Labrīt

Izstādē "Refleksijas" ar savām emocijām un atziņām iepazīstina Bērnu slimnīcas pedagogi

Labrīt

Opozīcija vēlas Kariņa demisiju: jaunajam premjeram jābūt labam krīzes menedžerim

Pašvaldības iekrīt, miljonu projektos nolīgstot apšaubāmu firmu

Vairākas pašvaldības iekritušas, miljonu projektos nolīgstot apšaubāmu firmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēc četrām nedēļām, kad svinēsim Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu, Ogres pilsētā beidzot būtu jānoslēdzas pirms trim gadiem sāktajam siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanas projektam. Cilvēku valodā runājot, tas nozīmē, ka pilsētas centrā zem ielām nomainīs siltumtrases vairāk nekā trīsarpus kilometru garumā un būs glīti atjaunotas pašlaik izrakņātās brauktuves, kā arī nomainīts siltumizolācijas materiāls caurulēm vairāk nekā trīs kilometru garumā daudzdzīvokļu māju pagrabos. Vienreiz jau piemānītā Ogre arvien cer, ka uzņēmējs šos darbus paveikt pagūs. 

Šo stāstu varētu ietērpt nodrāztajā Jūrmalgeitas teicienā "paņēma un uzmeta". To var attiecināt gan uz Ogri, gan vairākām citām pašvaldībām, kas, neraugoties uz bēdīgi slavenu bagāžu, miljoniem vērtus projektus ir uzticējušas vienai kompānijai, kas daudz solījusi, bet maz darījusi. Turklāt aizdomīgi akli bijuši arī naudas izlietojuma uzraugi. 

ĪSUMĀ:

Pēc trīs gadu mokām Ogre cer uz brīnumu četrās nedēļās

Kad februāra sākumā Latvijas Radio pabija Ogrē, Parka ielu pašā pilsētas centrā un citas apkaimes ieliņas klāja dziļš sniegs. Taču tas nespēja noslēpt izrakņātās brauktuves, tranšejas un ielu malās pamestas siltumtrases caurules. Toreiz varēja aizsegties, ka pirms trim gadiem sāktais un trīs miljonus eiro vērtais siltumapgādes projekts iepauzēts uz ziemu. 


 
Siltumapgādes sistēmas efektivitātes projektu ievieš pašvaldības uzņēmums "Ogres namsaimnieks" . Siltumapgādes nodaļas vadītājs Igors Minovs pa šaurām ejām ar zemiem griestiem noved kādas daudzdzīvokļu mājas pagrabā:

Siltumtrases cauruļu maiņa Ogres ielās, 2021. gada februāris
Siltumtrases cauruļu maiņa Ogres ielās, 2021. gada februāris

"Mēs atrodamies Mālkalnes prospektā 7, Ogrē, kur ir viena no mājām, kam tranzītā cauri iet siltumapgādes tīkli," viņš paskaidro, "tāpat kā iet tās, kas zemē ieraktas, tā šīs iet cauri mājai." 

Ogres plāns paredz nomainīt ap septiņiem kilometriem siltumtīklu. Nepilna puse cauruļu šķērso daudzdzīvokļu māju pagrabus, kur maina nokalpojušos siltumtrases posmus. Pārējie 3600 metru ir zem ielām, no kurām tikai daļa ir atraktas. 

"Ir nomainīts nedaudz virs viena kilometra pazemes siltumtīkli. Tagad tiek mainīta pagraba siltumizolācija. Tie darbi nenotiek tik raiti, kā gribētos, bet pamazām kaut kā virzāmies uz priekšu," no 2018. gada līdz šī gada 4. februārim paveikto uzskaita Minovs. Uz norādi, ka tādā tempā darbi varētu vilkties vēl ilgi, Siltumapgādes nodaļas vadītājs atzīst: "Nu, tur ir sava veida specifika – nākas cīnīties ar būvnieku. Plānots, ka viss jāpabeidz līdz 5. maijam. Būvnieks apgalvo, ka viņš to spēs izdarīt. (..) Mums droši vien nav iemesla kaut ko citu vērtēt. Tikai paļauties. Bija arī citi termiņi – ātrāki, tie tika pagarināti. Tagad ir 4. maijs... 5. maijs."      

Tagad līdz 4. maijam atlikušas četras nedēļas. Latvijas Radio vēlreiz uzrunā "Ogres namsaimnieka" pārstāvi Igoru Minovu – kā tad pavirzījušies darbi? 

"No plānotajiem 3600 metriem pazemes siltumtīklu ir iebūvēti 1600 metri. Siltumizolācijas nomaiņa pagrabos: no 3300 metriem vecā izolācija demontēta 2600 metros," viņš uzskaita. Pazemes siltumtīkliem tie ir mazāk nekā 50%, pagrabos demontētā izolācija – 80%, bet atjaunotā – mazāk nekā 20%. Attiecībā uz termiņiem nekādu izmaiņu līgumā pašlaik neesot. Uz jautājumu, ko "Ogres namsaimnieks" darīs 5. maijā, Minovs atbild: "Tagad notiek komunikācija ar būvnieku. Noprotams, ka viņi cer uz līguma pagarinājumu."

Vai ir pārliecība, ka būvnieki vispār pabeigs darbus? "Nemāku teikt..." viņš godīgi atzīst.

Siltumtrases cauruļu maiņa Ogres ielās, 2021. gada februāris
Siltumtrases cauruļu maiņa Ogres ielās, 2021. gada februāris

Piemānīti arī kolēģi būvnieki; firma nav dabūjama rokā

Ogres trīs miljonu eiro vērtajā siltumapgādes konkursā uzvarēja speciāli tam izveidota pilnsabiedrība. To veidoja kompānija "Lokširs" un dominējošais uzņēmums "DGS". Par dažādiem pārkāpumiem Valsts ieņēmumu dienests pērnvasar ir apturējis pilnsabiedrības darbību. Nodokļus tā nav maksājusi. Tā rāda dažādas valsts datubāzes. 

Firma "Lokširs" duetu pameta, saprazdama pārinieku gājienus, atklāj "Lokšira" projektu vadītājs Maksims, kurš uzvārdu negrib teikt. 

"Ambicioza firma," viņš saka par bijušajiem sadarbības partneriem. "Principā viņi paņēma par daudz un nevarēja realizēt nekur.

Cik sapratu, iepriekšējie gadi viņiem "karājas gaisā". Mēs vairs nekontaktējamies, nav vēlēšanās [sazināties] ar tādiem meliem, ar tādu cilvēku, kurš melo visu laiku. Iekāpām, bet pēc tam savlaicīgi izkāpām – šaubīgs kantoris ar akciju turētāju zirnekli."

Bet kompānija "DGS" un to veidojošās mātesfirmas, kas daļa bankrotējušas, nav sazvanāmas, birojam nosūtītais e-pasts ir palicis bez atbildes, bet interneta lapa nestrādā. 

Uzņēmumu reģistra datos ir redzami 23 ieraksti par kavētiem maksājumiem pāris desmitu tūkstošu eiro apmērā. Firmai "DGS" ir gandrīz 30 000 eiro nodokļu parāds. Pēdējie finanšu dati pieejami vien par 2018. gadu, ko tā noslēdza ar vairāk nekā viena miljona eiro apgrozījumu un 3700 eiro peļņu. Kompānijas īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir kāds 70 gadus vecs Ivans Žuravļovs. Bet ar "DGS" nu jau kādu laiku aptraipīto vārdu medijos biežāk redzami divi citi personāži.

Viens ir konsultants Mārtiņš Daukšts. Par viņu pirms kāda laika vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga":

"Tagad redzams, ka siltumtrases metra izbūves cena pašvaldībās atšķiras pat vairākas reizes. Tas rada aizdomas, ka konkursi nav notikuši godīgi. Iecavniekiem viens metrs zemē ierakto cauruļu izmaksājis 750 eiro, jūrmalniekiem – 770 eiro. Tas ir gandrīz trīs reizes dārgāk nekā, piemēram, tukumniekiem. Ir aizdomas, ka Iecavas, Jūrmalas un vairākos citos projektos darbojušies konsultanti, kas iepirkumus organizējuši savējiem. Gan Jūrmalā, gan Iecavā būvdarbi pārsniedz līguma termiņus. Kavēšanās iemesls, visticamāk, ir nespēja tikt galā ar daudzajiem objektiem, ko uzņēmums ieguvis Eiropas projektu konkursos."

Toreiz raidījumā Mārtiņš Daukšts noliedza juridiskas saistības ar firmu "DGS". 

Ko saka "Ogres namsaimniekā"?

"Tas, kas viņus pārstāv kopsapulcēs, ir Mārtiņš Daukšts," apliecina  Siltumapgādes nodaļas vadītājs Igors Minovs.

Siltumtrases cauruļu maiņa Ogres ielās, 2021. gada februāris
Siltumtrases cauruļu maiņa Ogres ielās, 2021. gada februāris

Savukārt otrs "DGS" ligu smēlējs medijos ir firmas izpilddirektors Elgars Ruskulis, ar kura vārdu interneta meklētāji saista piekrāptus pasūtītājus, strādniekus un apakšuzņēmējus, bet kas publiski vienmēr visu sola izdarīt. Piemēram, kad bija ievilcies Lojas Kultūras nama rekonstrukcijas projekts Sējas novadā.

""DGS" strādā kopš 1994. gada. Visi objekti, kas ir bijuši, ir realizēti un nodoti ekspluatācijā. Un goda lieta ir sakārtot arī šo jautājumu – līdz 1. jūnijam nodot ekspluatācijā objektu Sējas novada pašvaldībai. To mēs arī darīsim," pērn marta sākumā Latvijas Televīzijai solīja Ruskulis. Taču solītais nepiepildījās nedz pagarinātajā 1. jūnijā, ne arī līdz šim.    

Pašvaldības iekrīt uz skaistiem solījumiem

Sējas novada Lojas Kultūras nama atjaunošanu sāka 2017. gadā. Sējas mērs Guntis Liepiņš ("Tēvzeme") stāsta, ka plāni bija uz Latvijas simtgadi novadam uzdāvināt skaistu saieta namu. 

"Diemžēl būvnieks mūs pievīla," viņš atzīst. "Vairākkārt pagarinājām līgumus, tad būvnieks aizvien mazāk strādāja, un 2020. gada 1. jūnijā mēs šķīrāmies. Izsludinājām jaunu iepirkumu, no 1. decembra ir jauns būvnieks. Objekts ir par 150 tūkstošiem eiro sadārdzinājies, kas ir pašsaprotami, jo laiks ir pagājis."

Sējas novada kultūras nama "Loja" atjaunošanu pārņēmis cits uzņēmums
Sējas novada kultūras nama "Loja" atjaunošanu pārņēmis cits uzņēmums

Firma "DGS" pievīla Sējas domi, neizdarot pat pusi no solītajiem darbiem. Liepiņš priecājas, ka kompānijai nemaksāja avansā, bet tikai par padarīto. Turklāt par nodarītajiem zaudējumiem dome vērsusies pret "DGS". 

Līdzīgi stāsti daudzām pašvaldībām, kas mainījušas siltumtrases, renovējušas ēkas un būvējušas katlumājas. Ilūkste, Skrīveri, Iecava, Jūrmala, Sēja – tās ir tikai dažas. 

Piemēram, Kārsavā jauno katlumāju Telegrāfa ielā pabeigt nācās citam uzņēmējam, jo "DGS" Kārsavu piemānīja, paņemot daļu naudas un objektu pametot pusratā. Tāpēc aizvadītās divas apkures sezonas cietēju lomā ar sliktāku gaisu un dārgāku apkuri bija arī kārsavieši. Uzņēmuma "Kārsavas namsaimnieks" valdes loceklis Juris Vorkalis pērnvasar Latvijas Radio atzina, ka ar "DGS" sadarbība nav turpināma. 

"Līgums par katlumājas projektēšanu un būvniecību tika noslēgts 2019. gada sākumā. Līgums noslēgts personu apvienību "AGB Serviss D". Virsvadību uzņēmās SIA "DGS". Paši redzat – teritorijā viss ir apstājies un kluss, viss ir pārrakts," viņš toreiz teica.

Nu jau skandalozās firmas "DGS" rosībā, dabūjot lielus projektus un pieviļot pasūtītājus, diez vai var vainot tikai pašus izmanīgos uzņēmējus. Lai gan visas pieviltās pašvaldības vienādi taisnojas, ka "DGS" uzvarējusi ar izdevīgāko piedāvājumu iepirkumos, domes ir ignorējušas nu jau kādu laiku firmai līdzi nākošo neslavu. Tāpat daļa vietvaru ar "DGS" saistītam konsultāciju uzņēmumam ir uzticējusi projektu sagatavošanu un, iespējams, arī iepirkuma dokumentu gatavošanu, tādēļ noslīpētā tehnikā uzvarēt varēja tieši šie komersanti, raisot aizdomas arī par interešu konfliktu.

Turklāt ne vienmēr "DGS" piedāvājumi bijuši lēti.

Tieši pretēji – pašvaldības, kurās siltumtrases raka šī firma, izceļas ar dārgākajām viena kilometra ierīkošanas izmaksām. Atbildīgās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns gan tajā neko aizdomīgu nesaskata. 

"Vienā pašvaldībā summas ir, sākot no 417 tūkstošiem par vienu kilometru, bet citos aiziet līdz vienam miljonam un divsimt tūkstošiem," viņš norāda. "Bet tas viss ir atkarīgs no projektiem, no sarežģītības pakāpes – kādus darbus plānots veikt. Mums tie cipari, darba materiāli ir, bet uz āru tos rādīt negribam, jo tad tas būtu izrauts no kopējā konteksta. Jāņem konkrēti projekti, to dara CFLA [Centrālā finanšu un līgumu aģentūra], kas šos projektus vērtē un analizē un veic pēcuzraudzību."

Aizdomas par naudas devēju un uzraugu iesaisti

CFLA dod zaļo gaismu Eiropas finansētiem projektiem un it kā stingri uzrauga, lai viss noritētu pēc plāna. Atšķirībā no citiem projektiem, kur aģentūra par kavējumiem bijusi barga, likusi pārtraukt līgumus un atmaksāt Eiropas naudu, gadījumos ar firmas "DGS" iesaisti tā bijusi pielaidīgāka. Vēl vairāk – Sējas mērs Liepiņš atminas, kā aģentūra pat mudinājusi saglabāt attiecības ar "DGS". 

"CFLA mūs ļoti pierunāja, viņiem negribējās jaunu iepirkumu, jo tad atkal viss jāpārtaisa.

Viņi tā kā lika saprast, lai vēl vienu pagarinājumu iedodam. Bet tas ir tik riebīgs pasākums, kādu 24 darba gados nebiju piedzīvojis," viņš neslēpj. "Tādā bedrē es nekad nebiju iekritis – nu, būtībā kaut kādi mafijozņiki! Bet labi, ka vēl esmu uz kājām, jo brīžam bija tāda sajūta, ka negulētas naktis, bet tu neko nevari izdarīt – esi bezpalīdzīgā stāvoklī. Un arī tajā valsts pusē – neizstāstāma bedre, visi sasaistīti tā, ka nedrīkst jau muti virināt."

"Hmm, nu, tas gan neatbilst tai informācijai, kas ir mūsu pusē," saka CFLA Vides un energoefektivitātes departamenta direktore Dana Heiberga. "Nav jāturpina līgumi ar izpildītājiem, kas ir ne pārāk sekmīgi." Viņa arī noliedz, ka CFLA būtu uzstājusi uz līguma pagarinājumu "DGS".

Pēc viņas teiktā, "DGS" pati tikusi pie pieciem siltumapgādes atjaunošanas pasūtījumiem, bet vēl vairākiem – kā dalībniece pilnsabiedrībās ar citām kompānijām. "DGS" slinkumu Heiberga šķietami attaisno. 

"Nu, protams, kā jau būvniecības projektos kavējumi mēdz gadīties. Un tas pats par sevi automātiski nav kaut kas slikts," viņa saka. "Jūrmalas projektā arī vajadzēs pagarinājumu, bet Jūrmala ir sarežģīts objekts, nevar teikt, ka kavējumi ir tieši atkarīgi no būvnieka." 

Latvijas Radio rīcībā ir kādas sanāksmes dokuments, kurā jau pirms gada atreferēta problēma ar siltumtrašu izbūves kavēšanos Ogrē.

No protokola noprotams, ka "DGS" saņēmusi avansa maksājumu par nepadarītiem darbiem. Taču CFLA bijusi pret firmu vēlīga, neprasot atmaksāt avansu un ļaujot sakārtot trūkstošos dokumentus. Sanāksmē piedalījusies arī Dana Heiberga. Visus protokolus aģentūrai pieprasu oficiāli, lai izpētītu tās attieksmi pret "DGS".

"Nu, protokolus.. Tādu praksi vairs nevedam. Mēs neprotokolējam sanāksmes. Tādu protokolu mums tiešām nav – tādu praksi nepiekopjam," saka Heiberga.

Viņa piedāvā informāciju meklēt publiskajās datubāzēs, taču tajās nav būvnieku, pašvaldību un aģentūras tikšanās reižu un sarunu atreferējumu. 

Vairākus vadošus CFLA darbiniekus un ar firmu "DGS" saistītas personālijas vieno uzvārdu sakritība, tomēr amatpersonu deklarācijas tuvu radniecību neuzrāda. Latvijas Radio informācijas avots arī apgalvo, ka vairākas aģentūras amatpersonas pirms darba Eiropas naudas dalīšanas un uzraudzības iestādē ir strādājušas kopā ar "DGS" cilvēkiem. Taču amatpersonas to noliedz. 

"Es, personīgi, domāju, ka neesmu gan," par iespējamu sadarbību ar uzņēmumu vēl pirms CFLA laikiem saka Heiberga. "Es gan, protams, nezinu visus cilvēkus, kas strādā SIA "DGS"."

Līdzīgi izsakās arī aģentūras direktora vietniece un Juridiskā nodrošinājuma un projektu atlases departamenta direktore Gundega Šulca. Uz jautājumu, vai viņai ir pazīstams un kaut ko izsaka Ivara Šulca vārds, viņa atbild: "Nē. Man izsaka tikai tik daudz, ka tam ir sakars ar ķīlu uzņēmumā "DGS". Bet tas nav mans radinieks vai pazīstams cilvēks." Arī ar citām "DGS" vai "Enter Baltic" personām viņa neesot sadarbojusies.

Aģentūra uzsver, ka ir veikusi dienesta pārbaudi pēc aizdomām par savu speciālistu saistību ar darboņiem, kas dabūjuši Eiropas naudu un baudījuši uzraugu labvēlību, bet projektus pametuši. Taču nekas tajā nav apstiprinājies. 

"Un mēs esam informējuši arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju ar mērķi lūgt šīs iestādes viedokli, ja viņi redz kādus riskus vai ja viņiem ir kāda informācija. Mēs no savas puses vairs nevaram šīs šaubas citādi kliedēt, kā vien iesaistot šo institūciju," saka CFLA Juridiskā nodrošinājuma un projektu atlases departamenta direktore Šulca.

CFLA papildina - KNAB resoriskās pārbaudes laikā konstatēts, ka nav fiksēta dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai. Līdz ar to KNAB 24.februārī pieņemts lēmums atteikt uzsākt lietu.

ES fondu projektos, kuru īstenošanā ir iesaistīta SIA "DGS", CFLA ir veikusi arī papildu iepirkumu kontroles, lai novērstu jebkādas šaubas vai aizdomas par nelikumīgu rīcību, un atsevišķi aspekti par šī būvnieka darbību vēl pašlaik tiek noskaidroti, iesaistot kompetentas institūcijas.

CFLA atzīst, ka savulaik ar Finanšu ministriju runāts par uzņēmēju tā saukto melno sarakstu, kurā iekļuvušie netiek pie publiskā sektora pasūtījumiem. Taču tas palicis tikai diskusiju līmenī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti