"Vairākas iepriekšējās valdības ir kritušas tieši ostu reformas dēļ, mēs negribam nekādā veidā veicināt arī šīs valdības krišanu, bet tajā pašā laikā mēs kā nozares ministrija iestājamies par vienotiem principiem attiecībā uz visām trīs lielajām ostām [Rīgas, Ventspils un Liepājas]," pauda Linkaits. (LSM.lv, 8. jūnijā.)
Linkaits paskaidroja LSM.lv, ka domājis divas epizodes – 2002. un 2012. gadā, kad koalīcijā nopietni tika apspriesta nepieciešamība reformēt ostu pārvaldi.
"Tā bija [Einara] Repšes pirmā valdība, kā arī tā [Valda Dombrovska] valdība, kurā bija Zatlera Reformu partija. Protams, ostu reformas tēma nebija vienīgais [valdību krišanas] iemesls, bet [bija] viens no [iemesliem]. Bija pārāk agresīva partiju rīcība šajā jautājumā, un tāpēc valdības izjuka. Es precīzi neatceros, vai šis iemesls tika nosaukts publiski, taču bija redzams, ka to cilvēku [kas bija saistīti ar ostu reformu], nākamajā valdībā jau vairs nebija."
Einars Repše sarunā ar LSM.lv piekrita, ka mēģinājums reformēt ostas 2004. gadā kļuva par viņa valdības krišanas iemeslu.
2002. gadā viņa partija "Jaunais laiks" mēģināja veikt reformu, taču cieta neveiksmi: "Tā patiešām ir patiesība. Mēģinājums reformēt Rīgas brīvostu bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūsu koalīcijas partneri aizkulisēs izveidoja jaunu koalīciju ar citiem politiskajiem spēkiem, un valdība krita. Neatceros precīzas detaļas, taču pretestība bija galvenokārt no Latvijas Pirmās partijas, viņiem šis jautājums varēja būt "pēdējais piliens". Šķiet, arī "zaļzemnieki" viņus atbalstīja."
2012. gadā reformas ideju korupcijas pārvarēšanas un efektivitātes vārdā aktīvi virzīja Zatlera Reformu partija. Tika ierosināts izveidot vienotu sistēmu valsts lielāko ostu pārvaldīšanai. Tajā Dombrovska koalīcijā vairs nebija Zaļo un zemnieku savienības, kuras politiķi bija saistīti ar Ventspils un Liepājas vadību, un šķita, ka tas var atvieglot reformas virzību. Tomēr galu galā ideja tika nobremzēta, jo koalīcijas partijas nespēja nonākt pie kopīga viedokļa. Valdis Dombrovskis demisionēja 2013. gada novembrī, un ostu tēma tad oficiāli neskanēja, – premjers uzņēmās politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju.
Toreizējās demisijas iemesls noteikti nebija ostas, LSM.lv apliecināja Vjačeslavs Dombrovskis, kurš tajā valdībā bija izglītības un zinātnes ministrs (no Zatlera Reformu partijas – no 2013. gada maija, līdz tam viņš vadīja Saeimas Tautsaimniecības komisiju):
"Tās ir blēņas. Nekādu ostu tur tuvumā nebija – tas nav pat aiz ausīm pievilkts, bet… nezinu, aiz kā. Jā, 2012. gadā mūsu partija izvirzīja ostu saimniecības reformēšanas tēmu, sākās diskusija. Taču galu galā tēma izbeidzās, tostarp arī tāpēc, ka nebija atbalsta no "Vienotības". Reformu partija vienā brīdī saprata, ka nes šo karogu viena pati, un slēdza jautājumu. 2013. gada sākuma amatu atstāja satiksmes ministrs Aivis Ronis, tomēr tas nebija saistīts ar ostām, – bija jautājumi par dzelzceļu."
