Vai svētku kalendārs varētu būt solis sabiedrības saliedētībai?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Šogad Lieldienas atšķirīgos datumos svin Rietumu kristietības baznīcas – katoļi, luterāņi un baptisti  - un Austrumu kristīgā baznīca, kurai piederīgs ļoti liels skaits Latvijas pareizticīgo. Vai laikā, kad krievu tautības iedzīvotāju sekmīga integrācija ir kļuvusi arī par drošības politikas daļu, kalendārs varētu būt viens no soļiem sabiedrības saliedētībai?  

Visbiežāk Rietumu un Austrumu baznīcās Lieldienas iekrīt atšķirīgos datumos. Taču nav runa tikai par atšķirīgu kalendāra tradīciju dažādās baznīcās. Latvijas svinamo dienu kalendārs apzināti atspoguļo tikai Rietumu kristietības un latviskās laicīgās tradīcijas.

Tajā nav pat mazākās atkāpes par labu vienai no trim Latvijas lielākajām kristīgajām konfesijām – pareizticīgo baznīcai, kas vienlaikus lielā mērā veido arī krievu kultūras tradicionālo pamatu. Iemesls, lielākoties, saistīts ar smago latviešu tautas 20.gadsimta vēsturi, rūpīgi sargājot savu kultūras telpu.

Rīgas Stradiņa universitātes profesors, kultūru un komunikāciju eksperts Denis Hanovs uzskata, ka tā ir nevēlēšanās iekļaut publiskajā telpā citādo un atšķirīgo – jo svētki arī ir publiskā telpa, "pat tad, ja tas pieder pie Eiropas kultūras telpas un kristietības, kaut arī Austrumu kristietības".

"Un tad ir vēl viens interesants jautājums -  50 gadu laikā tieši kultūras vides identitāte palīdzēja saglabāt latvisko brīdī, kad viss apkārt tika iznīcināts, aizliegts, pārveidots līdz nepazīšanai," klāsta Hanovs.

Jebkādas pastāvošās kārtības izmaiņas var radīt turpmāku pārkārtojumu risku. Piemēram, savas prasības var izvirzīt arī vēl citas, kaut arī skaitliski mazākas grupas. Tādēļ drošāk šķiet turēties pie šāda "status quo". Tiesa, Rietumu kristietību papildu svētku diena gan neaizskartu, turklāt atšķirīgas kultūras respektēšana atbilstu rietumu humānisma un iekļaujošās sabiedrības garam, kā arī varētu veicināt sabiedrības vienprātību.

Reliģiju pētnieks, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns norāda, ka šie svētki ir tāda kultūras piederības zīme.

"Ja domājam par integrāciju, svarīgi, ka pakāpjamies pretim. Ka Ziemsvētki vai Lieldienas ir brīvdiena, ja dzīvojam vienā valstī un runājam par saskaņu vai elementārām dialoga iezīmēm, bez kurām neviena sabiedrība nevar funkcionēt. Jo mēs dzīvojam Rietumu un Austrumu kultūru saskaršanās telpā. Vai mēs to gribam vai nē," saka Tēraudkalns.

"Galu galā integrācija ir pavisam elementāri par šo spēju paiet soli iepretim otram, un pašreiz diemžēl dažādu krāsu un spārnu politiķi ir darījuši pretējo," uzskata Tēraudkalns.

Viņaprāt arī kādas svētku dienas noteikšana pareizticīgo baznīcai sekojošiem cilvēkiem nebūtu pretrunā Latvijas interesēm.

"Kādā veidā tas varētu būt pretrunā ar mūsu interesēm, ja reāli šeit pareizticīgie veido ievērojamu iedzīvotāju daļu, un arī latviešu pareizticīgie galu galā Lieldienas svin pēc šī paša kalendāra, ko ievēro krievu pareizticīgie. Gluži otrādi – ja mūs interese ir veidot saskanīgu sabiedrību, tad tā ir viena iespēja. Pakāpties soli iepretim," saka reliģiju pētnieks.

Politiskajā darba kārtībā svinamo dienu jautājums parādās tikai tad, kad tas sola ātrus politiskus ieguvumus vienam vai otram spēkam. Taču sadzīvē tas kļūst aktuāls katros Ziemassvētkos un gandrīz katrās Lieldienās.

Zinātnieks, Izglītības un zinātnes ministra ārštata padomnieks Vjačeslavs Kaščejevs stāsta piemēru no dzīves – sarunu kādā veikalā: "Pārdevējai saka – sveicu tevi svētkos, bet pārdevēja rezignēti – tie nav mani svētki. Ir jārespektē tas, kam cilvēki tic un kas viņiem svarīgs. Ir jāatrod kopīgais. Tas, protams, aizskar krievu kopienu. Arī tas, ka viņu cenšas integrēt. Cilvēki nav funkcijas, viņus nevar integrēt."

 "Varbūt tiešām ir veids, kā panākt pretim tie, kas izvēlas svinēt Lieldienas pēc Pareizticīgās tradīcijas un ļaut arī viņiem justies pieņemtiem," pieļauj Kaščejevs.

Ironiskā kārtā, par spīti atšķirīgajam, vismaz augstais pieprasījums pēc olām un sīpolu mizām turpina vienot katrās Lieldienās. Turklāt pat tos, kas arī baznīcā neiet.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti