Vai Vilnis Ķirsis saka patiesību par problēmām ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu Rīgā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēdējos desmit gados Rīgā nosiltinātas tikai 180–190 mājas, turklāt nevienai no tām apsaimniekotājs nav pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), paziņoja galvaspilsētas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"). Bankas ne īpaši vēlas kreditēt RNP ēku siltināšanu, viņš piebilda. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, to māju skaits Rīgā, kuras nosiltinātas pēc eirofondu programmām pēdējos desmit gados, ir vēl mazāks – tikai 63. No tām RNP ir apsaimniekotājs deviņām. Atrast apstiprinājumu tam, ka bankas negrib kreditēt tieši RNP projektus, neizdevās.

Citāts:

Iepriekšējos desmit gados, ja nemaldos, [Rīgā] ir nosiltinātas 180–190 mājas, pie tam visas šīs mājas, tām kopīgs ir tas, ka tās nav "Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekotas.

Kāpēc?

Jo acīmredzot tās ir mājas, ko cilvēki ir pārņēmuši savā pārziņā, tad viņiem rūp viņu īpašums. Tad viņi ari interesējas, kā nosiltināt.

Tad "Rīgas namu pārvaldniekam" nerūp?

"Rīgas namu pārvaldnieks", pirmkārt, īpaši nav rūpējies. Un šobrīd tas jau ir zaudējis kreditoru acīs savu, kā lai pasaka, kredītspēju. Esmu dzirdējis gadījumus, kad bankas tā īpaši negrib viņus kreditēt.

17. novembris, Rīga TV24

Cik māju nosiltināts: Latvijā, Rīgā, RNP apsaimniekoto

Īstenībā tas nav vienkāršs jautājums, un atbilde ir atkarīga no tā, kas tiek saprasts ar siltināšanu. Uz Rus.lsm.lv jautājumu, cik pavisam daudzdzīvokļu māju nosiltināts Rīgā pēdējos desmit gados, Rīgas domē atbildēja – apmēram 1000 (pēc būvvaldes datiem). Taču šajā skaitā ietilpst arī ēkas, kurām tika nosiltinātas tikai gala sienas vai jumts, vai tikai viena siena ziemeļu pusē, paskaidroja domē. Tādus piemērus Rīgā patiešām  var redzēt ne mazums, un parasti par šo "daļējo siltināšanu" maksā paši iedzīvotāji no mājas iekrājumiem remontam.

Vai to var salīdzināt ar siltināšanu, kas parasti tiek veikta vecā dzīvojamā fonda kompleksās renovācijas ietvaros? Acīmredzot darbu mērogs tomēr ir dažāds. Tomēr atsevišķu statistiku par pilnīgi renovēto un nosiltināto ēku skaitu Rīgas būvvaldē sniegt nespēja.

Lieto "Telegram"?

Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais ✍️ 

👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!

Tas, kas vecā dzīvojamā fonda renovācijas un siltināšanas kontekstā visbiežāk tiek apspriests Latvijā (un par ko Rīga sen un pelnīti kritizēta), ir divas visplašākās programmas, kuras Latvijā kopš 2009. gada īstenotas ar Eiropas fondu līdzfinansējumu. Kad pagājušā gada aprīlī Ekonomikas ministrija apkopoja šo programmu desmit gadu rezultātus, Rīgas rādītāji patiešām izskatījās nepārliecinoši. Visā valstī tobrīd bija nosiltinātas 802 ēkas, galvaspilsētā – tikai 50 (kopš tā laika to skaits nebūtiski pieaudzis – līdz 63), un Rīgu apsteidza tādas salīdzinājumā ar galvaspilsētu nelielas pilsētas kā Liepāja (114 ēkas), Valmiera (64) un Ventspils (57).

No 2009. līdz 2016. gadam par renovācijas programmu bija atbildīga Investīciju un attīstības aģentūra, un šajā laikā visā Latvijā tika renovētas 743 ēkas, no tām 46 – Rīgā, pavēstīja Ekonomikas ministrijā. No šīm ēkām  RNP ir apsaimniekotājs tikai piecām jeb katrai devītajai ēkai.

Atbilstoši otrajai programmai, par kuru kopš 2016. gada atbild valsts finanšu institūcija "Altum", pavisam Latvijā apstiprināti 887 renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, tostarp 162 – Rīgā. No kopējā skaita 260 ēkās visā Latvijā darbi jau pabeigti, tostarp Rīgā – 17 ēkās, un no tām RNP ir apsaimniekotājs četrām. Vēl 53 mājās visā Latvijā notiek būvdarbi (tostarp Rīgā – piecās mājās), informēja Ekonomikas ministrijā un "Altum".

Šķiet, ka situācija ar rīdzinieku kādreizējo gandrīz nulles aktivitāti pēdējā laikā mainās. Pēc "Altum" datiem, no 162 Rīgā apstiprinātajiem projektiem 140 ir sagatavošanas stadijā (tehniskās dokumentācijas saskaņošana, iepirkumi u.c.) Tostarp 99 projekti ir RNP apsaimniekoto māju renovācija, informēja uzņēmumā.

"Lai dzīvojamo māju varētu atjaunot, nepieciešams spert pirmo soli – dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai jānolemj par un jādibina biedrība," pavēstīja RNP komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns. "Nākamais darbs ir projekta izstrāde un darbu saskaņošana. Tas ir laikietilpīgs process, kas var ilgt pat divus līdz trīs gadus, pirms tiek uzsākti mājas atjaunošanas darbi. Šobrīd 99 RNP apsaimniekošanā esošās dzīvojamās mājas ir pieņēmušas lēmumu par atjaunošanu, piedaloties kādā no līdzfinansējuma programmām – lielākoties "Altum" programmā. Daļai dzīvojamo māju tiek izstrādāts un saskaņots projekts, daļai – pavisam drīz tiks uzsākti mājas atjaunošanas remontdarbi. Tātad atbilstoši esošajam plānam un apstiprinājumam no "Altum" vēl 99 mājas tiks atjaunotas esošās atbalsta programmas ietvaros." 

Vai RNP dēļ bankas negrib finansēt siltināšanu?

Rus.lsm.lv neizdevās rast apstiprinājumu šim Viļņa Ķirša izteikumam.

"Altum" mārketinga un komunikācijas vadītājs Kristians Pudāns: "Mums nav tādas informācijas. Par RNP attiecībām ar bankām jāprasa viņiem."

"Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops: "Šīs baumas neatbilst patiesībai. "Swedbank" ēku siltināšanas projektos sadarbojas gan ar daudzdzīvokļu namu kopīpašnieku biedrībām, kuru namus apsaimnieko "Rīgas namu pārvaldnieks", gan arī ar pašu "Rīgas namu pārvaldnieku", kad ēku īpašnieki pilnvarojuši tieši šo apsaimniekotāju viņu vārdā kārtot finansējuma piesaisti un nodrošināt ēku siltināšanas projektu virzību."

"Luminor" preses dienestā pavēstīja, ka bankai nav tiesību atklāt informāciju par klientiem, bet "Altum" programmā banka nepiedalās kopš šā gada sākuma.

RNP komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns: "Dzīvojamo māju atjaunošanas projektus veic dzīvojamās mājas biedrība, kas tos realizē ar RNP starpniecību. Aizdevumu mājas atjaunošanai saņem biedrība, nevis RNP. Ja biedrības izvēlētā banka ir atteikusi izsniegt aizdevumu dzīvojamās mājas atjaunošanas projektam, tad tas bija saistīts ar bankas iekšējiem noteikumiem. Katrai bankai ir noteikts savs aizdevuma slieksnis summai par 1 m2, līdz kuram banka ir gatava piešķirt aizdevumu. Ja šo slieksni biedrība savā projekta pārkāpj, tad banka var atteikt biedrībai piešķirt aizdevumu."

Ko atbildēja Vilnis Ķirsis

Rīgas vicemērs atzina, ka deviņas RNP apsaimniekotas mājas tikušas renovētas, taču šis skaits esot niecīgs un "tuvu nullei", ņemot vērā, ka RNP apsaimnieko pavisam 4200 ēku.

Rīgas vicemērs pavēstīja, ka saņēmis signālus no iedzīvotājiem, kas vēlējušies savā mājā veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Pēc viņu teiktā, RNP esot norādījis, ka pieteikumu bankā aizdevuma saņemšanai labāk iesniegt ar dzīvokļu īpašnieku biedrības, nevis RNP starpniecību, jo bankas nelabprāt sadarbojas ar RNP.

Rīgas vicemērs paskaidroja, ka, runājot par 180–190 nosiltinātām mājām Rīgā, domājis arī tās ēkas, kuras atrodas dažādās sagatavošanas stadijās (pēc pieteikuma apstiprināšanas) un kurās būvdarbi vēl nav sākušies, taču atbilstoši programmas nosacījumiem tie jāpabeidz līdz 2023. gada beigām. Pavisam šādu māju Rīgā, ieskaitot tās, kuru siltināšana vēl ir tikai projekta stadijā, ir 208, piebilda vicemērs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti