De Facto

3. februāra «De Facto»

De Facto

10 februāra «De Facto»

SM uzņēmumu darbinieku kriminālprocesi

Vairāki SM uzņēmumu darbinieki vēl joprojām iesaistīti kriminālprocesos

Nav pieļaujama nekāda tolerance pret korupciju un tā sauktajām “shēmošanām” – tā jau pirmajā tikšanās reizē ar Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību vadību paziņoja jaunais ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).

Pēdējos gados nozares uzņēmumus bija skāruši vairāki skandāli, no kuriem skaļākais bija bijušā “Latvijas dzelzceļa” (LDz) prezidenta Uģa Magoņa aizturēšana ar pusmiljonu eiro dienesta auto bagāžas nodalījumā. Par kukuļņemšanu apsūdzētais Magonis savu amatu zaudēja uzreiz pēc aizturēšanas. Tomēr SM kapitālsabiedrībās joprojām darbojas citas kriminālprocesos iesaistītas personas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Ar satiksmes nozari saistītās valsts kapitālsabiedrības tiesībsargājošo iestāžu interesi ir pieredzējušas bieži. “Pasažieru vilciena” kādreizējā valde ar Nilu Freivaldu priekšgalā sēž uz apsūdzēto sola jauno vilcienu iepirkuma lietā. Bijušais LDz prezidents Uģis Magonis jau otro gadu tiek tiesāts apsūdzībā par iespējamo kukuļņemšanu.

Savukārt pērn kļuva zināms, ka nepatikšanās nonācis “Latvijas dzelzceļa” meitas firmas “LDz Loģistika” vadītājs Verners Lūsis. Saistībā ar Polijas varas iestāžu izteiktajām aizdomām par Lūša dalību miljonos mērāmas nodokļu izkrāpšanas shēmā viņu Lietuvas brauciena laikā aizturēja kaimiņvalsts policija. Jau vairāk nekā gadu Lūsis nevar atstāt Lietuvu, jo tiesa joprojām nav pieņēmusi gala lēmumu par viņa izdošanu Polijai, taču arī izbraukt no valsts viņam neļauj. Lai gan no “LDz loģistika” vadītāja amata Lūsis atkāpās uzreiz, viņš joprojām tiek dāsni atalgots no “Latvijas dzelzceļa” struktūrām. Īsziņā “De facto” Lūsis apstiprināja, ka viņam joprojām ir spēkā uzņēmuma līgums ar “LDz Cargo”. 2017. gadā tas viņam nesa 30 tūkstošus eiro gadā.

Kādreiz Ventspils tranzītbiznesā strādājušajam Lūsim pie vadošiem amatiem satiksmes nozarē vienmēr izdevās tikt reizēs, kad ministra portfelis bija “zaļzemnieka” Ulda Auguļa rokās. Taču nu tas ir nonācis pie Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) nesaudzīgi kritizējošās Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Tāļa Linkaita. Lūgts komentēt situāciju ar Lūsi, Linkaits pavēstīja: “Mēs vērtējam katru uzņēmumu pēc kārtas – visas valsts akciju sabiedrības, kas ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā, tai skaitā arī “Latvijas dzelzceļu”. Un visi jautājumi – gan par personālpolitiku, gan par vadību, gan par izmaksām – tiks ņemti vērā, vērtējot vadības darbu.“

Projekta "Rail Baltica" ieviesējas Latvijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) vadītājs Andris Linužs savulaik arī darbojies ar Ventspils tranzītbiznesu saistītās kompānijās. “De facto” vairākkārt vēstīja par vēlāku posmu Linuža biogrāfijā – par viņa saikni ar vēja enerģijas uzņēmumiem “Winergy” un “Enercom Plus”. Saistībā ar šīm firmām ierosināti vairāki kriminālprocesi, no kuriem vismaz trīs jau nonākuši tiesā. Pats Linužs nekur apsūdzēts nav, toties viņa darbā pieņemtais EDzL Finanšu departamenta direktors Aldis Upenieks ir starp septiņiem apsūdzētājiem lietā par iespējamu miljonu izkrāpšanu un atmazgāšanu. Iepriekšējais satiksmes ministrs Linuža reputāciju komentēt konsekventi vairījās.

Jaunais ministrs Linkaits pagaidām arī ir atturīgs: “Pagaidām attiecībā uz “Eiropas Dzelzceļa līnijām” mēs nodarbojamies ar operacionālajiem un projektu vadības jautājumiem. Tur ir arī pietiekami daudz problēmu. Par konkrētā kunga [Linuža] pagātni esmu informēts, neesmu iepriecināts. Tiksim galā ar operacionāliem jautājumiem, tad pieķersimies arī pie visiem pārējiem.”

Vernera Lūša un Alda Upenieka gadījumos kriminālprocesi ir saistīti ar viņu darbību pirms nonākšanas Satiksmes ministrijas struktūrās, bet citādi ir ar kādu “Latvijas Valsts ceļu” (LVC) darbinieku. Tas ir  Ainars Vilnītis, kurš pērn bija valdes padomnieks, bet tagad ir vadošais projektu vadītājs Būvniecības pārvaldē, kura pienākumos ietilpst arī  publisko iepirkumu sagatavošana.

2011. gadā viņš bija “Latvijas Autoceļu uzturētāja” (LAU) valdes loceklis. Toreiz tā valde akceptēja darījumu –  īpašu mašīnu pirkšanu ceļu uzturēšanai ziemas apstākļos. Automašīnas pirktas no Grieķijas caur Vāciju, taču viena no tām netika atgādāta. Nu Vilnītis līdz ar bijušo LAU vadītāju Aivaru Siliņu ir apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas – zaudējumi pārsniedz 160 tūkstošus eiro.

Lieta nesen nonākusi tiesā, un vainu Vilnītis neatzīst. “Nē, tur nav par ko atzīt un arī netikām tā kā tur... Tur viss tādā... Nu nezinu... Stāv, stāv uz vietas, teiksim tā,” sarunā ar “De facto” teica bijušais LAU valdes loceklis.

Vilnītis apgalvo, ka LVC vadība par krimināllietu zinot. To nenoliedz arī uzņēmuma preses pārstāve. Riskus LVC te nesaskatot. “Pirmkārt, visi iepirkuma komisijas dalībnieki tiek pārbaudīti atbilstoši likuma prasībām, kā arī katrs LVC darbinieks ir informēts par visiem šiem korupcijas riskiem un ir parakstījis apliecinājumu, ka viņš izprot un apņemas ievērot savā darbībā visas pretkorupcijas rekomendācijas,” skaidro LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.

Bez krimināllietas pret Vilnīti, Siliņu un vēl trim bijušajiem valdes locekļiem no LAU puses tika celta arī civilprasība. Pirms gada uzņēmums apsvēra iespēju civillietā slēgt mierizlīgumu, taču nu šī ideja ir atmesta, atzīst LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors: “Šīs mierizlīguma sarunas norisēja, bet, protams, tad, kad oktobrī šī krimināllieta minētā tika nodota tiesai jau, [bija] skaidrs – mēs uzskatījām, ka droši vien turpināt šīs mierizlīguma sarunas īsti nav vairāk pamatoti. Līdz ar to, protams, kamēr šis kriminālprocess nav izvērtēts un kaut kāds gala spriedums nav šajā jautājumā nav pieņemts, tad mēs kā valde šobrīd šīs izlīguma sarunas esam pārtraukuši.”

LAU ir pieteicies kā cietušais gan šajā senajā krimināllietā, gan arī pērn KNAB sāktajā lietā par 2016. gada dolomīta šķembu iepirkumu, kurā uzvarēja uzņēmums “Vlakon”. Aprīlī korupcijas apkarotāji kratīja LAU telpas, tostarp bijušās valdes locekles Anastasijas Udalovas kabinetu, bet gada nogalē birojs nodeva lietu prokuratūrai. KNAB vēsta, ka noslēgtais līgums atšķīrās no valdes apstiprinātā projekta, kā rezultātā pārmaksāti vairāk nekā 270 tūkstoši eiro. Arī te KNAB saskata valsts amatpersonu bezdarbību, kas radījusi smagas sekas.

“De facto” zināms, ka apsūdzības KNAB lūdza uzrādīt Udalovai, bijušajam valdes priekšsēdētājam Vladimiram Kononovam, kā arī juristei Evijai Rikveilei, kas līdz pat novembrim strādāja LAU Publisko iepirkumu departamentā un darbojās vairākās iepirkumu komisijās. Kāpēc viņa amatu atstāja, Nešpors nekomentē.

Vai satiksmes ministrs, kura partija nāca ar skaļiem solījumiem cīnīties pret korupciju, ministrijas kapitālsabiedrībās ir atklājis vēl kādus iespējamus likumpārkāpumus? Vismaz pagaidām Linkaits neko daudz neatklāj: “Valdības četrpadsmitajā darba dienā, protams, var uzzināt daudz ko, un esam jau daudz ko iesākuši. Bet mana pieeja ir vispirms izvērtēt un pēc tam atklāt, sodīt un paziņot sabiedrībai, nevis vispirms kādu atlaist un tad izvērtēt.”

Vai tas, ka Satiksmes ministrijas uzņēmumu darbinieki ierauti tik daudzās krimināllietās, neliecina par sistēmiskām problēmām personāla atlasē? Uldis Augulis, kas tagad ir Saeimas opozīcijas frakcijas ZZS vadītājs, tā joprojām nedomā: “Līdz šim [sistēmiskas problēmas] nav bijušas, un tie ir kādi atsevišķi gadījumi, kas ir arī man saņemti mantojumā attiecībā uz “Latvijas autoceļu uzturētāju”. Līdz ar to nekādas sistēmiskas nav, katrs uzņēmums, uzņēmuma vadība, uzņēmuma padomes arī skatās līdzi un uzrauga uzņēmumu darbības.”

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti