CITĀTS
"Robežsargi pirmdien novērsuši 27 cilvēku mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas - Baltkrievijas valsts robežu, aģentūra LETA noskaidroja Valsts robežsardzē. Kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 1005 cilvēki."
LETA, 8. septembris
Šo informāciju – par vairāk nekā tūkstoti robežpārkāpēju – trešdien publicēja praktiski visi Latvijas portāli. Tomēr skaitlis 1005 iegūts, summējot ikdienas statistiku par cilvēkiem, kas nelegāli mēģinājuši iekļūt Latvijā un nav ielaisti, neidentificējot personību. Bet tas nozīmē – arī neuzskaitot, ka daļa no tiem, kuriem likts doties atpakaļ, varētu būt mēģinājuši iekļūt Latvijā vairākkārt (tādējādi vairākkārt papildinot statistiku).
"Personu identificēšana noteikti nenotiek. Mēs personības un dokumentus nepārbaudām, nekādas formalitātes netiek veiktas," LSM.lv teica Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone. "Ja šodien atgriežam 27 personas, tās pieskaitām klāt pie kopējās statistikas. Vai starp tām varētu būt viena un tā pati persona, kas ir atgriezta divas reizes, — jā, tas nav izslēgts. Mēs viņus atgriežam uz Baltkrieviju ar cerību, ka viņi pēc tam neatgriežas kādā citā vietā. Bet apgalvot, ka tas nebija noticis, mēs, protams, arī nevaram."
Tāpēc minētie 1005 cilvēki ir iespējamais maksimālais teorētiskais novērtējums, kas praktiski var būt pareizs tikai ar nosacījumu, ka nevienam no nelegālajiem migrantiem nav likts doties atpakaļ kaut vai divreiz (ierakstot statistikā kā divus cilvēkus).
Taču ar tādu pašu nenoteiktību var pieņemt citu galējību – ka tas nav tūkstotis, bet vairāki simti cilvēku, kuri, veikuši garo ceļu līdz Eiropas Savienības robežai, pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma to šķērsot neatgriežas atpakaļ pavisam, bet mēģina robežu pāriet vēl vairākas reizes.
Kura versija ir tuvāka īstenībai un kāds ir reālais cilvēku skaits, kuriem likts doties atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju, robežas Latvijas pusē neviens precīzi nezina. Ir tikai pieņēmumi. Tādi gadījumi, kad vesela cilvēku grupa atkārtoti mēģinātu kolektīvi pāriet robežu, nav fiksēti, saka Pētersone. Taču arī šajā gadījumā viņai pārliecības nav, jo formāli šie cilvēki nekādi netiek identificēti:
"Bet ir jāsaprot, ka robeža ir gara. Ir vairākas robežapzsardzības nodaļas, un katrā nodaļā ir savs personāls. Pieņemsim, ienāk piektajā kilometrā, mēs atgriežam, un nākamajā dienā – piecpadsmitajā kilometrā… Fotogrāfiskā atmiņa, kad zina visus sejā, — tas arī nav iespējams. Robežsargu norīkojumi arī mainās pa dienām. Un izsekot un apgalvot — šis ir tas, kas staigā… Izslēgt to nevar, bet apgalvot arī nevaram, ka kāda grupa tur staigā septiņas reizes. Man gribētos ticēt, ka tas skaitlis, tūkstotis, ko mēs atturam, ka starp viņiem pamatā nav tie, kuri mēģina jau septiņas reizes šķērsot."
