Citāti:
"Mēs nerunātu par šīs ēkas nojaukšanu, ja šī ēka šobrīd nebūtu tik sliktā tehniskā stāvoklī, kā tas ir šobrīd, un ēkas restaurācijā nebūtu jāiegulda 30 miljoni." Rīga TV24
"Šai valdībai bija divas iespējas, nākt ar diviem paziņojumiem. Viens paziņojums izklausītos šādi: valdība ir lēmusi piešķirt 30 miljonus Komunistiskās partijas ēkas restaurācijai, renovācijai, lai šis telpas atdotu Ekonomikas ministrijai… Un bija otra iespēja nākt ar paziņojumu — valdība šo zemesgabalu un šo ēku velta Latvijas koncertzālei, ēku nojaucot, kas izmaksātu trīs miljonus. Nu, jums ir iespēja izvēlēties starp šīm divām iespējam — turpināt šo tradīciju (saglabāt padomju apbūvi – S.P.), tam veltot turklāt 30 miljonus no mūsu visu kopējās nodokļu maksātāju naudas, vai — veltot tam nepilnus trīs miljonus, lai šo ēku nojauktu un tās vietā uzbūvētu koncertzāli. Es noteikti sliektos par šo otro versiju, no visiem aspektiem."
Tehniskais stāvoklis ir apmierinošs
Zeme un ēka Elizabetes ielā 2 pieder valstij, kas savu nekustamo īpašumu pārvalda ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) starpniecību. Visos VNĪ ziņojumos attiecībā par šo nekustamo īpašumu tā tehniskais stāvoklis (piemēram, šeit) tiek raksturots kā apmierinošs. Šis vērtējums joprojām ir aktuāls, LSM.lv informēja VNĪ.
Vēl VNĪ norādīja, ka ēkas inženierkomunikācijas ir nolietotas, bet ugunsdrošības signalizācijas sistēma jāmaina. To visu bija paredzēts paveikt renovācijā Ekonomikas ministrijas centralizācijas projekta ietvaros.
Rekonstrukcijas cena – 22,5 miljoni eiro
Kultūras ministra minētie 30 miljoni figurē Māra Kučinska valdības 2018. gada 14. augusta rīkojumā. Tajā apstiprināts plāns, kas paredz centralizēt pa dažādām ēkām izmētātās Ekonomikas ministrijas struktūras, tās pārceļot zem viena jumta ēkā Elizabetes ielā 2, kuru bija plānots rekonstruēt.
Tiesa, šajā dokumentā minētā summa 30,8 miljoni eiro ir kopējie visa projekta īstenošanas izdevumi. Tostarp būvniecības izmaksas tika lēstas 1500 eiro par kvadrātmetru jeb kopumā 22,5 miljoni eiro, ja ņem vērā, ka ēkas kopējā platība ir 15 tūkstoši kvadrātmetru. Pieskaitot PVN, būvdarbu izmaksas būtu 27,2 miljoni. Minētās summas ir provizoriskas, un pēdējos divos gados tās nav precizētas, LSM.lv pavēstīja VNĪ.
Turklāt summā 30,8 miljoni eiro ietilpst 1,5 miljoni (kopā ar PVN – 1,8 miljoni), ko bija plānots tērēt mēbelēm (taču šie izdevumi, iespējams, ir gaidāmi jebkurā gadījumā, ja Ekonomikas ministrijas centralizācijas plāns vienā vai otrā veidā tiks īstenots). Vēl 1,5 miljoni (kopā ar PVN – 1,8 miljoni) bija paredzēti teritorijas labiekārtošanai (šie izdevumi var būt nepieciešami arī gadījumā, ja tiks būvēta koncertzāle).
Tagad par ieņēmumiem un iespējām ietaupīt, kādas tika ierosinātas šā projekta ietvaros.
1. No kopējās summas 30,8 miljoniem eiro tika plānots atskaitīt 8,8 miljonus eiro, kurus bija iecerēts saņemt par Ekonomikas ministrijai nevajadzīgā nekustamā īpašuma (pavisam – četras ēkas) pārdošanu. Šīs ēkas bija paredzēts atbrīvot pēc ministrijas pārcelšanās uz ēku Elizabetes ielā 2. Šāda scenārija gadījumā Ekonomikas ministrijas centralizācijas projekts, ņemot vērā izdevumus un ieņēmumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, valstij izmaksātu 22 miljonus eiro.
2. VNĪ eksperti aprēķinājuši arī, cik daudz varētu ietaupīt uz nomas maksas rēķina. Tika izskatīti divi scenāriji – ietaupījums 510 000 eiro gadā, ja netiktu pārdots nekustamais īpašums, kas tiktu atbrīvots pēc Ekonomikas ministrijas pārcelšanās, un ietaupījums 852 tūkstoši eiro gadā, ja šis nekustamais īpašums tiktu pārdots. Šādu ietaupījumu tika plānots iegūt, tostarp arī efektīvāk izmantojot telpas pēc ēkas Elizabetes ielā 2 rekonstrukcijas, samazinot Ekonomikas ministrijas darbinieku izmantojamās telpu platības apmēru par 40% - no 20 tūkstošiem kvadrātmetru pirms pārcelšanās līdz 12 tūkstošiem kvadrātmetru pēc pārcelšanās.
Tomēr projekts tā arī netika īstenots.
Vislabākais variants?
Atbilstoši VNĪ ekspertu secinājumiem, kas minēti pirms diviem gadiem pieņemtā valdības rīkojuma tekstā, "visizdevīgākā un efektīvākā attīstības alternatīva ir Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestādes (arī kapitālsabiedrības) pārvietot uz kopīgām telpām Elizabetes ielā 2".
Savukārt par to, cik varētu maksāt koncertzāles būvniecība, informācijas nav. Pēc iepriekšējiem vērtējumiem, kad bija runa par koncertzāles būvniecību AB dambī, izmaksas sasniedza 75-85 miljonus eiro.
Ko atbildēja kultūras ministra padomniece Inga Vasiļjeva
Par (slikto) tehnisko stāvokli: "Šajā gadījumā ir runa par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) atzinumiem, kas saistīti ar ēkas ekspluatācijas drošību." Tomēr Vasiļjeva atzina, ka ēkas nesošās konstrukcijas ir apmierinošā stāvoklī.
Par 30 miljoniem. "Ne jūs, ne es, ne ministrs nav profesionāls būvinženieris vai arhitekts, līdz ar to runājam, visticamāk, par kopējiem ieguldījumiem šajā ēkā. Ja jūs minat to detalizēti, jā, mēs varam pārmest politiķim, ka viņš nav profesionāli citējis katru tāmes pozīciju," sacīja Vasiļjeva pirmajā telefoniskajā sarunā ar LSM.lv. Tomēr sekojošajā sarakstē Vasiļjeva lūdza norādīt konkrētas pretrunas starp ministra teikto un izdevumu novērtējumu, norādot, ka summa 30 miljoni eiro ir minēta dokumentos.
Visbeidzot ministra padomniece paziņoja, ka dokumentos esošie skaitļi, uz kuriem atsaucās Puntulis, ir provizoriski, bet par reālo rekonstrukcijas cenu varētu runāt tikai pēc tam, kad būtu sarīkots konkurss.
