Juristi situāciju ap Ķemeru sanatoriju īsi komentē ar vārdiem "daudz dīvainību". Vieni velk paralēles ar bēdīgi slaveno "sagrieztā kuģa", citi ar "Palink" lietu. Abos gadījumos valsts bija zaudētāja.
Vēsturiskās Ķemeru sanatorijas kompleksa privatizācijas process ilga vairāk nekā desmit gadus. Bet arī pēc tam to vajājušas dažādas neveiksmes: krietni iekavējušies atjaunošanas darbi; kompleksam piederošajās ēkās vairākkārt notikuši ugunsgrēki un publiski parādījušās arī ziņas par zādzībām. Turklāt pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem šogad pasludināta arī sanatorijas īpašnieka "Ominasis Latvia" maksātnespēja.
Tas iezīmējis vairākas dīvainības un interesantas sakritības ap Ķemeru sanatoriju. Jautājumus raisa uzņēmuma "Arhiidea" aktivitāte, gan pieprasot "Ominasis Latvia" maksātnespēju, gan pēc tam panākot jau izsludinātās izsoles atlikšanu. Tiesību zinātāji norāda – šāda rīcība ir dīvaina, jo tādējādi uzņēmums tikai attālina brīdi, kad kā kreditors saņems tam pienākošos naudu.
Tai pat laikā tas krietni mainījis notikumu gaitu - visticamāk, tālāko procesu saistībā ar Ķemeru kompleksa pārdošanu noteiks maksātnespējas administrators. Savukārt tas vairs nenozīmē, ka obligāti jānotiek izsolei.
"Pastāv arī iespēja, likumā noteikta, ka administrators var vienoties ar nodrošinātiem kreditoriem, tiem, kam ir hipotēka, nerīkot izsoli un pārdot īpašumu bez izsoles. Līdz ar to, ja tiesu izpildītājs tiek noņemts no trases, tiesa atzīst, ka sūdzība ir pamatota, tad tālāk faktiski visas darbības veic administrators. Un izsoles kārtība faktiski atšķiras no tiesu izpildītāju kārtības, tādā nozīmē, ka otrā izsole, ko organizē administrators notiek ar lejupejošu soli," skaidro Jānis Kārkliņš, advokāts, Latvijas Universitātes asociētais profesors.
Šeit redzama vēl viena interesanta nianse. Maksātnespējas administrators šajā gadījumā ir Ainars Kreics. Viņa birojs Rīgā atrodas turpat, kur jau ilgstoši ar interesēm Ķemeru lietā saistītā administratora Aigara Lūša birojs. Kreics gan uzsver, ka tā ir tikai sakritība.
Taču ar to sakritības nebeidzas – Lūsis ir viens no Nacionālās apvienības ietekmīgākajiem biedriem, un tieši šī politiskā spēka pārstāvji bijuši saistīti ar Ķemeru lietu daudzu gadu garumā.
1996.gadā, kad ekonomikas ministrs bija "tēvzemietis" Guntars Krasts, valdība pieņēma lēmumu Ķemeru sanatoriju nodot privatizācijai. Bet nepilnus divus gadus vēlāk, kad Krasts jau bija sēdies premjera krēslā, tika apstiprināti arī privatizācijas noteikumi un noslēgts līgums ar "Ominasis".
Savukārt pašreizējā Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka pirms ienākšanas politikā bija "Ominasis" juridiskā konsultante. Tagad Broka ir arī tieslietu ministra padomniece. Bet tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš arī ir Nacionālās apvienības biedrs, sola pastiprināti uzraudzīt šīs lietas virzību, pieprasot regulāras atskaites no maksātnespējas administratora.
Broka šādu iespējamo interešu iezīmēšanos gan dēvē par sazvērestības teorijām: "Man katrā gadījumā šādas sazvērestības teorijas nav zināmas, un es redzu, ka viss notiek likuma ietvaros. Tātad ir tiesa, kas ir vērtējusi par maksātnespējas pieteikumu, vai tas ir pamatots vai nav, to ir skatījušas visas ieinteresētās institūcijas un likumā paredzētā kārtībā tālāk norisinās tiesas process. Ja kādam kaut kas nepatīk, tad likums arī paredz instrumentus, kādā veidā apstrīdēt šo maksātnespējas procesu."
Te atliek piebilst – maksātnespējas apstrīdēšana visnotaļ ir iespējama. Un, ja tas notiks brīdī, kad vērtīgie īpašumi Ķemeros jau būs pārdoti, sekas var būt arī tiesvedības vai sodi, ko nāksies maksāt valstij. Sevišķi ņemot vērā, ka "Ominasis Latvia" mirušā īpašnieka mantinieki pamazām sāk interesēties par saviem īpašumiem Latvijā.
Tādēļ pagaidām tas, vai Ķemeru baltais kuģis nekļūs par otru "sagriezto kuģi", paliek atklāts jautājums.
