Vai šogad audzis vidusskolu skaits?
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Kā ziņots, 2018. gadā valdībā tika apstiprināts pedagogu algu paaugstināšanas grafiks, kura otrā soļa īstenošanai - minimālās pedagoga algas celšanai no 710 līdz 750 eiro par likmi - šā gada budžeta projektā nauda nav atrasta. Pagājušās piektdienas "Rīta Panorāmā" (no 5:16) Reirs norādīja, ka nav veikta grafikā paredzētā skolu optimizācija, gluži pretēji - laikā, kad samazinās skolēnu skaits, vidusskolu skaits esot par divām pat pieaudzis.
"Kāpēc reforma jau ir divi gadi, ir ieguldīti 60 miljoni papildu atalgojumam šajos divos gados, 57 miljoni, tā ir ļoti liela nauda. Bet mums ir nevis skolu optimizācija notikusi, bet, kā mums stāsta arodbiedrība, ir par divām vidusskolām vēl vairāk palicis."
Finanšu ministrs atsaucās uz Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) sniegto informāciju un vēlāk šo apgalvojumu atkārtoja vēl divas reizes: "Un mums pieaug vidusskolu skaits par divām vēl. Samazinoties bērnu skaitam, mums pieaug vidusskolu skaits."
Patiesībā pēdējos gados skolu, tostarp vidusskolu, skaits, lai arī nedaudz, taču konstanti samazinās. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) "Melu detektoram" sniegtās informācijas pirms pieciem gadiem Latvijā bija 807 skolas, bet šogad - vairs tikai 717. Vidusskolu skaits šajā laikā samazinājies par 35 - no 358 līdz 323. No tām desmit slēgtas tieši pirms šī mācību gada, līdz ar to nav taisnība, ka vidusskolu skaits par divām pieaudzis.
"Melu detektors" jautāja LIZDA vadītājai Ingai Vanagai, vai tiešām arodbiedrība ministram sniegusi šādu informāciju. Vanaga sacīja, ka, tiekoties ar "Jaunās Vienotības" frakciju, arodbiedrības pārstāvji rādījuši prezentāciju ar dažādiem grafikiem un ministrs pievērsis uzmanību vienā no tiem redzamajam vidusskolu skaita pieaugumam. Pēc "Melu detektora" zvana Vanaga skaitļus pārbaudīja un atzina, ka, kolēģe pieļāvusi kļūdu aprēķinos. Tas noticis, pēc IZM mājaslapā pieejamajiem operatīvajiem datiem papildinot iepriekšējo gadu tabulu ar informāciju par šo gadu. "Taču mēs Reiram teicām, ka precizēsim šo skaitli," sacīja Vanaga.
Jānorāda, ka pēdējās nedēļās medijos un finansējuma meklēšanā iesaistīto diskusijās atkārtoti izskanējis, ka pirms šā mācību gada slēgtas vai citādi reorganizētas 64 skolas, un arī IZM mājaslapā ir atrodama informācija par visām reorganizētajām skolām, tostarp vidusskolām.
Vai Latvijā pieaug pedagogu skaits?
To, ka reforma nenotiek, finanšu ministrs Reirs uzsvēra arī pirms pusotra nedēļas Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē. Tajā kā argumentu viņš izmantoja citu apgalvojumu, proti, ka ievērojami pieaudzis pedagogu skaits.
"Mēs esam jau ieguldījuši no valsts puses 60 miljonus un praktiski redzam, ka reforma nenotiek, piemēram, pedagogu skaits pagājušajā gadā ir pieaudzis par 200 cilvēkiem."
Finanšu ministrijā "Melu detektoram" apstiprināja, ka Reirs izmantojis IZM mājaslapā publicēto statistiku. Tajā patiesi redzams, ka 2016./2017.mācību gadā Latvijas vispārizglītojošajās dienas skolās bijuši 28 520 pedagogi, bet aizvadītajā mācību gadā jau 28 778 pedagogi, tātad to skaits gada laikā šķietami pieaudzis par 258. Pieaugums bijis arī iepriekšējos gados.
Taču ne pie tabulas, ne citur nav norādīts, ka šie skaitļi patiesībā apzīmē nevis pedagogus - cilvēkus, bet gan pedagogu ieņemtos amatus. Proti, viens pedagogs, kurš vienlaikus strādā trijās skolās, katrā nepilnu likmi, statistikā parādās kā trīs pedagogi.
Šādu skaidrojumu sniedza IZM, un uz to, ka šie dati neatspoguļo reālo cilvēku skaitu, norādījusi gan izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, gan iepriekš arī LIZDA vadītāja Vanaga.
Savukārt pedagogu - cilvēku skaits ir ievērojami mazāks un vismaz pēdējos trīs gados, par kuriem informāciju sniedza IZM, ir samazinājies. Šā mācību gada sākumā no valsts budžeta finansēto pedagogu skaits vispārējās izglītības iestādēs bija 23 745, kas ir par 260 cilvēkiem mazāk nekā pagājušajā mācību gadā (24 005 cilvēki) un par 364 cilvēkiem mazāk nekā vēl gadu iepriekš.
No šiem skaitļiem secināms, ka valstī kopumā par pedagogiem strādājošo cilvēku skaits samazinās, taču vienlaikus vairāk kļūst tādu, kas strādā nepilnu slodzi vairākās skolās vienlaikus.
Pedagogu skaitā ir ne tikai skolotāji, kas vada mācību stundas, bet arī psihologi, logopēdi un citi skolās ar bērniem strādājošie speciālisti.
Jāpiebilst, ka IZM lapā līdzās pedagogu tabulai atrodama arī statistika par skolotāju skaita izmaiņām. Tā atšķirībā no pirmās, ko izmantoja Reirs, rāda gan stipri mazāku amatu skaitu - nepilni 22 tūkstoši - gan regulāru to kritumu.
Ko atbildēja Finanšu ministrijā?
Ja ministrs izmanto arodbiedrības sniegto informāciju un IZM publicēto oficiālo statistiku, "Melu detektors" nevar pārmest, ka viņš melo, sacīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Secinājums: Atrast un pareizi interpretēt ar skolu tīkla reorganizāciju un skolotāju un pedagogu skaita izmaiņām saistītos datus bez ekspertu palīdzības nav viegli. Arī IZM publiskā komunikācija pēdējās nedēļās īpašu skaidrību nav viesusi, lai gan atteikums šogad paaugstināt algas raisījis gan diskusijas sabiedrībā, gan skolotāju draudus streikot. Taču finanšu ministrs savas pozīcijas aizstāvībai izvēlējies nepārbaudītus vai neviennozīmīgi interpretējamus datus, tā sniedzot nepilnīgu informāciju un maldinot sabiedrību.
Birka: Panikas celšana
