Sadaļas Sadaļas

Vairākas interneta azartspēļu kompānijas nemaksā nodokļus; sodīt praktiski neiespējami

Eiropas Savienībā (ES) interneta azartspēļu apgrozījums šogad varētu sasniegt pat 13 miljardus eiro. Valstis cenšas tās dažādi ierobežot ar likumdošanu, lai interneta azartspēles padarītu drošākas un iekasētu no tām nodokļus. Kompānijas tikmēr viegli no valsts nodokļu maksāšanas izvairās, atsakoties izņemt licenci. Šādas nelegālās azartspēļu vietnes ir praktiski neiespējami sodīt.

 

Spēlē miljoniem cilvēku un spēlēs vēl vairāk

Internetā azartspēļu mājaslapas spēlētājus mēģina pievilināt ar uzmundrinošu mūziku un spilgtām, mirdzošām lampiņām - gluži kā reālās spēļu zālēs esošie automāti. Ja spēlētājs zaudē, spēļu aparāts pēkšņi apklust.

Taču uzvaras gadījumā datora ekrānā sākas kaut kas līdzvērtīgs Jaungada ballei

Šķiet, ka šādas ārišķības un dizains interneta azartspēļu industrijai ir izvērties ļoti ienesīgs. Pēc Eiropas Komisijas (EK) datiem, Eiropas Savienībā (ES) internetā azartspēles spēlē gandrīz septiņi miljoni cilvēku. Nozares kopējos ieņēmumus 2015. gadā EK prognozē 13 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni astotā daļa no kopējā azartspēļu tirgus ES. Taču tuvākajā laikā visdrīzāk interneta azartspēļu īpatsvars tirgū turpinās pieaugt. Pēdējo trīs gadu laikā ieņēmumi katru gadu aug par aptuveni vienu miljardu eiro.

Latvijā tikmēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm sastāda vien 5% no kopējā azartspēļu tirgus. Tomēr Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs paredz - arī Latvijā interneta azartspēļu bizness augs un pat straujāk nekā Eiropā.

"Viņš turpinās augt. Varbūt tas nebūs nekas sprādzienveidīgs, bet, kā paši uzņēmēji rēķina, par kādiem 20% gadā viņš augs," lēš Marcinkēvičs.

"Tie, kas spēlē gan internetā, gan spēļu zālēs jeb zemes azartspēles, pārklājās līdz kaut kādiem 4%-5%, kas ir ļoti maz. Līdz ar to ir skaidrs, ka mazāk kļūst to, kuri spēlē zemes azartspēles, taču interneta azartspēļu tirgus ir augošs. Jaunieši, kas ir izglītoti tehnoloģijās, protams, izvēlas to darīt internetā, nevis iet uz spēļu zālēm," saka Spēļu biznesa asociācijas padomnieks.

Interneta azartspēļu tirgus attīstību sekmē nelicencēto mājaslapu bloķēšana

Šogad Latvijā interneta azartspēļu tirgus apjoms varētu sasniegt 10 miljonus eiro, kas būtu gandrīz divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā. Tas gan nenozīmē, ka Latvijā pēkšņi interneta azartspēles ir kļuvušas populārākas kā agrāk.

Iemesls apgrozījuma kāpumam visdrīzāk ir pagājušā gada augustā iesāktā nelicencēto interneta azartspēļu mājaslapu bloķēšana, stāsta totalizatora "viensviens.lv" valdes loceklis Jānis Trēgers.

"Nenoliedzami, uzreiz pēc bloķēšanas bija diezgan liels pieaugums. Bet mēs arī ļoti skaidri redzam, ka efekts, kas bija, ir nosacīti apstājies. Šobrīd jau tirgū ir palikusi tikai organiskā izaugsme. Respektīvi, šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pēdējo ceturksni, bija tikai kādu 3% izaugsme. Faktiski šobrīd tie procesi ir noslēgušies un paliek tikai tā organiskā izaugsme," pauž Trēgers.

Latvijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas ceturkšņu dati rāda, ka pēc nelicencēto interneta azartspēļu vietņu bloķēšanas interneta kazino apgrozījums pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot aptuveni 740 000 eiro pēdējā gada ceturksnī. Savukārt totalizatoru apgrozījums pieauga par 50%, sasniedzot pusotru miljonu eiro. Par nelicencēto interneta azartspēļu mājas lapu bloķēšanas lietderību skeptisks ir Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs.

Viņaprāt, drīzāk ieņēmumu kāpumu ir radījis tas, ka reizē ar vairāku simtu nelegālo interneta lapu bloķēšanu tika aizliegts nelegālajās vietnēs izmantot Latvijas banku pārskaitījumus.

"Ir nostrādājis tas bankas moments (..) Līdz ar to es nevaru teikt: "Re, kur pieaug līdzekļi tāpēc, ka sāka bloķēt lapas!" Tur ir bankas, tur ir naudas moments. Tas daudz būtiskāk nosvārsta, nekā tas, ka man ir jālieto cits interneta pārlūks informācijas iegūšanai," norāda Šeļmanovs-Plešs.

Jebkurā gadījumā licencēto interneta azartspēļu apgrozījuma pieaugums nozīmē arī naudu valsts budžetā. Latvijā nodokļu likme azartspēlēm internetā ir 10%. Ja piepildīsies prognoze par 10 miljonu apgrozījumu, tad valsts no interneta azartspēlēm būs ieguvusi vienu miljonu eiro.

Nelegālie azartspēļu operatori bēguļo no uzraugiem

Tomēr nelicencētie azartspēļu operatori nebūt nav pametuši Latvijas tirgu, lai gan nelegālās azartspēļu mājaslapas ir bloķētas. Jau iepriekš ir stāstīts par spēlētājiem, kas bloku viegli apiet.

Arī pašas azartspēļu mājaslapas regulāri maina savas interneta adreses, lai azartspēļu uzraugiem būtu grūtāk tos noķert. Vairākas nelicencētās azartspēļu mājaslapas arī turpina uzturēt savu mājaslapu versijas latviešu valodā.

Latvijas Radio mēģināja sazināties ar šīm nelicencēto interneta azartspēļu kompānijām. To mājaslapās kontaktinformācija presei parasti sastāv no vienas e-pasta adreses. Zvanot uz kompāniju mājaslapās redzamajiem telefona numuriem, saņemu vien aicinājumus rakstīt vēstules uz norādīto e-pasta adresi. Elektroniskās vēstules gan azartspēļu pārstāvji izvēlas ignorēt.

Atsaucās vienīgi Maltā reģistrētajam interneta azartspēļu tirgus milzim "Betsson" piederošais "Triobet". Azartspēļu kompānijas pārstāvji ar e-pastu starpniecību Latvijas Radio apliecināja, ka šonedēļ "Triobet" tiksies ar Latvijas Izložu un azartspēļu inspekciju, lai pārrunātu iespēju iegūt licenci. Tādēļ uz citiem Latvijas Radio jautājumiem "Triobet" atteicās atbildēt.

"Diemžēl pašreizējā situācijā neesam spējīgi dot komentārus un atbildes uz lielāko daļu jautājumu. Es varu piedāvāt atgriezties pie šiem un līdzīgiem jautājumiem no oktobra vidus, kad varēsim atvērti apspriest ar Latviju saistītos "Triobet" plānus," vēstulē raksta "Triobet".

Niecīgā tirgus dēļ nav intereses iegūt licenci

Šobrīd Latvijā sešas kompānijas ir ieguvušas interaktīvo azartspēļu licenci. Četras no tām ir jau sen zināmas vietējo spēļu zāļu īpašnieces, taču divas uztur sporta totalizatorus. Lai gan vairāku starptautisko interneta azartspēļu kompāniju pārstāvji ir viesojušos Latvijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, līdz licences saņemšanai vēl neviena kompānija nav nonākusi.

"Prasības, tāpat kā zemes azartspēlēm, arī internetam ir ļoti stingras un pietiekoši sarežģīti izpildāmas. Tas ir viens no faktoriem, kāpēc šie lielie milži nenāk Latvijas tirgū. Mēs no sarunām esam sapratuši, ka, paskatoties Latvijas likumdošanu plus nodokļu politiku, viņi saprot, ka Latvijas tirgus ir tik niecīgs, ka īsti nav jēgas [reģistrēties]," norāda Marcinkēvičs.

"Kompānijām, kurām tirgus kapitalizācija ir viens, divi, trīs miljardi. Tāpēc tām nākt šeit un cīnīties pat par 30% – 50% no Latvijas tirgus... Tā vietā viņi var ieiet tirgū, kurš ir 50 vai 100 reizes lielāks un attīstītāks (..)," saka Trēgers.

Nelicencētās azartspēļu kompānijas ir praktiski neiespējami sodīt, jo tās neatrodas Latvijā. Ar tādu pašu problēmu sastopas arī Igaunija. Tādēļ vienīgais veids, kā motivēt uzņēmumus licencēties, ir pieejas bloķēšana. Tomēr Igaunijā jau pieminētais "Triobet" ir ieguvis licenci un maksā nodokļus, kamēr līdz Latvijas budžetam "Triobet" azartspēļu nauda nenonāk. "Mums ir nedaudz stingrākas šīs prasības. Mums ir lielāka valsts nodeva par licences saņemšanu," Latviju un Igauniju salīdzina Latvijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne. "Mums ir lielāks nodoklis. Mums ir 10% no ieņēmumiem jāmaksā valsts budžetā, Igaunijā ir 5% no ieņēmumiem. Mums ir arī prasība, lai uzņēmums saņemtu licenci Latvijas tirgū. (..) Igaunijā licenci izsniedz arī jebkur citur ES reģistrētai kompānijai," saka Birne.

Latvija varētu iet Igaunijas ceļu: mazāki nodokļi rada kompāniju vēlmi legalizēties

Lietuva ir viena no pēdējām ES valstīm, kur interneta azartspēles netiek regulētas. Tikai šovasar Lietuvas Seims pieņēma grozījumus Azartspēļu likumā, kas ieviesīs regulējumu interneta videi līdz ar nākamā gada sākumu. Lietuvā likuma prasības būs līdzīgas kā Latvijā. Tikmēr Igaunija nelicencētās azartspēļu mājaslapas bloķē jau piecus gadus.

"Bloķēšana ir tikai viens vieds. Tā nav sudraba lode. Tā var tikai strādāt, ja tā ir daļa no lielākas politikas. Mūsu politika vienmēr ir bijusi, ka labākā atbilde nelegālam piedāvājumam ir saprātīgs un pievilcīgs legāls piedāvājums," saka Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāvis Taivo Porks.

"Ja tāds ir, tad nelicencēto lapu bloķēšana ir tikai veids, kā mēs varam atalgot licencētos azartspēļu piedāvātājus un atturēt cilvēkus no nelegālo mājaslapu lietošanu. Viņiem ir mazāk iemeslu tajās iet, un tas parāda, ka bloķēšana ir bijusi efektīva," norādīja Porks.

Igaunijā internetā azartspēles legāli var piedāvāt 12 kompānijas, kas ir divas reizes vairāk nekā Latvijā. Lai gan Igaunijā interneta azartspēļu nodoklis ir divas reizes mazāks, šā gada pirmajā pusē nodokļos Igaunijai ar savu zemo nodokļa likmi ir izdevies iekasēt par aptuveni 140 000 eiro vairāk nekā Latvijai.

"Tās, kas mums ir savādākas, protams, ir tās lietas, kas bremzē jaunu šo uzņēmēju ienākšanu," norāda Birne.

"Bez šaubām, jo ir jāmaksā mazāks nodoklis. Protams, uzņēmējiem tas ir izdevīgāk. Bieži vien, uzliekot mazāku nodokli, mēs valsts budžetā varam iegūt lielākus ieņēmumus. Katrā reizē uzņēmēji skaita savas izmaksas un to, kur viņiem ir izdevīgāk un kur viņiem ir lielāka peļņa un lielāks ieguvums," saka Birne.

Viņa gan atzīst, ka Latvijai vajadzētu iet Igaunijas ceļu. "Jā, mums ir sagatavoti priekšlikumi gan Azartspēļu likumā, gan likumā par azartspēļu nodevu un nodokli. Diemžēl šī tēma vienmēr ir ļoti diskutabla un ļoti daudz ir dažādu priekšlikumu, iebildumu un savstarpēju diskusiju par likumu projekta virzību uz priekšu," saka Birne.

Tomēr arī Igaunijā azartspēļu spēlmaņi mēdz izvēlēties nelegālās interneta azartspēļu vietnes. Igaunijas Finanšu ministrija ir veikusi aptauju, lai noskaidrotu, cik spēlētāju apiet bloķēšanas sistēmu. Aptaujas rezultāti liecina, ka trešdaļa Igaunijas interneta azartspēļu lietotāju ir saskārušies ar bloķētajām mājaslapām un puse no tiem ir veiksmīgi iekļuvuši tajās. Tomēr Igaunijas Finanšu ministrija par to neuztraucas, stāsta Porks.

"Es nedomāju, ka tā ir liela problēma. Nelicencēto azartspēļu mājaslapu lietotāju skaits noteikti samazinās. Tās pārsvarā izmanto profesionāli spēlmaņi, kas cenšas izmantot speciālus piedāvājumus, kurus lapas piedāvā jaunajiem spēlētājiem," uzsver Porks.

Arī Trēgers uzskata, ka nelicencētās mājaslapas, pirmkārt, piesaista profesionālus klientus, it īpaši pokera spēlētājus. Par to liecina arī tas, ka interneta kāršu spēļu apgrozījums Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bija vien nepilni 4000 eiro.

Trēgers uzskata, ka lielākā daļa azartspēļu spēlētāju Latvijā spēlē legālās mājaslapās. Marcinkēvičs lēš, ka interneta azartspēļu biznesā aptuveni pieci miljoni eiro nonāk nelicencētajām kompānijām. Tas nozīmē, ka Latvijas budžets zaudē 500 000 eiro gadā nelegālo azartspēļu dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt