Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Augstas likmes un cīņa līdz pēdējam - diena pirms ASV prezidenta vēlēšanām

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Disciplīna, patriotisms vai militārās karjeras sākums – jaunsargu skaitu cer dubultot

Vai pēc 2020.gada apsīks Eiropas Savienības naudas upes uz Latviju?

Vai pēc 2020.gada apsīks Eiropas Savienības naudas upes uz Latviju?

Lai gan lāgā vēl neesam sākuši apgūt Eiropas Savienības (ES) šī pārskata perioda līdzekļus, no vairākām amatpersonām un uzņēmējiem jau ir izskanējušas bažas, ka nākamajā periodā, kas sāksies pēc 2020.gada, Latvijai pieejamo Eiropas Savienības līdzekļu apjoms var sarukt. Vai šādas bažas ir pamatotas, un kā saimniekosim pēc 2020.gada? 

Jau vairākus mēnešus, it īpaši kopš Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības, gan no politiķiem, gan arī vairāku nozaru uzņēmējiem ir izskanējušas visai liels uztraukums par to, kas nākotnē notiks Latvijai ar šobrīd jau tik vitāli svarīgajiem Eiropas Savienības fondiem, un ka, iespējams, jau pēc 2020.gada dalībvalstīm nāksies rēķināties ar krietni pieticīgāku atbalstu no ES budžeta, piemēram, kohēzijas politikai.

“Brexit” faktors nebiedē

Briseles koridoros eksperti neslēpj – bažīties par Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības fondu viedokļa tomēr nebūtu pamata, jo Lielbritānija praktiski jau kopš savas iestāšanās ES ir arī būtisks fondu saņēmējs, un tieši, rēķinoties ar Lielbritānijas vajadzībām, savulaik tika radīta esošā Eiropas kohēzijas jeb izlīdzināšanas politika.

Vēl jo vairāk, šobrīd kohēzijas politika ir viens no Eiropas Savienības veiksmes stāstiem, uzsver Eiropas Komisijas reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāve Mariana Hriščeva, zīmīgi starp veiksmes piemēriem izceļot arī Latviju.

“Pozitīvā ietekme konkrēti kohēzijas valstīm ir vidēji 4%, un ir īpaši jāpiebilst, ka tā ir paliekoša ietekme. Turklāt tas var augt vēl straujāk, atkarībā no tā, kurā nozarē ir veiktas investīcijas, un tā ir noticis vairākās dalībvalstīs – piemēram, Polijā un Latvijā,” sacīja Hriščeva.

Pārrēķinot kohēzijas un reģionālās politikas rezultātus naudas izteiksmē, Eiropas Savienības institūcijām ir pamats būt visai apmierinātām, jo kopumā katrs šajā politikā ieguldītais eiro spējis papildus piesaistīt ekonomikas izaugsmei vēl divus eiro, norāda Hriščeva.

“Viens kohēzijas politikā iztērēts eiro ap 2023.gadu nodrošinās jau gandrīz trīs eiro lielu atdevi. Tātad, ņemot vērā to, ka kohēzijas politikā iepriekšējā periodā ir ieguldīti gandrīz 350 miljardi eiro, mēs varam rēķināties ar to, ka kopumā šie ieguldījumu ap 2023.gadu būs ekonomikai kopumā piesaistījuši aptuveni vienu triljonu investīciju,” pauda Hriščeva.

Eiropas Savienības amatpersonas neslēpj, ka, tieši pateicoties esošajiem labajiem rezultātiem, ir maz ticams, ka tiks apsvērts jautājums par kohēzijai paredzēto līdzekļu samazinājumu, it īpaši tāpēc, ka jautājums arī skar politiski jūtīgo nevienlīdzības tēmu.

Eiropas Komisijas Nodarbinātības un sociālās vienlīdzības politikas ģenerāldirektorāta eksperts Terijs Vords pievērš uzmanību tam, ka kohēzijas politika kopumā ir ļāvusi krietni samazināt nevienlīdzību starp reģioniem.

“Ja mēs palūkojamies uz periodu pirms 2007.gada, mēs visā Eiropas Savienības teritorijā vērojam, ka reģionālās atšķirībās, mērot tās pēc iekšzemes kopprodukta apjoma uz vienu iedzīvotāju, ir sākušas izlīdzināties. Šī tendence gan apsīka, pienākot ekonomiskajai krīzei, un pēc tam mēs atkal redzējām lejupslīdi,” atzina Vords.

“Tomēr jau atkal pēc dažiem gadiem, piemēram, periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam, rādītāji atkal sākuši uzlaboties un ir atjaunojusies konverģence,” norādīja Vords.

Krējumu nosmeļ turīgie

Tiesa, vienlaikus eksperti pievērš uzmanību, ka nākotnē būtiski var atšķirties principi, pēc kuriem tiks sadalīta Eiropas Savienības kohēzijas nauda. Paši Eiropas Savienības eksperti atzīst, ka par spīti labajiem rezultātiem sasniegtais joprojām ir tālu no pilnības, jo, līdzīgi kā tas vairākkārt noticis Latvijā, arī Eiropā kopumā nereti lielāku naudu spēj piesaistīt reģioni, pilsētas un valstis, kuras jau tāpat ir turīgas.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD reģionālās attīstības nodaļas vadītājs Joahims Olivera Martins norāda, ka vienlaikus ir vērojama neiepriecinoša tendence, ka spēcīgākie reģioni un uzņēmumi no Eiropas fondiem nosmeļ nepamatoti daudz krējuma.

“Tas, ko mēs redzam un vairākkārt arī esam centušies akcentēt arī privātā sektora uzņēmumiem, ir tendence, ka atšķirības starp labākajiem un pārējiem pakāpeniski palielinās jau kopš deviņdesmito gadu vidus. Protams, pats fakts, ka pastāv lielas atšķirības starp reģioniem, un arī, piemēram, pilsētām un ārpilsētas teritorijām, ir tikai normāls. Bet tas, ka šīs atšķirības palielinās, nav gluži normāli,” skaidroja Martins.

“Manuprāt, tieši šis apstāklis – nevienlīdzīgas iespējas starp labākajiem un pārējiem – ir tas, kas ir veicinājis samērā zemu kopējo Eiropas Savienības produktivitātes kāpumu un lielu nevienlīdzību,” pauda Martins.

OECD eksperts uzsvēra – gan Eiropas, gan nacionālā līmenī atdot lielāko daļu naudas stiprākajiem reģioniem, lielākajiem uzņēmumiem var šķist kārdinoši, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka šo pirmrindnieku ietekme uz valsti kopumā nereti tiek krietni pārvērtēta.

“Jā, mēs redzam, ka labākie ir nozīmīgi. Tomēr vienlaikus kopumā tie nodrošina tikai 20 procentus, un tā ir vienmēr – gan uzņēmumu līmenī, gan industriju nacionālā līmenī spēcīgākie spēlētāji nodrošina relatīvi nelielu daļu, savukārt vairumu veido tieši nelieli uzņēmumi. Tātad patiesībā – lielākā daļa no produktivitātes kāpuma tiek radīta tieši mazo uzņēmumu līmenī,” norādīja Martins.

“Un ja jums šo atbalstu, piemēram, inovācijām, neizdodas novirzīt no labākajiem uz tiem, kuri cenšas iedzīt, tad jūs ātrāk vai vēlāk izjutīsies problēmas ar kopējo ekonomikas produktivitāti,” sacīja Martins.

 Principu pārskatīšana – Latvijai neviennozīmīgi vērtējama

Ekspertu teiktais liecina, ka no Latvijas viedokļa šo principu pārskatīšana ir vērtējama neviennozīmīgi – Eiropas līmenī Latvijai kā joprojām relatīvi mazāk turīgai valstij šie principi ir izdevīgi, tomēr vienlaikus tie nozīmē arī to, ka Eiropas institūcijas, iespējams, vēlēsies pievērst uzmanību tam, lai arī Latvijā nauda netiktu sadalīta, piemēram, tikai starp lielākajām pilsētām.

Ne mazāk būtiskas pārmaiņas ir saistītas arī ar paša atbalsta piešķiršanas mehānismiem – Eiropas institūciju eksperti aizvien pārliecinošāk uzsver, ka vairāk naudas vēlas izsniegt atmaksājumos aizdevumos un mazāk – vienkārši dāvinājumos, kā pierasts līdz šim.   

“Mēs hipotētiski varam pieņemt, ka tieši finanšu instrumenti, kuriem kopumā uz ekonomikas izaugsmi ir krietni spēcīgāka ietekme, būs viens no tiem risinājumiem, uz kuru orientēsies Eiropas Savienības politika nākotnē. Galvenokārt tāpēc, lai spētu nodrošināt kohēzijas politikas īstenošanu ierobežota budžeta apstākļos. Ņemot vērā šī brīža izaicinājumus, budžeta izlietojuma jautājums tikai aktualizēsies,” norādīja Hriščeva.

“Tāpēc noteikti tiks pievērsta liela uzmanība, lai ieguldījumi atstātu īpašu lielu ietekmi, lielāku nekā vienkārši atbalsta maksājumi,” viņa uzsvēra.

Latvijas uzņēmēji nemaz nav sarūgtināti

Ko savukārt gaidāmās pārmaiņas, it īpaši neatmaksājamā Eiropas Savienības atbalsta samazināšanās, sola Latvijas ekonomikai? Pārsteidzoši, tomēr daudzi uzņēmēji un ekonomikas eksperti, neskaitot atsevišķas nozaru, piemēram, ceļu būvniecības nozari un būvniekus, nemaz tik ļoti sarūgtināti par gaidāmajām pārmaiņām nav.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts uzsver – pieredze liecina, ka Latvijā sekmīgākie ir izrādījušies tieši tie uzņēmumi, kuri savu biznesa modeli nav balstījuši uz dāsna atbalsta saņemšanu no Eiropas.

“Viņi spēj paši domāt globāli - gan ražošanas jomā, gan programmnodrošinājuma jomā tie, kas pat neplāno saņemt ES fondus, ir veiksmīgāki. Noteikti aicinu arī pārējos tā darīt,” sacīja Krasts.

Eiropas Savienības fondiem būtu jākalpo tikai kā palīglīdzeklim, kurš ļauj attīstīt kaut ko jaunu vai strauji augt, bet tiem nebūtu jākļūst par izdzīvošanas jautājumu, uzsver Krasts.

 “Labi, ka tādi fondi ir, bet aicinājums labāk necerēt, bet veidot savu biznesu un meklēt iespējas plašajā pasaulē,” norādīja Krasts.

Savukārt informācijas tehnoloģiju nozarē pazīstamā uzņēmuma "ELKO grupa" vadītājs Svens Dinsbergs ap Eiropas fondiem sacelto uztraukumu vērtēja vēl skarbāk, norādot, ka biznesa balstīšana uz cerībām saņemt Eiropas Savienības dāvanas ir Latvijai bīstama tendence, kā būvēt savu biznesu.

Uzņēmējs arī prognozē, ka pēc 2020.gada Latvijas ekonomikā tomēr var notikt zināms attīrīšanās process – stiprākie uzņēmumi turpinās nostiprināties, savukārt tie, kuri paļāvušies gandrīz tikai uz Eiropas fondiem – beigs pastāvēt.

Savukārt piena pārstrādātāju «Food Union» grupas viceprezidents Normunds Staņēvičs uzsver, ka Latvijā veiksmīgākie un eksportspējīgākie uzņēmumi, piemēram, pārtikas nozarē, jau līdz šim veiksmīgi galvenokārt ir attīstījušies arī bez Eiropas Savienības līdzekļiem, tāpēc arī 2020.gads tiem nekādas vērā ņemamas pārmaiņas nenesīs.

Vienlaikus Staņēvičs ir pārliecināts – plānojot Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumu, biežāk būtu jādomā par tādiem soļiem, kuri vienlaikus atbalsta gan mazākus, gan lielākus ražotājus un arī popularizē Latviju kā pārtikas ražotāju.

Tomēr kā vienu no svarīgākajiem ekspertu secinājumiem par nākamo Eiropas Savienības finansēšanas periodu gribētos uzsvērt to, ka savas izredzes saņemt Eiropas Savienības atbalstu Latvija pelna tieši šobrīd, apgūstot šobrīd pieejamos līdzekļus, un tieši tas, cik efektīvi un pārliecinoši Latvijai būs izdevies izmantot sev pieejamo naudu šajos gados, lielā mērā ietekmēs arī nākotnes finansējumu.

Pagaidām kopumā Latvijai šajā ziņā ir izdevies iegūt gluži labu reputāciju kā valstij, kas projektus spēj gan ieviest, gan uzraudzīt. Diemžēl jau tuvākajā laikā Latvijai  ir iespējas šo reputāciju arī sabojāt, jo viena no lielākajiem Eiropas atbalstītajiem Latvijas projektiem - dzelzceļa elektrifikācijas projekta - ieceres apstiprināšana ir aizkavējusies jau vairāk nekā par gadu, un ar katru mirkli pieaug risks nesaņemt visu šim projektam atvēlēto Eiropas naudu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti