ka tieši Latgalē nav ne vēlmes, ne piedāvājuma vakcinēties.
  • Vakcinācijas birojs: Latgalē un reģionos palīdzēs vakcinācijas avīze.

Seniorus pašlaik visaktīvāk vakcinē Rīgā

Senioru vakcinācija reģionos (dati uz 12.03.2021.)

Avoti: NVD, CSP

Paraugoties uz Latvijas karti, var redzēt, ka seniorus pašlaik visaktīvāk vakcinē Rīgā. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem par vakcinēto senioru skaitu un Centrālās statistikas pārvaldes datiem par kopumā galvaspilsētā dzīvojošajiem senioriem, secināms, ka

  • Rīgā pirmo vakcīnas devu saņēmuši 19,2% no visiem senioriem,
  • Vidzemē vakcinēts katrs septītais seniors, tuvu tam Kurzeme un Zemgale,
  • zemāka aktivitāte ir Pierīgā – 10,2%,
  • bet vismazākā aktivitāte ir Latgalē. Tur vakcinēti 4,5% no senioriem jeb nedaudz vairāk par 1800 personām. Tas ir gandrīz desmit reizes mazāk nekā Rīgā.

Pavļuts: Tas ir tāds ļauns apburtais loks

"Tas ir tāds ļauns apburtais loks" – tā, iepazīstoties ar šiem datiem, sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"). Viņš uzskata, ka situācija lēnā tempā uzlabosies un Latgalei vajag vairāk laika, lai tās iedzīvotājus pārliecinātu vakcinēties, un to plānots darīt, uzrunājot arī krievvalodīgos valsts iedzīvotājus viņiem saprotamā veidā. Tieši cīņu ar dezinformāciju viņš sauc par svarīgāko.

"Mēs runājam par to, ka ir jārunā arī krievu valodā. Lai ko viena otra politiskā partija neteiktu, ar Latvijas iedzīvotājiem ir jācenšas runāt tādā valodā, kādā viņi mājās runā. Vismaz, kas attiecas uz lielajām grupām. To mēs redzam, ka ir ļoti daudzi cilvēki, kurus nesasniedz mūsu informatīvā telpa, kuri neskatās ziņas, kuri arī internetam klāt netiek. Tādi cilvēki Latvijā ir. Arī Latgalē tieši  interneta lietošanas līmenis ir salīdzinoši zemāks nekā, teiksim, Rīgā vai citur. Tā kā tās ir tādas visas valsts problēmas, ko uzrāda vakcinācijas process, un mēs viņas risinām ar visiem pieejamajiem līdzekļiem," norāda Pavļuts.

Pārliecināšana varētu būt vissvarīgākais uzdevums

Senioru pieteikumi vakcinācijai (līdz 06.03.2021.)

Avots: Vakcinācijas projekta birojs

Ģimenes ārsti, kas vakcinē (dati uz 12.03.2021.)

Avots: NVD

Iedzīvotāju pārliecināšana varētu būt vissvarīgākais uzdevums. Raugoties, kādi ir iemesli zemajai vakcinācijas aktivitātei Latgalē, redzam, ka visupirms jau dati par pieteikumu skaitu vietnē "Manavakcīna.lv" un pa tālruni 8989 rāda, ka, pirmkārt, Latgalē ir vismazākais senioru skaits, kas vispār vēlas vakcinēties un ir pieteikušies tam.

Rīgā pieteikumu skaits pārsniedz 12 ar pusi tūkstošus un pieteikušies savai vakcīnai ir vairāk nekā 13% iedzīvotāju šajā vecuma grupā, gandrīz tikpat liela interese arī Pierīgā.

Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē pieteikumi saņemti katrā reģionā no vairāk nekā 3000 senioriem vecuma grupā 70+, bet Latgalē pieteikumu skaits nesasniedz divus tūkstošus, procentuāli nesasniedzot pat 5% no visiem Latgales senioriem. Turklāt Latgalē interese par vakcinēšanos ir vismazākā arī visās vecuma grupās kopā.

Latgalē ir krietni mazāk ģimenes ārstu, kas piekrituši vakcinēt

Otrkārt, tieši senioru potēšanā liela loma uzticēta ģimenes ārstiem. Bet tieši Latgalē ir krietni mazāk ģimenes ārstu, kas piekrituši vakcinēt. Latgalē šādu ārstu ir gandrīz trīs reižu mazāk nekā citos Latvijas reģionos. Tabulā var arī redzēt, cik ārstu piedalās vakcinācijas procesā pret visiem ģimenes ārstiem, ar kuriem Nacionālajam veselības dienestam (NVD) ir līgumattiecībās. Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē lielākā daļa ārstu ir piekrituši to darīt. Bet Rīgā un Latgalē maz. Ne gluži pat katrs trešais no visiem. Rīgā gan nav pamata satraukumam, jo galvaspilsētā lielākās vakcinācijas jaudas gulstas uz lielo slimnīcu un poliklīniku pleciem.

NVD skaidro: ja, piemēram, ģimenes ārsta prakse atrodas kādā ārstniecības iestādē, tad viņam vakcinēt nemaz neesot vajadzības, jo tas tur jau notiek. Ģimenes ārsti saviem pacientiem var būt viedokļu līderi un uzrunāt, pārliecināt, taču atzīst, ka ir noguruši cīnīties ar dezinformāciju. 

Ar to, ka ārsts ir piekritis potēt pret Covid-19, nepietiek

Cik procentus no kopējām piegādēm saņēma katrs reģions? (dati par šo nedēļu)

Avots: SPKC

Un visbeidzot, ar to, ka ārsts ir piekritis potēt pret Covid-19, nepietiek. Reizi nedēļā ģimenes ārsti sūta Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) vakcīnu pieprasījumus, balstoties uz pašu izveidoto rindu un to, cik aktīvi vakcinēties vēlas viņu pacienti un cik daudz laika paši ārsti tam plāno atvēlēt.

Tā kā vakcīnu visiem vēl nepietiek, reizēm piegādā mazāk, nekā ārsti vēlētos. Tā noticis arī šonedēļ.

Dati par vakcīnu piegādēm šajā nedēļā rāda, ka visvairāk vakcīnu sadalītas Rīgā un Pierīgā. Samērā vienmērīgs dalījums arī Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, bet Latgalē piegādāts vismazāk vakcīnu, un to var skaidrot arī ar to, ka Latgales ģimenes ārsti arī bija pasūtījuši vismazākos vakcīnu apmērus. Tiesa, šonedēļ piegādes kavējās visos reģionos saistībā ar  Covid-19 vakcīnu izvadātāja SIA "Oribalt Riga" kavēšanos un nespēju izpildīt līgumsaistības. 

Sekas visam iepriekš minētajam varam redzēt, paraugoties, kāda ir Covid-19 kumulatīvā izplatība pēdējo divu nedēļu laikā uz 100 000 iedzīvotājiem. SPKC izveidotajā kartē redzams, ka Latgale iezīmējas tumšākā krāsā.

Piemēram, Balvu un Viļakas novados šis rādītājs pārsniedz pusotru tūkstoti. Tas ir ļoti daudz, ņemot vērā gan iedzīvotāju skaitu šajos novados, gan to, ka Latvijā vidēji šis rādītājs ir 420 saslimušo uz 100 000 iedzīvotājiem.

Situāciju kritisku padara arī tas, ka tieši šajā Latvijas reģionā nav ne vēlmes, ne piedāvājuma vakcinēties.

Viens no Vakcinācijas projekta biroja uzdevumiem ir spēt pārliecināt sabiedrību, ka vakcinēties vajag. Kā uzrunāt Latgales auditoriju? Birojā stāsta, ka tieši Latgalē un reģionos palīdzēs plaši apspriestā vakcinācijas avīze.

Vakcinācijas birojs: Latgalē un reģionos palīdzēs vakcinācijas avīze

"Šī avīze dotu informatīvu ieskatu un atbildētu uz daudziem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem – par tām pašām blakus reakcijām, ko cilvēki prasa, kādas tās būs? Par vakcīnu veidiem. Par to, kāda ir bijusi Covid-19 izslimošanas gaita un kādas sekas ir šo cilvēku veselībai. To arī nedrīkst ignorēt. Latgalē pēc pēdējiem pētījumiem interneta un digitālo risinājumu lietošana ir viszemākā Latvijā," norāda Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas konsultante Agnese Strazda.

Bet vakcinācijas jaudas iecerēts kāpināt, atverot vakcinācijas centrus Daugavpilī un Rēzeknē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti