Ministrija: iestādes kopumā ir gatavas rīcībai
Latvijas iestādes kopumā ir gatavas rīcībai radioaktīvā piesārņojuma gadījumā – secināts aizvadītajā nedēļā valdībā slēgtajā daļā izskatītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumā par rīcības plānu šādos gadījumos. VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš norādīja, ka tā ir daļa no civilās aizsardzības plāna.
Radiācijas drošības centrs un citas iestādes ir aktualizējušas algoritmus rīcībai tieši radioaktīvā piesārņojuma gadījumā, ja kāds incidents notiktu citu valstu atomelektrostacijās.
"Tur ir iekšā mehānisms no brīža, kad kaut kas kaut kur notiek, līdz tam, kā tas atnāk līdz Latvijai un ko katrs tajā brīdī dara. Kurš atbild par iedzīvotāju apziņošanu, kurš par gaisa un ūdens mērījumiem, kurš atbild par pārtiku. Katrai iestādei ir uzliktas šīs funkcijas uz papīra. Vienkārši šis ir dokuments, kuru iesniedzām valdībai pieņemt zināšanai, ka šādi algoritmi par rīcību ir un visas iesaistītās puses zina, kas ir jādara. Līdz ar to mēs varam teikt, ka
mēs esam gatavi, ja kaut kur ārpus Latvijas notiek šāda radioaktīva piesārņojuma noplūde," sacīja Ķēniņš.
Minētajā plānā ir arī ierobežotas pieejamības informācija, taču Ķēniņš iezīmēja, ka kādas atomelektrostacijas (AES) incidenta gadījumā vispirms Radiācijas drošības centrs modelētu iespējamību, kādā piesārņojums var sasniegt mūsu valsti un radīt apdraudējumu. Ja tādu konstatētu, tad atbildīgie dienesti iedzīvotājus brīdinās un informēs par rīcību, piemēram, nepieciešamību palikt mājās.
Kāda ir pašvaldību loma šajās situācijās? "Jāinformē sabiedrība par to, kas viņiem ir jādara un kāda ir preventīvā rīcība, lai iedzīvotāji nesaņemtu radiācijas devu. Piemēram, ja kāds apgabals arī Latvijas teritorijā rezultātā tiktu piesārņots, tad arī tālāk seku likvidācijas darbi, bet sākotnējā posmā pašvaldībām pamatā ir jānodod informāciju par to, kas jādara, lai mēs neciestu," sacīja ministrijas pārstāvis.
Attiecīgi pašvaldības ir iekļautas informēšanas algoritmos. "Ja nemaldos, tad VUGD informē civilās aizsardzības struktūrvienības pašvaldību līmenī un tās strādā ar vietvarām," sacīja Ķēniņš.
Vai pašvaldības ir gatavas?
Viņš norādīja, ka Pašvaldību savienība arī ir piedalījusies pie minēto algoritmu izstrādes. Taču organizācija plānu plašāk komentēt atteicās, jo tas ir ierobežotas pieejamības dokuments. Tāpēc par gatavību arī kādu radiācijas piesārņojuma risku gadījumā Latvijas Radio vaicāja pašām pašvaldībām.
Aizkraukles novada domes vadītājs Leons Līdums ("Latvijas attīstībai" un Vidzemes partija) pastāstīja, ka civilās aizsardzības plāns novadā aktualizēts pērn vasarā līdz ar teritoriālo reformu. Bet tas neietver rīcības plānu radiācijas piesārņojuma gadījumā.
"Mūsuprāt, šis produkts, kāds mums ir tapis, tas ir jāpilnveido, jāpadziļina jomas un arī jāveido tādi konkrētāki rīcības algoritmi. Tas ir pārāk formāls. Tajā brīdī mums nebija vēl Ukrainas faktora. Nevar teikt, ka mēs neko neesam darījuši. Mēs esam izspēlējuši vairākas reizes scenārijus pie galda, bet tas bija vairāk par bēgļiem un ienaidnieka tuvošanos no austrumu puses un kā mēs rīkotos tādos gadījumos. Bet radioaktīvo briesmu gadījumu mēs neesam izskatījuši," atzina Līdums.
Aizkraukles domes vadītājs arī norādīja, ka civilās aizsardzība plānu pilnveidei arī attiecībā uz radiācijas piesārņojuma riskiem un sistēmas ieviešanai dzīvē šobrīd pašvaldībām trūkst speciālistu konsultācijas. "Es uzskatu, ka šajā jomā pašvaldībām jāiet sazobē ar kādu kompetentu institūciju valstiskā mērogā, kas varētu mums dot atbildes un norādījumus, lai mēs to darītu kopā.
Citādi mēs esam atstāti autonomi – rīkojieties un dariet, bet mums nav īsto resursu, jo tikai ar mūsu gribu nepietiek," sacīja Līdums.
Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) skaidroja, ka arī šajā pašvaldībā civilās aizsardzības plāns aktualizēts pēdējos gados. Tas gan neietverot atsevišķu sadaļu par apdraudējumu, ko radītu radiācijas piesārņojuma mākonis, ja kādā AES ārpus Latvijas notiktu piesārņojuma noplūde.
"Ja mēs runājam tieši par radioaktīvo piesārņojumu, tad es zinu, ka ir valstis, kas tagad vēl vairāk aktualizē, ņemot vērā šos apdraudējumus, kas ir Ukrainā. Pat Polija dala arī joda tabletes, lai katram būtu mājās. Nu, Latvijai ir jāvērtē, vai tas ir lietderīgi vai ne. Katrā ziņā daļēji gatavi mēs esam, bet vai pilnībā, es domāju, ka īsti neesam. Tādēļ, ka tas vājākais punkts ir, ka tie civilās aizsardzības plāni ir sadrumstaloti un katrai pašvaldībai ir savs,
un tieši specifiski par radiāciju zinoša speciālista katrā pašvaldības civilās aizsardzības komisijā nav.
Pieļauju, ka ir vietas, kur tie piesaistīti vairākām komisijām un tas der lokālām situācijām. Bet, ja šis apdraudējums būtu plašākā teritorijā – un es pieļauju, ka šajā gadījumā tas tā arī būtu, – ja kāds piesārņojuma mākonis nāktu pār Latviju, tad tas varētu radīt problēmas. Nu, jācer, ka valsts tad to rīcību cieši koordinētu caur VUGD, un ar to gan mums ir labs kontakts un galā jau mēs tiktu," sacīja Līdums.
Strādā pie radioaktīvā piesārņojuma pretindes
Tikmēr Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki starptautiskā projektā patlaban strādā pie radioaktīvā piesārņojuma pretindes jeb antidota, kas pasargātu cilvēka organismu no piesārņojuma pēc iespējas labāk. Jaunā tipa antidots iekļautu aizsardzību ne tikai pret joda nuklīdu, bet arī pret cēziju, talliju, stronciju, rubīdiju un citiem kaitīgajiem elementiem, kas var rasties kodolincidenta gadījumā.
"Pirms diviem gadiem šo pētījumu sākām saistībā ar pavisam citu problēmu. Mums šobrīd ir Salaspils reaktors, kurā ir radioaktīvie ūdeņi, kur mēs meklējām risinājumus, kā var sorbēt jeb sakoncentrēt radionuklīdus. Ir strādāts pie šī savienojuma – Prūsijas zilais, dažādām modifikācijām. Un vienlaikus, ņemot vērā šos dažādos globālos aspektus par drošību, mēs sākām arī pētīt šo cēzija sorbciju uz šī Prūsijas zilā," pastāstīja LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošie pētnieks Ingars Reinholds.
"Tur iekšā ir kapsula, kurā ir mūsu radīts savienojums, kas ir tāds pats kā Vācijas un ASV oficiāli atzītais antidots, bet tikai mūsu savienojums ir aktīvāks. Tāpēc mēs to varam likt iekšā mazāk. Tās nav zāles, bet tas ir domāts tad, kad jūs esat mežā un jums pīkst, ka nāk virsū tas radioaktīvais mākonis. Šeit ir arī klāt joda tablete, to kopā apēd, un cilvēkam ir četras stundas laiks nokļūt mājās, tad aiztaisīt visus logus un izņemt savus sagatavotos krājumus, lai nedēļu dzīvotu iekšpusē. Bet, lai tiktu līdz mājai, ir nepieciešams šis…" skaidroja LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošie pētnieks Andrejs Grīnbergs.
Reinholds papildināja: "Tā ir pamata būtība, ka
šādi antidoti nepieciešami iedzīvotājiem, lai nodrošinātu iespēju nokļūt drošajā zonā. Bet ir jautājums arī, kāda ir šī drošā zona, vai cilvēki ir sagatavoti."
Arī pētnieki vērtēja, ka kādas AES kodolavārijas gadījumā tiktu operatīvi pamanīts un ziņots, ja radiācijas līmenis Latvijā kļūtu augstāks, bet sabiedrībai jābūt labākām zināšanām par rīcību radioaktīvo piesārņojumu gadījumā.
Eksperte: Pašvaldība viena pati nedarbotos
Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra vadītāja Dace Šatrovska norādīja, ka jau sen VVD mājaslapā ir pieejams informatīvs materiāls par aizsardzības pasākumiem kodolavārijās.
"Līdz Ukrainas notikumiem tas bija tāds garš materiāls, bet šogad mēs sagatavojām īsu A5 formāta bukletiņu, kur ir galvenās rīcības, kā iedzīvotājiem būtu jārīkojas. Primāri ir sekot līdzi iestāžu sniegtajai informācijai. Kāda kodolincidenta gadījumā iespējamie ieteicamie pasākumi būtu uzturēties kādu laiku telpās, lai novērtētu situāciju un saprastu, vai kāds piesārņojuma mākonis virzās pāri Latvijai. Tāpat varētu būt iespējami pārtikas un dzeramā ūdens lietošanas no ārtelpas ierobežojami, kamēr nenovērtē situāciju," pastāstīja Šatrovska.
Viņa arī uzsvēra – ja arī kādā no AES notiktu noplūde, tad radioaktīva piesārņojuma risks Latvijā nav augsts. Bet iedzīvotājus šī tēma satrauc vēsturiskās Černobiļas katastrofas pieredzes dēļ.
"Tikko piemin kodolavāriju, tad uzreiz iedzīvotāji iedomājas, ka tā ir tāda avārija, kā tas bija Černobiļas AES. Bet dzīve iet uz priekšu, un ir jaunākas tehnoloģijas, tas nozīmē, ka tādas tās sekas nebūs.
Jebkurā gadījumā salīdzinot senāka tipa reaktorus ar jaunākiem, tad ir mazāks apdraudējums. Protams, ja tas ir uzbrukums AES, tad sekas būs lielākas nekā parastā kodolavārijā.
Tāds uzbrukums nekur pasaulē nav bijis. Tā ka to, kāds būtu tas piesārņojuma līmenis, ir ļoti grūti prognozēt. Bet jebkurā gadījumā tas apdraudējums ir līdzīgs, kā mēs šobrīd rēķinām kāda Baltkrievijas AES incidenta gadījumā, un iedzīvotāji Latvijā nebūtu tad jāevakuē," sacīja Šatrovska.
Runājot par apmācībām, viņa norādīja, ka tādas bija plānotas, iesaistot arī pašvaldības, taču tās atliktas, sākoties karam Ukrainā. Primāri centra kapacitāte tika veltīta, lai sekotu kara notikumu attīstībai un arī sabiedrības informēšanai, jo šajā gadā ievērojami vairāk iedzīvotāju interesējušies par radiācijas riskiem.
""Radex" mācībās bija domāti vairāki scenāriji, tostarp radiācijas avārija. Es pieļauju, ka ar VUGD kopā jādomā, kā nākamgad šādas apmācības vai seminārus organizēt pašvaldībām.
Bet ir jāatceras, ka pašvaldība viena nekad nedarbotos šādā situācijā. Tas ir vairāk iestāžu sadarbības mehānisms.
Bet ir svarīgi, lai pašvaldību civilās aizsardzības plānos šis risks vispār tiktu iekļauts," sacīja Radiācijas drošības centra vadītāja.
Šatrovska piebilda, ka par incidentiem valstis ziņo Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai, no kuras arī Latvija šādā gadījumā saņemtu informāciju. Latvijas teritorijā kopumā ir 20 automātiskās radiācijas gaisa mērīšanas stacijas, kā arī ūdens mērījumu stacijas. Savukārt speciālās prognozēšanas programmās operatīvi tiktu modelēta radioaktīvā piesārņojuma mākoņa virzība, ņemot vērā meteoroloģiskos datus.
