Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Apdraudēta Latvijas baltās cūkas šķirne

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Aiga Pelane: Senioriem būtiskus uzlabojumus nesola arī šī valdība

Vai valsts cenšas apiet solījumu jaunos ugunsdzēsēju depo būvēt pieticīgāk?

Vai valsts cenšas apiet solījumu nākamos jaunos ugunsdzēsēju depo būvēt pieticīgāk?

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcībā ir 92 depo ēkas, no kurām glābēji startē palīdzības sauciena mirklī. Tomēr lielākā daļa no visiem depo ir glābjami paši. Trešā daļa ugunsdzēsēju darba telpu būvēta pirms astoņdesmit gadiem, pārējie – līdz mūsu valsts neatkarības atgūšanas laikam. Seši jaunie depo ar vecajiem ļoti kontrastē, jo uzcelti ar «trekno gadu» vērienu – milzīgās ēkās, kur gaiteņiem neredz gala, ikdienā uzturas daži glābēji. Vai pieticīgāka būvniecība ļautu pie jēdzīgām telpām drīzāk tikt arī citiem dienesta darbiniekiem?

VUGD depo Siguldā

VUGD rīcībā ir 92 depo ēkas: 29 būvētas līdz 1940.gadam, 60 būvētas 1940. - 1992. gadā, bet pēdējos gados pilnībā uzcelti 6 jauni depo.

2017. gadā pabeigti un ekspluatācijā nodoti: Smiltenes posteņa depo, Apes posteņa depo, Ērgļu posteņa depo, Skrundas posteņa depo

2017. gadā sākti būvniecības darbi 2. daļas depo ēkas celtniecībā Jaunpils ielā Rīgā (plānots pabeigt 2019. gadā ).

Avots: VUGD

Veco laiku VUGD ēka Siguldā ilustrē vairumu depo ikdienu. Pie koši dzeltena divstāvu nama Latvijas Radio sagaida Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas daļas komandieris Uldis Millers. «Siguldas daļai ir divas autocisternas un 36 cilvēki, kas strādā pa četrām maiņām – divās pa astoņiem cilvēkiem un divās – pa deviņiem. Plus daļas komandieris un vecākais šoferis, kas nāk katru dienu un strādā pa astoņām stundām,» stāsta Millers. Blakus depo ēkai stāv apsnigusi ZIL130 mašīna, kam uz durvīm ir uzraksts «Saulkrasti». «Tad tā atnāca mums kā rezerves tehnika, bet šobrīd nav darba kārtībā,» atklāj daļas komandieris.

Vairākus gadu desmitus seno «ziļiņu» dienests grasās drīzumā norakstīt. Patiesībā norakstāma [vismaz kā ugunsdzēsēju darba vieta] būtu arī pati depo ēka. Tā pieder brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, un valsts dienests ir viens no nomniekiem līdzās bērnudārzam, sporta klubam un citiem.

Ēkai ir arī nenokrāsota vienstāva piebūve ar paceļamiem vārtiem. «Šo savā laikā paši ugunsdzēsēji uzcēla, lai varētu iebraukt jaunā tehnika, jo garāžas ir pārāk šauras šīm mašīnām. Paši darbinieki cēla maiņas laikā. Cik naudas tajā laikā bija… Līdz galam pabeigta nav,» stāsta Millers.

Sigulda pēdējo desmit gadu laikā ir mainījusies būtiski, audzējot gan tūristu, gan turīgo pastāvīgo iedzīvotāju skaitu. Kā jau Pierīga. Siguldas ugunsdzēsēji palīgā steidzas arī Krimuldas un Inčukalna novadu iedzīvotājiem. Tomēr, runājot par nodrošinājumu, komandieris Millers, pirmkārt, min nevis ugunsdzēsēju komfortu, bet gan autokāpņu trūkumu. Ja deg daudzstāvu nams, pacēlāju gaida no Rīgas.

Arī vecās garāžas iebrauktuvi glābēji paši paplašināja, lai jaunās cisternas varētu iebraukt.

Taču telpas ir tik šauras, ka izsaukuma gadījumā šoferis vispirms izbrauc mašīnu, tikai tad pārējie vīri tajā salec. Savulaik cauruļu žāvēšanai izbūvētajā torņa nišā nu ierīkots apkures katls, kur malku piemet paši glābēji. Stāvas kāpnes uzved uz darba kabinetiem.

Pēdējie darbi bijuši ikmēneša pašu sūkņu pārbaude, neliels ugunsgrēks Mores pagastā un smaga cilvēka nonešana.

«Šī ir tā mūsu «četri vienā» telpa – te vadām nodarbības, tā ir ēdamzāle, atpūtas telpa un guļamtelpa. Viss vienā, jo citu telpu nav. Virtuvē uztaisām ēst, bet visi tur saiet nevaram,» stāsta Millers.

Vai šaurība, sliekšņi kā klupinātāji un vairākus gadu desmitus neremontētas telpas ir tikai komforta jautājums, vai arī traucē strādāt? Millers, kā jau valsts dienesta amatpersona, atbild – darbs tiek darīts atbildīgi: «Pašiem sevi vajag vairāk pieskatīt, lai kaut ko neaizķertu un neapgāztu, jo sanāk tāda bakstīšanās un grūstīšanās.»

«Nav. Pietrūkst, jā. Piemēram, Cēsīs kolēģiem ir jauns depo, ar to pat nevar salīdzināt, tāpat Valkā..» piebilst Millers.

Valkā divreiz lielāks par standarta depo

Jaunais Valkas depo bija viens no tiem, kuru dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Iekšlietu ministrija pirms gada krita Valsts kontroles revidentu nežēlastībā. «VUGD ģenerāļiem ir plašs vēriens, bet kur ir saprāta robeža?» tik skarbi paziņojumā medijiem izteicās revīzijas veicēji. Valkas depo gadījums tika nosodīts dubultā, jo 2014. gadā vecā nama remontā ieguldīja vairāk par simt tūkstošiem eiro, lai gan jau bija sākts celt jauno depo. Mūsdienīgā divu stāvu nama būvniecība izmaksāja vairāk par trim miljoniem eiro, un otrs kritikas iemesls bija fakts, ka uzcelta milzu ēka dažiem ugunsdzēsējiem.

Valkā Latvijas Radio sagaida Valkas daļas komandieris Salvis Stepiņš. No Valmieras ieradies arī Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš.

«Ugunsdzēsības dienestā jau 28 gadus «ar kapeiciņu». Dienestu sāku Valmieras daļā kā ierindas ugunsdzēsējs – glābējs. Esmu izgājis cauri visai «kāpnei», tā kā varu stāstīt pilnīgi par visu – droši!»

Jau sarunas sākumā atklājas galvenais iemesls, kas, visticamāk, ir Valsts kontroles pretenziju pamatā. Proti, Valkas depo projektu uzzīmēja desmit gadus pirms īstenošanas. Toreiz katra ugunsdzēsēju daļa pastāvēja pati par sevi ar savu saimniecību. Krīzes gadā izveidoja Vidzemes reģiona brigādi ar kopīgu grāmatvedību, personāla un citām struktūrām. Tādējādi pašos depo palika tikai reālā glābšanas darba darītāji.

Ekskursiju komandieris Stepiņš sāk otrajā stāvā, kur nevienu citu cilvēku nemana. «Te ir administratīvais korpuss. Inspektora kabinets, lai gan inspektora amats ir vakants. Tad ir aktu zāle, kur pērn viesojās vairāk par 400 skolēniem. Te ir personāla atpūtas istabas – uz četriem viena, un lodžijas ir izredzētajiem,» smejoties skaidro Stepiņš.

Kopumā depo ēka raisa asociācijas ar filmās redzēto par mūsdienīgiem apstākļiem. Atšķirība no filmām ir tikai tā, ka telpās nav tādas rosības.

Laukā pie ugunsdzēsēju mašīnas ir seši glābēji. Katram glābējam sava atpūtas telpa, ir atsevišķa zāle svinīgiem pasākumiem un sava – mācībām, ir sporta zāle, pienācīgas ģērbtuves, speciālas telpas spēkratiem – mazgāšanai, remontiem, ikdienas turēšanai.

Atšķirībā no pirms gada revidentu novērotā nu aprīkota arī virtuve, ko izrāda Vidzemes komandieris Skrastiņš: «Mēs jau reizēm smejamies – mums ir četras ģimenes, katra ar saviem katliem, pannām, savu saimniecību. Katrai maiņai ir sava tradīcija, kā gatavo un pusdieno.»

Kad Valkā viesojās Valsts kontrole, dienesta vīri tik smaidīgi nebija. Revidenti izpētīja, ka depo ir uzcelts teju divas reizes lielāks, nekā paredzēts standartā. Četrarpus kvadrātmetru vietā atpūtas telpai uz katru ugunsdzēsēju atvēlēts 21 kvadrātmetrs, mācību klasē katram jābūt pieciem kvadrātmetriem, bet Valkā vienam ir teju 12 kvadrātmetru platība, savukārt tualešu ir divreiz vairāk nekā darbinieku. Depo gaiteņi standartā paredzēti pusotru metru plati, bet izveidoti trīsmetrīgi.

Saprātīgi funkcionāla un ērti lietojama būve?

Jauno depo sadārdzinājums, kas Valsts kontroles vērtējumā veidojas nepamatoti

1) depo projektējot, pieņemts, ka

  • posteņa līmeņa depo būs 28 darbinieki, bet faktiski štatā ir 14, no kuriem vienlaikus dežurē 3 - 4;
  • daļas līmeņa depo būs 60 darbinieku, bet faktiski štatā ir 33, no kuriem vienlaikus dežurē 7 - 10.

2) ”Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ierīkošana – vispārīgās prasības” paredz telpu platību uz vienu vienlaikus maiņā dežurējošo. Tāpēc depo telpas ir izbūvētas būtiski plašākas nekā iesaka Latvijas standarts, piemēram (uz vienu maiņā nodarbināto):

  • 4,5 m2 individuālā atpūtas telpa
  • 20,6 m2 liela individuālā atpūtas telpa (Valkas depo)
  • 9,3 m2 liela individuālā atpūtas telpa (Smiltenes depo)
  • 2,8 m2 ēdamtelpa 11,3 m2 ēdamtelpa ar virtuvi (Smiltenes depo)
  • 3,2 m2 ēdamtelpa (Valkas depo)
  • 5 m2 mācību klase 11,6 m2 mācību un konferenču telpa (Valkas depo)
  • 8,1 m2 mācību un konferenču telpa (Smiltenes depo)

3) standarts paredz šļūteņu (spiedvadu) mazgāšanai, žāvēšanai un glabāšanai noteikta lieluma telpas. Piemēram tāda lieluma depo, kā Valkā standarts paredz telpu šļūteņu mazgāšanai un žāvēšanai 20 m2 un šļūteņu remontam un glabāšanai 25 m2, bet faktiski ir:

  • telpa šļūteņu remontam un glabāšanai – 21,6 m2
  • telpa šļūteņu un darba apģērba mazgāšanai – 88,3 m2
  • šļūteņu žāvēšanas tornis ar kopējo platību – 169 m2

Kopā pārsniegums uz telpām, kas saistītas ar šļūteņu apkopi un žāvēšanu, 278,9-45=233,9 m2

Avots: Valsts kontrole

«Mēs redzam, ka tas depo ir tik plašs, ka gaitenim otrs gals nav saredzams. Rodas jautājums, vai tas ir tiešām tas, kas ir vajadzīgs. Vai tā nevar būt kāda saprātīgi funkcionāla un ērti lietojama būve?»

Par jaunajos ugunsdzēsēju depo izpētīto stāsta divas revidentes: Valsts kontroles padomes locekle un departamenta direktore Ilze Grīnhofa un sektora vadītāja Kaiva Skalbiņa.

Grīnhofa uzsver, ka ugunsdzēsējiem, protams, ir jābūt ļoti labiem un ērtiem darba apstākļiem. Tikai ir jautājums: «Cik tas vēriens ir vajadzīgs, lai tie cilvēki paši justos ērti. Piemēram, ir izbūvēta milzīga virtuve ar ēdamzāli, bet tur nav aprīkojuma. Tad ugunsdzēsēji paši ir iekārtojuši kaut kādu mazu virtuvīti savai telpai, jo viņiem ir jāvar operatīvi izbraukt uz izsaukumu, nevis pa milzīgo ēku kaut kādā veidā noskriet tos gabalus. Tas vēriens mūs ļoti pārsteidza, jo mums nelikās, ka tās telpas vispār ir apdzīvojamas.»

Valsts kontrole uzskata – ja ar jaunajiem depo izvērstos pieticīgāk, sanāktu arī telpu aprīkošanai, lai veļasmašīnas nav jāgādā glābējiem pašiem.

«Un tad varbūt tās naudas paliktu vairāk gan tam aprīkojumam, gan remontiem, jo ir daudzi remontējami depo. Mēs jau saprotam, ka visus vienlaicīgi nevarēs uzbūvēt, bet vajadzības ugunsdzēsējiem ir būtiskas – tur ir daudz dažādu problēmu,» norāda Grīnhofa.

Dienestam un valsts augstākajiem politiķiem revidentu secinājumi nepatika. Glābēji diplomātiski atgaiņājās, ka viņu darbam ir sava specifika, ko revidentes no malas nevarot pienācīgi izprast.

Nesaudzīgāks pret Valsts kontroli intervijā Latvijas Televīzijai bija premjers «zaļzemnieks» Māris Kučinskis: «Nu, pēc Valsts kontroles uzlidojumiem parasti šķiet, ka viss ir sagrauts. Tāds ir stils. Lai nebūtu subjektīva nostāja, kontrolei tomēr drusciņ vajadzētu arī ar ekspertiem konsultēties.»

Pēc asākas vārdapmaiņas nozares pārraugi gan piekrita Valsts kontrolei, ka daudz taupīgāk būtu, ja izveidotu vairākus tipveida būvniecības projektus atkarībā no posteņu lieluma. Tad nebūtu jātērē katru reizi jaunam projektam, turklāt piecu ugunsdzēsēju komandai nebūvētu divstāvīgus un plašus namus. Revidenti arī norādīja, ka jauni depo celti tādās vietās kā Ērgļos, Smiltenē un Apē, kamēr reģionos ar augošu iedzīvotāju skaitu ir pat «baltie plankumi», kur ugunsdzēsēji nevar laikus ierasties.

Atkal plāns par 3000 m2 depo

Visai pravietiski kā piemēru Valsts kontrole pieminēja Ādažus un apkārtni, jo drīz pēc revīzijas publiskošanas pērn Ādažu poligonu pamatīgi postīja liesmas. Tāpēc rudenī tika izlemts, ka nākamais jaunais depo ceļams Ādažos, Nacionālo bruņoto spēku teritorijā. Turklāt par Aizsardzības ministrijas naudu. Decembra vidū valdība ieceri atbalstīja bez jautājumiem.

Informatīvo ziņojumu par Ādažu depo saskaņo, iebilžu nav. Šo ieceri pamanīja Valsts kontrole, un revidentiem gan iebildes radās.

Plānos rakstīts, ka Ādažu poligonam kā prototips tiks ņemts Valkas depo, ko uzcēla teju divreiz par lielu reālajām vajadzībām.

«Tas, kas mūs satrauc – mēs atkal redzam atsauci uz 3000 kvadrātmetru plašo Valkas depo. Tad mums rodas jautājums, vai mēs ņemsim vērā to, ko paši apņēmāmies: ka tiek radītas tipveida prasības, pēc kurām ejam uz būvniecību. Protams, nav jau noslēpums par uzskatu, ka aizsardzībai šobrīd ir ļoti daudz naudas un ka visu varam..»

Tūlīt pēc valdības dienaskārtībā pamanītā jautājuma par vairāk nekā četrus miljonus eiro vērto depo Ādažos Valsts kontrole nosūtīja vēstuli Iekšlietu ministrijai, liekot saprast, ka revidenti raugās uz ierēdņu pirkstiem un seko, kā solījums laboties īstenosies dzīvē. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs revidentiem atbild, ka Valkas depo ir ņemts tikai kā piemērs: «Informatīvā ziņojuma izstrādes laikā esam ņēmuši vērā Valsts kontroles viedokli.»

Ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas turpmākajiem depo, kas sadalīti pa kategorijām. Visas ēkas turpmāk būs par trešdaļu kompaktākas.

Vēl vairāk – līdz gada vidum būšot gatavs audits, kurā ar Somijas labāko ekspertu palīdzību izpētīs visu glābšanas dienesta struktūru un izvietojumu reģionos. «Tā kā šis gads mums ir tas laiks, kad nopietni izvērtējam, un turpmāk nopietnus jautājumus par investīcijām balstīsim uz šī izvērtējuma rezultātiem,» saka Trofimovs.

Šogad pēc divu gadu celtniecības plānots pabeigt 2. daļas depo ēku Jaunpils ielā, Rīgā. Pēc revidentu pievērstās uzmanības tajā izdevās platību samazināt par 300 kvadrātmetriem. Taču projekta izmaksas no sākotnēji lēstajiem mazāk nekā četriem miljoniem eiro nu jau izaugušas līdz pieciem miljoniem. Celtnieks - «Skonto būve».

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti