Sadaļas Sadaļas

Vai Latvijā tiešām no Covid-19 mirst biežāk nekā citur?

Februāra sākumā lielu uzmanību piesaistīja ziņa, ka “Latvijā mirstība no Covid-19 par 32% lielāka nekā vidēji Eiropā”, no kā dažādos medijos tika attīstīts apgalvojums, ka Latvijā inficēšanās biežāk nekā citur ES beidzas ar nāvi. "Re:Check" analīze liecina, ka šādam apgalvojumam nav nekāda pamata. Nav pietiekamu datu, kas ļautu objektīvi salīdzināt ar Covid-19 mirušo īpatsvaru saslimušo vidū dažādās valstīs. 

Ceturtdien aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu “Latvijā mirstība no Covid-19 par 32% lielāka nekā vidēji Eiropā”. Ziņā jau detalizētāk bija norādīta šī apgalvojuma būtība, proti, Latvijā par 32% lielāka ir pēdējo 14 dienu kumulatīvā mirstība. Turpat līdzās bija minēts vēl viens tiešā veidā nesaistīts fakts – gan Igaunijā, gan Lietuvā ir mazāks mirušo skaits pret inficēto skaitu nekā Latvijā. 

Iespējams, abu pēc būtības atšķirīgo faktu salikšana kopā un pārprotamais virsraksts izraisīja dažādas interpretācijas citos medijos. Piemēram, Latvijas Radio ziņoja, ka “mirstība no šīs slimības mums ir lielāka nekā vidēji Eiropā”. Preses konferencē tika lūgts veselības ministra skaidrojums, savukārt LTV "Panorāma" pat vēstīja, ka, salīdzinot ar vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, “Latvijā daudz biežāk slimošana ar Covid-19 beidzas letāli”. Tā nav tiesa. 

Kas ir 14 dienu kumulatīvā mirstība? 

Šis LETA ziņas virsrakstā minētais skaitlis patiesībā apzīmē pēdējo 14 dienu Covid-19 nāves gadījumu skaitu uz vienu miljonu cilvēku jeb 14 dienu kumulatīvo mirstību. Tas norāda tikai Covid-19 mirstības līmeni attiecīgajā laika posmā un ir cieši saistīts ar tā brīža slimības izplatību attiecīgajā valstī. Tā kā Latvijā pašlaik ir ļoti augsta saslimstība, tāda ir arī mirstība. Savukārt virknē dalībvalstu Covid-19 izplatība pašlaik ir zema. Piemēram, Beļģijā, kas aizvien ir ES līdere pēc nāvju skaita proporcionāli iedzīvotāju skaitam, bija divi ļoti smagi slimības viļņi, bet pašlaik pēc stingru ierobežojumu ieviešanas saslimstība būtiski mazinājusies un kumulatīvais 14 dienu rādītājs ir aptuveni divreiz mazāks nekā Latvijā.

 

Būtiski, ka saslimstības un mirstības kumulatīvie rādītāji ir mainīgi. Tos ik nedēļu apkopo un publicē Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Centra 4. februārī atjaunotie dati rāda, ka Latvijā mirstība pašlaik ir augstāka nekā vidēji, bet ne vairs par 32%, kā bija minēts LETA ziņā un tās izmantotajā avotā – Veselības ministrijas ziņojumā. Šie dati rāda, ka pašlaik lielākais slimības uzliesmojums un attiecīgi arī liels mirušo skaits ir Portugālē, par ko ziņojuši arī mediji. Jāņem vērā arī tas, ko LTV raidījumā "Šodienas jautājums" uzsvēra Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis, proti, saslimstības sekas mirušo skaitā redzamas ar divu nedēļu nobīdi. 

Vai saslimušie Latvijā mirst biežāk?

Covid-19 mirstību var mēģināt salīdzināt, analizējot, cik daudzi inficēšanās gadījumi beidzas ar pacienta nāvi. Taču šai pieejai ir būtiskas nepilnības un tā neatspoguļo objektīvo situāciju. Saslimstību nosaka pēc pozitīvo testu skaita, tomēr precīzs inficēto skaits nav zināms, jo ne visi veikuši testus. Daļai cilvēku tie nav pieejami, daļa paši nemeklē iespēju testēties, daļa inficēšanos nepamana, jo nav simptomu vai tie ir mazi. Ievērojamas atšķirības ir arī dažādu valstu testēšanas apjomā. "Re:Check" apkopotajos "Worldometer.info" publicētajos datos redzams, ka to, visticamāk, ietekmējis arī valstu turīgums.

Lai palielinātu attēlu, uzklikšķiniet uz tā:

Avots: "Worldometer.info", 04.02.2021

Piemēram, Bulgārijā, rēķinot proporcionāli iedzīvotāju skaitam, veikts gandrīz 15 reizes mazāk testu nekā Luksemburgā un trīsreiz mazāk nekā Latvijā. Vienlaikus Bulgārijā ir salīdzinoši augsts mirušo skaits un tā ir pirmajā vietā, ja rēķina, cik liela daļa konstatēto Covid-19 pozitīvo gadījumu beigušies ar nāvi. Pieņemot, ka patiesais saslimstības līmenis Bulgārijā bijis augstāks, ar lielāku testēšanas apjomu mirušo īpatsvars būtu zemāks nekā pašreizējie 4,17%. 

Grafika augšgalā pēc mirušo īpatsvara ir ne vien vairākas valstis, kur testēts ļoti maz, bet arī, piemēram, Itālija, Spānija un Beļģija, kas visvairāk cieta Covid-19 pirmajā vilnī pērn pavasarī.

Latvijā no oficiāli inficēto skaita miruši 1,85% cilvēku, un tas ir mazāk nekā ES vidējais rādītājs 2,15%. Taču, kā tika norādīts LETA ziņā, lielāks nekā Igaunijā, kur testēts mazāk, un Lietuvā, kur testēts vairāk. Piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule tviterī norādīja, ka arī hospitalizēto pacietu skaits Igaunijā ir mazāks, un pieļāva, ka Latvijā atbilde jāmeklē intrahospitālajā transmisijā (inficēšanās slimnīcās), smagi skartos sociālās aprūpes centros, kā arī “testēšanas algoritma precizitātē un saslimušo atsaucībā”. Viņa arī norādīja, ka teju pusei hospitalizēto Covid-19 pacientu nav bijis pozitīvs tests, tātad inficēšanās nav bijusi pirms tam apstiprināta.

To, kāpēc noteikt precīzu mirstības rādītāju nav iespējams, skaidro arī Oksfordas pētnieki vietnē "Ourworldindata.org". Tas arī ir mainīgs dažādos laika posmos un dažādās sabiedrības grupās atkarībā, piemēram, no iedzīvotāju vecuma. Salīdzinot dažādu valstu rādītājus, jāņem vērā ne vien slimības izplatība, bet arī laiks, kurā Covid-19 skāris attiecīgos reģionus. Tiek vērtēts, ka pēc slimības pirmā viļņa pavasarī, kad pasaules valstīs bojā gāja lielāka daļa hospitalizēto pacientu, slimnīcas ir pandēmijai labāk sagatavotas, mediķiem ir lielāka pieredze un labāk zināms, kādus medikamentus un metodes var izmantot ārstēšanā.

Ārkārtas mirstība

No Covid-19 mirušo skaitu iespējams salīdzināt, arī skatot tā sauktās ārkārtas mirstības (angliski excess mortality) rādītājus. Virkne valstu publicējusi datus gan par pagājušo gadu kopumā, gan par īsākiem laika periodiem, un kopš februāra sākuma to dara arī Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. Tā norāda mirušo skaitu attiecīgajā laika periodā pandēmijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. "Eurostat" publicē datus par reālo mirstību salīdzinājumā ar gaidāmo pa mēnešiem kopš pandēmijas sākuma. Tajā redzams, ka dažādās valstīs dažādos laika periodos svārstības ir ļoti atšķirīgas. Šie dati rāda kopējo ārkārtas mirstību no visiem nāves cēloņiem katrā valstī, taču nesniedz informāciju, kāds ir mirušo skaits attiecībā pret inficētajiem. Piemēram, Latvijā pērn pēc sākotnējām aplēsēm miruši par 3,4% vairāk cilvēku nekā gadu iepriekš (savukārt tikai decembrī pret iepriekšējā gada decembri pieaugums ir 27%). Lietuva ziņo par 13% pieaugumu pērn salīdzinājumā ar 2019. gadu, bet Igaunija – par 2,2% kāpumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt