Vairāk nekā puse aizbraukušo sūta naudu Latvijā palikušajiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Vairāk nekā puse izbraukušo Latvijas iedzīvotāju uz dzimteni sūta naudu. Tā liecina Latvijas Universitātes pētnieku veiktā apjomīgā ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo aptauja, kurā pagājušajā gadā piedalījās vairāk nekā 14 000 ārzemēs dzīvojošo. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, pagājušajā gadā uz Latviju varētu būt atsūtīti gandrīz 600 miljoni eiro. Naudu parasti ārzemēs dzīvojošie sūta saviem vecākiem un bērniem.

Bez mātes sūtītas naudas uz kājām nenostātos

"Pirms pāris gadiem uz Angliju aizbrauca mana māte, teiksim, labākas dzīves meklējumos, finansiālu apstākļu spiesta. Viņa dzīvo šobrīd netālu no Londonas, strādā "warehousā" [noliktavā], kas ir standarta noliktavas…," stāsta Kristaps.

Kristapa māte aizbrauca, kad Kristapam bija 14 gadu. Šobrīd Kristaps jau studē augstskolā, strādā un spēj sevi uzturēt pats. Tomēr māte joprojām katru mēnesi sūta naudu Kristapa mazajam brālim. Visvairāk palīdzība bija vajadzīga krīzes laikā. Kā atzīst Kristaps, bez mātes Anglijā nopelnītās naudas viņš šobrīd nevarētu būt nostājies pats uz savām kājām.

"Ekonomiskā situācija Latvijā bija diezgan smaga. Šeit s trādājot māte ne tuvu nespētu nopelnīt tik daudz, jo pašlaik viņa pelna četras reizes vairāk nekā viņa būtu pelnījusi šeit," atzīst puisis.

"Noteikti, tas palīdzēja tikt cauri dažādām grūtībām. Pārcelšanās uz Rīgu, skolas finansēšana, dažādi liekie tēriņi… Jā, tāpēc es uzskatu, bez tā es nebūtu varējis varbūt būt tur, kur es esmu tagad," stāsta Kristaps.

Emigrantu devums Latvijas ekonomikai - pozitīvs, taču riskants

Pēc Latvijas Bankas (LB) aplēsēm, pagājušajā gadā ārzemēs dzīvojošie Latvijas rezidenti uz Latviju ir atsūtījuši 595 miljonus eiro, kas sastāda aptuveni 2,5% no Latvijas IKP. Tikmēr pēc Pasaules Bankas aplēsēm, 2014. gadā migranti varētu būt atsūtījuši pat 740 miljonus eiro, kas būtu jau 3,7% no IKP. Gan LB, gan Pasaules Bankas dati liecina, ka atsūtītās naudas apjoms ir pieaudzis gandrīz katru gadu kopš iestāšanās ES. LB lēš, ka, salīdzinot ar 2013. gadu, pērn atsūtītās naudas apjoms ir pieaudzis par 20 miljoniem.

"Šie cipari, protams, ir novērtējums. 20 miljoni šurpu, 20 miljoni turpu - tas ir būtībā novērtējuma kļūdas apmēros," vērtē "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks piesardzīgi vērtē atsūtītās naudas apjomu.

Tendences aplēses varot parādīt, tomēr pašiem cipariem ticēt īsta pamata neesot.

Jebkurā gadījumā, no ārzemēm atsūtītā nauda dod nozīmīgu devumu Latvijas ekonomikai. Tomēr lielākā laika nogrieznī pastāv arī riski, stāsta Kazāks.

"Protams, tā ietekme ir pozitīva. Iedzīvotāji sūta atpakaļ naudiņu l īdz ar to patēriņš šeit ir lielāks. Bet tas risks ir, kas ir ilgākā laika posmā, ir šo iedzīvotāju permanenta aizbraukšana. Ja viņš aizbrauc uz pāris gadiem, sakrāj naudiņu, iemācās jaunas prasmes un brauc atpakaļ, tad ir ļoti labi. Labāk, lai viņš kaut ko mācās, kaut ko nopelna, nekā ir bezdarbnieks," saka Kazāks.

"Bet problēma ir tāda, vai šie cilvēki tiešām brauc atpakaļ? Līdz ar to, īstermiņa, ko mēs varam just, jā, šī nauda tiešām nāk atpakaļ uz Latviju, bet diemžēl tas cilvēks, tas, kurš pelna, ir risks, ka mēs viņu pazaudējam kā valsts, kā ekonomika, līdz ar to tas mazais pluss, ko mēs īstermiņa iegūstam, ilgtermiņa tomēr varētu būt mīnuss, jo tas cilvēks neatgriežas," atzīst ekonomists.

Visbiežāk naudu sūta vecākiem

Ārzemēs pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas valstspiederīgo, uzskata Ārlietu ministrijā. Lielākā daļa ir izbraukusi pēdējo 10 gadu laikā. Aizbraukušo atsūtītajam naudas apjomam izsekot ir grūti, tādēļ tas tiek rēķināts matemātiski, pēc formulas. Piemēram, LB emigrantu atvesto naudu rēķina izdalot izbraukušo skaitu ar trīs, pieņemot, ka trešā daļa izbraucēju pārskaita naudu uz Latviju. Pēc tam tiek pieņemts, ka ārzemēs strādājošais mēnesī atsūta 40% no mītnes valsts minimālās algas. Anglijā tas būtu aptuveni 450 eiro.

Kā stāsta Kristaps, viņa māte sūta mazākas summas. Savukārt pagājušajā gadā veiktais Latvijas emigrantu kopienas pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 14 000 respondentu, liecina, ka vismaz četras reizes gadā uz Latviju naudu sūta vairāk nekā trešdaļa izbraukušo, stāsta pētījuma vadītāja socioloģe Inta Mieriņa.

"Kopumā mēs redzam, ka tā ir lielākā daļa no aizbraukušajiem, kuri sūta naudu uz mājām un kuri finansiāli atbalsta savējos. Tie ir tikai 25%, kas saka, ka viņi vispār savējiem naudu uz Latviju nesūta, turpretī katrs trešais saka, ka viņi veic regulārus naudas pārskaitījumus uz Latviju.

Tā kā šī naudas sūtīšana tiešām ir ļoti izplatīta parādība, un to nedara tikai daži, to tiešām dara vairums mūs aizbraukušo," saka Mieriņa.

Kā liecina aptauja, naudu cilvēki sūta tad, kad to var atļauties, vai arī ja mājās tā ir ļoti nepieciešama. Biežāk naudu sūta tie, kas izbraukuši no laukiem, retāk – kas iepriekš dzīvojuši Rīgā. Mieriņa norāda, ka naudas sūtīšana norāda tikai saiti ar tuviniekiem, nevis kādas īpašas jūtas pret Latvijas valsti vai tautu.

"Finansiālā palīdzēšana ģimenē vai Latvijā palikušajiem nekādā veidā nav saistīta ar piesaisti Latvijas valstij vai tautai, un tas, kas šajā gadījumā ir būtiskākais, ir tas, cik ciešas ir pašu aizbraukušo saites ar savu ģimeni Latvijā," saka socioloģe. "Jo tas, ko mūsu aptaujas dati liecina, ir, ka tie, kas bieži brauc uz Latviju vai kas regulāri sazinās ar ģimeni Latvijā, tātad viņiem ir šīs ciešās saites, tie arī ir tie, kas ļoti bieži sūta naudiņu mājās, un kas palīdz saviem tuvākajiem. It īpaši tas attiecas uz tiem, kam Latvijā ir palikuši dzīvesbiedri vai bērni. Šajā gadījumā lielākā daļa tiešām arī regulāri sūta naudu mājās," norāda Mieriņa.

Līdzīgas tendences parāda arī citi pētījumi. LU Ģeogrāfijas fakultātē veiktā aptauja liecina, ka naudu uz Latviju sūta aptuveni 55% ārzemēs dzīvojošie. 45% sūta dāvanas, ceturtā daļa sūta sadzīvē nepieciešamas lietas un tikai 15% nesūta neko.

Visbiežāk naudu sūta tie, kas emigrējuši uz Ziemeļvalstīm, Norvēģiju, Zviedriju un Dāniju. Taču saņēmēji visbiežāk ir Latvijā palikušie vecāki, stāsta profesore Zaiga Krišjāne.

"Te iznāk, praktiski, kam regulāri sūta, viens ir vecāki, viennozīmīgi, jo mēs varam pateikt vienu tendenci. Pirmkārt, migrē, cilvēki, kas izbrauc no Latvijas, kas parāda vispārējo tendenci arī citās ES jaunajās dalībvalstīs, ir jauni cilvēki. Tas ir viennozīmīgi.

Un tāpēc mēs varam redzēt, ka tie, kas regulāri sūta, teiksim, r eizi mēnesī, tie ir sūtījumi vecākiem, un otrs, salīdzinoši bieži cilvēki min, ka ir sūtīts bērniem," komentē Krišjāne.

Emigrantu sūtītās naudas apjoms nākotnē - neskaidrs

Šobrīd ir grūti prognozēt, vai uz Latviju atsūtītās naudas apjoms turpinās palielināties. Kā stāsta socioloģe Inta Mieriņa, visvairāk naudu sūta tie, kas Latvijas ekonomisko situāciju vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Tādēļ nākotnē, ja Latvijas ekonomika uzlabosies, sūtītās naudas apjoms varētu samazināties. Ekonomists Mārtiņš Kazāks tikmēr uzsver, ka naudas apjoms varētu samazināties arī tad, ja aizbraukušie tā vietā, lai sūtītu naudu uz Latviju, mudinās radus pārcelties pie viņiem uz ārzemēm.

"Ja viņi tomēr iesakņojas ārzemēs, un viņi tos savus radiniekus pamazām arī velk uz tām ārzemēs, piemēram, bērni ar laiku pārceļas līdzi vecākiem, vai, teiksim, viņu vecāki, tas ir, pensionāri, jau arī pārceļas pie viņiem dzīvot, piemēram, uz Angliju. Tas nozīmē, ka šī naudas plūsma var arī apsīkt," uzsver Kazāks.

"Līdz ar to tas, vai šī nauda nāks atpakaļ vai nenāks atpakaļ uz Latviju, ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik ciešas saites sociāli un ikdienas dzīvē būs ar Latviju. Ja viņi arvien uzturēs ļoti ciešu kontaktu ar saviem draugiem un radiem Latvijā, tad tā nauda nāks uz Latviju vairāk," saka ekonomists.

Arī Kristaps, mātes mudināts, pirms dažiem gadiem pārcēlās uz Angliju, tomēr pēc gada atgriezās. Viņš uzsver, arī māte neplāno Anglijā nodzīvot visu atlikušo mūžu. "Viņa dzīvo apmēram piecus gadus, viņa plāno tur nodzīvot desmit gadus, jo pēc desmit gadiem, ja tu esi nostrādājis tur desmit gadus, tu saņem Anglijas pensiju, kas ir salīdzinoši liela nauda Latvijai. Tad viņa varētu arī atgriezties Latvijā un turpināt dzīvi šeit," klāsta jaunietis.

Pagaidām nekas neliecina, ka izbraukušie drīzumā varētu masveidā atgriezties dzimtenē. Kā liecina Latvijas emigrantu kopienas aptauja, nākamo sešu mēnešu laikā tikai 4% izbraukušo plāno pārcelties atpakaļ uz Latviju. Savukārt trešdaļa droši atbild, ka uz Latviju nepārcelsies nekad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti