Vai Zviedrijas stratēģija cīņai ar Covid-19 pandēmiju sevi attaisnojusi?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pirmo reizi kopš marta saslimstības rādītāji ar Covid-19 Zviedrijā izrādījušies zemāki nekā tās kaimiņiem Skandināvijā. Tas ir svarīgs arguments tiem, kuri atbalsta Zviedrijas pieeju koronavīrusa iegrožošanai – nenosakot stingrus ierobežošanas pasākumus un neapturot ekonomiku.

Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Zviedrijā iepriekšējā nedēļā reģistrēti vidēji 12 jauni inficēšanās gadījumi uz miljonu iedzīvotāju salīdzinājumā ar 18 Dānijā un 14 Norvēģijā.

Grafika līkne virzās uz leju

Nāves gadījumu ar Covid-19 skaits Zviedrijā pašlaik ir divi līdz trīs dienā, salīdzinot ar maksimumu vairāk nekā simts dienā aprīļa vidū.

Stokholmā, kas bija pandēmijas epicentrs Zviedrijā aprīlī un maijā, iepriekšējā nedēļā reģistrēts vismazākais jaunu inficēšanās gadījumu skaits – no 14 tūkstošiem analīžu pozitīvs rezultāts tika konstatēts 250 cilvēkiem.

Vēl vairāk, tests, kas iepriekšējā nedēļā veikts 2500 nejauši izvēlētiem Zviedrijas iedzīvotājiem, parādīja, ka nevienam no viņiem nebija aktīvas inficēšanās ar koronavīrusu salīdzinājumā ar 0,9% šādas testēšanas dalībnieku aprīļa beigās un 0,3% maija beigās. Epidemiologi to sliecas uzskatīt par apliecinājumu tam, ka pašlaik valstī nav novērojama  plaši izplatīta inficēšanās starp cilvēkiem, kuriem nav izteiktu slimības simptomu.

Tikmēr Dānijā aizvadītajā piektdienā reģistrēti 179 jauni inficēšanās gadījumi, un tas ir pats augstākais jaunatklāto inficēto skaits dienā vairāk nekā četru mēnešu laikā.

"Zviedrija bija starp valstīm ar lielāko Covid-19 gadījumu skaitu Eiropā, tagad tā kļuvusi par vienu no valstīm ar mazāko Covid-19 gadījumu skaitu Eiropā, kamēr daudzās citās valstīs novērojams diezgan straujš pieaugums," paziņoja valsts galvenais epidemiologs Anderss Tegnells.

Ja salīdzina Covid-19 saslimstības grafiku Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā, tad uzskatāmi redzams, ka septembra pirmajos datumos Zviedrijas līkne pirmo reizi "panirst" zem Skandināvijas kaimiņu grafiku līnijām.

Cerība uz apzinīgumu

Zviedrija atšķirībā no Dānijas un Norvēģijas nenoteica stingrus ierobežošanas pasākumus, un bērnudārzi, vairākums skolu, bāri, restorāni, veikali un biroji bija atvērti visu pandēmijas laiku. Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra stratēģijas ar Covid-19 izstrādes procesā nonāca pie secinājuma, ka labāk paļauties uz labprātīgas sociālās distancēšanās un pašizolācijas pasākumiem, kurus var saglabāt ilgstošā periodā.

"Tagad mēs redzam, ka, īstenojot mūsu stratēģiju, rezultāti kļūst pamanāmi lēnāk, tomēr galu galā tā dod pozitīvus rezultātus," paziņoja Tegnells.

Covid-19 gadījumu skaita samazināšanās Zviedrijā tagad ir īpaši pamanāma – daudzās Eiropas valstīs, kas pavasarī bija ieviesušas stingrus ierobežojošos pasākumus, pēc to atcelšanas novērojama saslimstības palielināšanās. Vienlaikus Eiropā vēršas plašumā protesti pat pret tiem nedaudzajiem ierobežojumiem, kuri joprojām ir spēkā. Tas padara īpaši problemātisku iespēju atkal noteikt stingrus ierobežojumus, ja šoruden sāksies pandēmijas otrais vilnis.

Kolektīvā imunitāte

Zviedrijā pašlaik reģistrēti 5832 nāves gadījumi ar Covid-19, un tas ir vairāk nekā sešas reizes vairāk nekā Dānijā (628) un Norvēģijā (264) kopā. Zviedrijā joprojām tiek veikts mazāk testu  nekā Dānijā un Norvēģijā - vidēji 1,2 uz 1000 cilvēkiem pagājušā mēneša beigās, salīdzinot ar 2,2 Norvēģijā un 5,9 Dānijā.

Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra 3. septembrī publicēja jaunu pētījumu par antivielu līmeni asins donoru vidū. Tas parādīja, ka antivielu īpatsvars valsts mērogā lēnām pieaug kopš marta, un līdz jūnija beigām bija sasniedzis līmeni apmēram 7% no visiem iedzīvotājiem (Stokholmā – apmēram 12%). 

"Svarīgākais, ko pašlaik novērojam, ir tas, ka turpinās inficēto skaita kritums. Šī tendence skaidrojama tā, ka mums jau ir diezgan liela iedzīvotāju daļa, kurai ir imunitāte," uzskata Tegnells.

Zviedru epidemiologs strādās PVO

Viens no Zviedrijas stratēģijas cīņai ar koronavīrusa epidēmiju autoriem ir Johans Gīzeke, kurš bija valsts galvenais epidemiologs no 1995. līdz 2005. gadam. Viņš bija viens no lielākajiem stingru ierobežojumu noteikšanas pretiniekiem, paužot pārliecību, ka liela daļa iedzīvotāju tik un tā inficēsies un izslimos Covid-19. "Stingri ierobežošanas pasākumi tikai atvirza nākotnē smagus Covid-19 gadījumus, bet tos nenovērš," apgalvoja Gīzeke rakstā, kas publicēts autoritatīvā medicīnas žurnāla "The Lancet" maija numurā.

Augusta beigās Gīzeke ieguva vadošu amatu Pasaules Veselības organizācijā (PVO) – viņš tika ievēlēts par PVO stratēģiskās un konsultatīvās grupas infekcijas draudu jautājumos (STAG-IH) priekšsēdētāja vietnieku. Šis amats Zviedrijas pieejas pandēmijas iegrožošanai galvenajam "arhitektam" dos iespēju būtiski ietekmēt PVO nākotnes stratēģijas attiecībā uz Covid-19 veidošanu, pieļauj britu medijs "The Telegraph".

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti