Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, ir arī saudzīgāki metāla reaģenti, salīdzinot ar tradicionālo nātrija hlorīdu (parasto sāli). Bet par to, ka vadi bojājoties "momentā", Faļkovs esot pārteicies.
Citāts
"Sāls un smilts maisījums no ekonomijas viedokļa ir vislētākais variants. Kas attiecas, piemēram, uz citās pilsētās izmantotajiem reaģentiem, – tie izgaro; tas, kā tie ietekmē tos, kuri ieelpo šos reaģentus, vēl līdz galam nav noskaidrots. Ir zināms, ka visas ārējās gaisa komunikācijas – vadi, apgaismojums un tā tālāk – momentā sabojājas, tās jāmaina. Daudzas pilsētas, kuras bija pārgājušas uz reaģentiem, atgriezušās pie sāls un smiltīm."
14. aprīlis, Latvijas Radio 4, Rus.lsm.lv
Viennozīmīgi teikt, ka pretapledojuma reaģenti ātri sabojā (oksidē) dzelzi, nevar, – viss atkarīgs no tā, no kā sastāv konkrētais reaģents.
Piemēram, dažos maisījumos izmantotais magnija hlorīds patiešām ir "bīstamāks" metālam salīdzinājumā ar to pašu vārāmo sāli (nātrija hlorīdu), kura arī paātrina metāla oksidēšanos. Bet ir arī tādi reaģenti, kuri pēc korozīvās aktivitātes līmeņa ir pat mazāk agresīvi nekā parasts kūstošs sniegs vai ūdensvada ūdens. Tos mēdz izmantot lidostu teritorijās, kā ari citos svarīgos infrastruktūras objektos, kur jāizvairās no metāla bojājumiem. Turklāt daudzi ražotāji pievieno reaģentiem (tostarp sālij) tā dēvētos korozijas inhibitorus – vielas, kuras palēnina šo procesu.
Patiešām, sāls (kā arī tās maisījums ar smilti dažādās proporcijās) ir pats lētākais līdzeklis cīņai pret apledojumu, turklāt diezgan efektīvs, tāpēc to bieži pievieno mūsdienu daudzkomponentu sastāviem. Salīdzinājumā ar parasto nātrija hlorīdu citi varianti maksā daudz dārgāk (dažkārt vairāk nekā desmit reizes), to piemin arī Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība"): "Pagaidām tos neizmantojam īpaši daudz, jo tie ir ļoti dārgi. Es tā saprotu, ka tos izmantos vairāk un vairāk, jo tas ir arī pret koroziju."
Sāls, ar kuru Latvijā un Rīgā kaisa ceļus, paātrina gaisa komunikāciju, tostarp trolejbusu kontakttīklu, koroziju, LSM.lv apstiprināja "Rīgas satiksmē".
"Ziemā pilienu veidā sāls nonāk gan uz kontakttīkla, gan uz tā detaļām, gan, protams, arī uz kontakttīkla balstiem, kuru nolietojums un ekspluatācijas laiks samazinās, pastiprināti rūsējot. Tehniskā sāls neietekmē pašu kontakttīkla vadu, jo tas ir no vara un nekorodē, taču atstāj ietekmi uz tērauda atsaitēm un specdaļām (savienojumi, krusteņi u.c.), jo šie metāli ir neizturīgāki pret sāls radīto rūsēšanu, kas ietekmē detaļu ekspluatācijas laiku.
Elektrotīklu operatorā "Sadales tīkls" pavēstīja, ka ietekme ir, taču tā nav liela: "Tehniskā sāls var nedaudz kaitēt AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai, izraisot koroziju, tomēr tas drīzāk attiecas uz sadalnēm, nevis gaisvadu līnijām. Sāls nosēdumi var izraisīt brīvgaisa līnijās lietotu izolatoru īpašību zudumu, bet mēs pilsētās šāda tipa iekārtas neizmantojam. Elektrosadales infrastruktūras vizuālo un tehnisko stāvokli ietekmē arī citi faktori, piemēram, nokrišņi, kā arī dzīvnieku (suņu, putnu) radītā ietekme. Minēto iemeslu dēļ precīzi novērtēt tieši tehniskās sāls izraisīto ietekmi nav iespējams, tomēr kopumā ietekme nav būtiska, jo sadalnes lielākoties atrodas nostāk no ielu braucamās daļas."
Ko atbildēja Vadims Faļkovs
1. Par to, ka vadi sabojājas "momentā"
"Nekur nebija teikts, ka momentā sabojājas. Es nevarēju tā teikt, jo momentā – tas ir sprādziens," sacīja Faļkovs (radiosižeta ierakstā tomēr izskanēja "momentā". — S.P.). Galu galā viņš atzina, ka pārteicies.
2. Kuru reaģentu konkrēti viņš domāja
To Faļkovs neatceras, jo tas bijis sen: "Runa ir par konkrēti to vai tiem reaģentiem, kurus sāka izmantot Maskavā, kuri izgaroja un, visticamāk, izraisīja gaisa komunikāciju sabojāšanos. Tur bija problēmas, viņiem bija jāmaina visas trolejbusu vadu atsaites, tas viss bija sapuvis."
Kā informācijas avotu par Maskavu Vadims Faļkovs minēja saiti uz rakstu, kas publicēts 2003. gadā, kad Maskavas mērs vēl bija Jurijs Lužkovs. Tajā teikts, ka Maskavā vārdā neminētas "dīvainas aktīvās vielas" dēļ dažos ziemas mēnešos sabojājušās trolejbusu tīklu komunikācijas. Tālāk turpat sacīts: "Tomēr pretapledojuma reaģenti pastāvīgi tiek uzlaboti un, pats galvenais, pie mums tagad prot ar tiem rīkoties." Citās publikācijās, kurās tiek aprakstīts divtūkstošo gadu sākums un kuras atrada Rus.lsm.lv (piemēram, šeit un šeit), šis vārdā nenosauktais reaģents tika dēvēts par "Lužkova kokteili" un "elles ķīmisko maisījumu".
Vēl trīs rakstos, kurus kā piemēru minēja Faļkovs (šeit, šeit un šeit), — vēstīts par trim gadījumiem, kad bojātas komunikācijas citās Krievijas pilsētās, arī, domājams, reaģentu dēļ. Tomēr, kas tie bijuši par reaģentiem, nav teikts.
