Citāts:
"Ja mēs atceramies, tas termins – [minimālais] patēriņa grozs, tas parādījās 1991. vai 1992. gadā, kad Ivars Godmanis ieviesa šo terminu, un kad tajā saucamajā grozā tika ielikti kartupeļi, maize… Un tas grozs saucamais visu laiku tagad jau muļļājas līdz 30 gadus. Un tad, izejot no tā, ko tur vajag, ko nevajag, kāds tur viņā kaut ko ieliek, kaut ko paņem ārā… Tā jau drīzāk ir skaitļu piedzīšana pie kaut kā, ko es gribu redzēt, nevis tiešām saliekot, ko cilvēkam vajag."
Lēmumu par iztikas minimuma patēriņa grozu patiešām pieņēma Latvijas Republikas Ministru padome 1991. gada aprīlī. Tas bija pirmais pēc neatkarības atjaunošanas vienam cilvēkam minimāli nepieciešamā patēriņa līmeņa aprēķins. Sākumā tas tika izmantots kā pamatrādītājs Latvijas sociālās aizsardzības sistēmā, tomēr šī prakse beidzās jau 1996. gadā. Rezultātā grozs pastāvēja 23 gadus (bet nevis gandrīz 30 gadus, kā teica Putniņš), un visu šo laiku (pretēji Putniņa teiktajam) tajā iekļauto preču un pakalpojumu saraksts nemainījās. Pēdējo reizi grozs tika aprēķināts 2013. gada decembrī, kad tā vērtība bija 252,19 eiro.
Jau šā gadsimta pirmajā desmitgadē patēriņa grozu – precīzāk sakot, tā aprēķina metodiku – regulāri kritizēja par neatbilstību realitātei. Minimālā patēriņa normatīvi tika veidoti pēc metodoloģijas, kuru vēl 1991. gadā bija izstrādājusi PSRS Darba un sociālo jautājumu ministrija. Kā 2014. gadā norādīja Latvijas Labklājības ministrija, grozs tika veidots atbilstoši priekšstatiem par minimālo patēriņu, kādi bija aktuāli 80. gadu beigās. Tāpēc arī grozā daudz pozīciju, kas šķita ļoti dīvainas šā gadsimta pirmajā desmitgadē: piemēram, bikšu iegāde – reizi divos gados, zeķes – divi pāri gadā, ledusskapis – reizi 20 gados, bet grozā nav izdevumu, piemēram, par mobilo tālruni. Sarakstā netika iekļauts arī alkohols, tabakas izstrādājumi, kā arī padomju laikā pasludinātie pakalpojumi bez maksas – medicīna un izglītība.
Pēc 2014. gada, kad minimālo preču un pakalpojumu grozu pārtrauca aprēķināt, regulāri izskanēja paziņojumi, ka Labklājības ministrijas piesaistītie eksperti izstrādās mūsdienu metodoloģiju, ņemot vērā aktuālās minimālā patēriņa normas Latvijā. Pēdējo reizi par tādiem plāniem tika runāts pagājušajā gadā, kad par labklājības ministri kļuva Ramona Petraviča.
Labklājības ministrijas eksperte Aiga Lukašenoka LSM.lv pavēstīja, ka koronavīrusa laikā jaunā minimālā patēriņa groza izstrāde tika pārtraukta, taču tagad tā atsākta – rezultāts gaidāms nākamā, 2021., gada sākumā, bet pēc tam to novērtēs (un varēs koriģēt) eksperti.
Kāpēc vajadzīgs "patēriņa grozs", ja šis rādītājs jau sen netiek izmantots sociālās nodrošināšanas sistēmā un nav piesaistīts konkrētiem pabalstiem? Pēc Lukašenokas vārdiem, tas ļaus novērtēt, cik adekvāti ir dažādi ienākumi: "Tomēr groza vērtība ir būtiska diskusijās par valsts sociālo pabalstu un sociālās palīdzības ietvaros noteikto pabalstu apmēriem. Tāpat pastāv iespēja to izmantot civiltiesiskos strīdos un kredītsaistību jautājumos, kad ir svarīgi saprast, kāds būtu pieņemams ienākumu apmērs, kuram jāpaliek cilvēka rīcībā pirms/pēc saistību nokārtošanas, kā arī finanšu pratības jautājumu risināšanā."
Ko atbildēja Pēters Putniņš:
Bijušais FKTK vadītājs teica, ka labi atceras, kā grozs tika ieviests "Godmaņa laikā", taču atzina, ka sen nav sekojis tam, kad tas pēdējo reizi pārrēķināts.
