Vai saules paneļu enerģija ir visnetīrākais enerģijas iegūšanas veids?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Vai jūs ziniet, ka visnetīrākā ir saules paneļu enerģija? (..) Un vistīrākā, kā jūs domājat, kas? Dabasgāze, kas ir 30 reizes tīrāka, dabai labāka [..]. Un atomenerģija," ar šādu vēstījumu no Saeimas tribīnes 2022. gada 14. decembra plenārsēdes laikā nāca klajā deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība).

Enerģētikas jomas eksperti gan norāda, ka šāds salīdzinājums nav korekts, un ANO apkopotie dati liecina, ka šie apgalvojumi ir aplami. Resursu ietilpība saules enerģijai ir viena no lielākajām, taču tas nenozīmē, ka pati enerģija ir netīrākā un piesārņojošākā, jo ir jāskatās kontekstā un salīdzinājumā ar dažādiem ietekmes faktoriem, piemēram, tādiem rādītājiem kā ietekme uz vidi, uz klimatu, uz cilvēka veselību.

CITĀTS:

"Mēs tagad runājam par brīnumainām enerģijām, kas nav slikti, bet ir viens mīnuss. Tikko ir iznākusi lieliska grāmata – Bila Geitsa "Klimats. Kā novērst katastrofu", un tur ir Amerikas Savienoto Valstu dati ielikti, pagājušā gada – 2021. gada. Vai jūs zināt, ka visnetīrākā ir saules paneļu enerģija? Uz vienu teravatstundu... nu Latvija patērē 12, varbūt 10 teravatstundas... tātad 10 procenti no tās enerģijas, ko Latvija patērē... ir amerikāņu aprēķins, ir vajadzīgas apmēram 16 tūkstoši tonnu dzelzsbetona un metāla, lai šīs 16 tūkstoši tonnas, šo brīnumenerģiju saražotu, ir vajadzīgi milzu simtstonnīgi un vairāktonnīgi pašizgāzēji, kurus ražo Dienvidkorejā, ar četru metru lielām riepām, kur milzīgs enerģijas patēriņš fosilās enerģijas, lai viņus saražotu. Dzelzs rūda, ko tur iegūst, kausēšanas krāsns – viss tas pārējais. Tātad pirmajā vietā netīrības un piesārņojuma ziņā ir saules enerģija – 16 tūkstoši tonnas tikai uz vienu teravatstundu, nu, uz Latvijas 10 teravatstundām tas būs 160 tūkstoši tonnas piecūkotas vides. Otrajā vietā būtu hidroenerģija, tā mums ir. Un trešajā vietā ir vējš – 10 līdz 11 tūkstoši tonnas. Un vistīrākā, kā jūs domājat, kas? Dabasgāze, kas ir 30 reizes tīrāka, dabai labāka un 500 līdz 700 tonnas apmēram patērē. Un atomenerģija."

Aleksandrs Krišteins (NA), 2022. gada 14. decembrī

Avots: lasīt šeit un šeit

Enerģētikas eksperte: Nevar salīdzināt, izraujot no konteksta

"Apgalvojums "visnetīrākā vai vistīrākā" nozīmē salīdzināt, taču, ja kaut kas ir jāsalīdzina, tad ir jāizvēlas visi indikatori, ņemot vērā visu, kas ietekmē enerģijas ražošanu," tā norāda Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Dagnija Blumberga.

Viņa precizē, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš gadā nav 10 TWh, bet tikai 7 TWh. Enerģijas tīrības pakāpi nosaka ar enerģijas aprites cikla analīzi, un tiek izmantoti tādi rādītāji kā ietekme uz vidi, uz klimatu, uz cilvēka veselību. Tiek rēķināti rādītāji no brīža, kad tiek iegūti resursi saules paneļu ražošanai, līdz brīdim, kad to mūžs noslēdzas un saules paneļi tiek pārstrādāti. Tāpēc nedrīkst izraut dzelzsbetonu un metālu no kopējā saules paneļu konteksta, norāda profesore, piebilstot, ka neesot zinājusi, ka saules paneļus izgatavo no dzelzsbetona. "Nekorekts ir arī stāsts par hidroenerģijas, atomenerģijas un dabas gāzes tīrību. Visi šāda veida apgalvojumi ir jāpamato ar inženiertehniskiem aprēķiniem un ņemot vērā visus vidi un klimatu ietekmējošos faktorus," saka RTU profesore.

Asociācija: ANO apkopotie dati liecina, ka šie apgalvojumi ir aplami

"Neapšaubāmi, saules paneļu ražošanai ir vērā ņemama ietekme uz apkārtējo vidi, tomēr, vērtējot visu ietekmi cikliski, apgalvojums par to, ka šī ietekme būtu lielāka nekā citām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, negūst apstiprinājumu," norāda Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis. To apliecina ANO veiktais dažādu enerģijas iegūšanas veidu tā dēvētā dzīves cikla analīzes rezultātu salīdzinājums, kas veikts, tieši ņemot vērā situāciju Eiropā.

Gunārs Valdmanis pauž, ka, vērtējot dažādu ietekmes faktoru kopumu, var secināt, ka saules enerģijas paneļu kopējā ietekme uz vidi to dzīves ciklā ir ļoti tuvu dabasgāzes elektrostaciju un hidroelektrostaciju vides ietekmei un ir patiešām augstāka nekā kodolenerģijai, bet, salīdzinot ar ogļu elektrostacijām, kuras joprojām ir pārliecinoši lielākais enerģijas avots elektroenerģijas sektorā (ap 36,7% no globālās bilances), visu iepriekš uzskaitīto elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju ietekme uz vidi ir ļoti būtiski zemāka.

Asociācijas izpilddirektors skaidro, ka jāņem vērā arī fakts, ka šāds salīdzinājums arī lielā mērā ir atkarīgs no pētnieciskajiem pieņēmumiem, kurus izmanto šādā salīdzinājumā – piemēram, metodoloģisks jautājums par to, vai urāns tiek pielīdzināts fosilam resursam, jo atbilstoši izšķiršanās par labu vienam vai otram pieņēmumam vērā ņemami ietekmē arī kopējos novērtējuma rezultātus.

Vides zinātnieks: Mazākās vides slodzes ir vēja un saules enerģijai

"Resursu ietilpība saules enerģijai ir viena no lielākajām, tas gan nenozīmē, ka saules enerģija ir pati netīrākā un piesārņojošākā," tā norāda biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks, vides zinātnieks Jānis Brizga.

Viņš skaidro, ka saules paneļu enerģijai ir viens no lielākajiem kritisko minerālu patēriņiem, salīdzinot ar citiem enerģijas ieguves veidiem. Tai ir arī lielākais vara patēriņš uz saražotās enerģijas vienību (varš tiek izmantots elektroinstalācijā, invertorā). Taču tas vēl nenozīmē, ka šī tehnoloģija ir "pati netīrākā". Lielākā ietekme uz cilvēku veselību, ekosistēmām un klimatu ir tieši fosilajiem energoresursiem: oglēm un dabasgāzei. Savukārt normalizētie dati, kuros apvienotas dažādas vides ietekmes, rāda, ka mazākās vides slodzes ir tieši vēja un saules enerģijai. Vides zinātnieks norāda, ka galvenais un videi visdraudzīgākais ir samazināt kopējo enerģijas patēriņu, nodrošināt sociāli atbildīgu enerģijas pāreju, plānot un izvērtēt tehnoloģiju ieviešanu un pievērsties reālai emisiju samazināšanai.

Avoti: 

1. "Life Cycle Assessment of Electricity Generation Options'" Lasīt šeit.

2. "Understanding future emissions from low-carbon power systems by integration of life-cycle assessment and integrated energy modelling" Lasīt šeit

3. "Life Cycle Greenhouse Gas Emissions from Electricity Generation: Update" Lasīt šeit

4. "Five science-based tips for the EU’s green transition" Lasīt šeit

Uz ko atsaucas Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins?

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) uzskata, ka saules un vēja enerģijas lietderības koeficients ir zems, ja to analizē plašākā kontekstā. Viņš savu runu balstījis tēzēs, kas lasāmas 2021. gadā izdotajā Bila Geitsa grāmatā "Klimats. Kā novērst katastrofu. Esošie risinājumi un nākotnes redzējums". Viņš norāda, ka grāmatā apkopoti ASV enerģētikas ministrijas dokumenti un Bils Geits runā par lietām, ko "mums nestāsta".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti