Droši vien šīs pandēmijas pārsteidzošākais aspekts ir tāds, ka koronavīrusu, kas jau četrus mēnešus rada haosu visā pasaulē, var pārslimot, to pat nepamanot. Ķīnā apkopotie dati rāda, ka 78% inficēto slimību pārcieš bez jebkādiem simptomiem, raksta britu medicīnas žurnāls "The British Medical Journal" (BMJ). Kad slimība tomēr liek sevi manīt, sajūtas un stāvokļi var būt visdažādākie.
Ļoti dažādi simptomi
Sākumā par Covid-19 galvenajiem simptomiem tika uzskatīta augsta temperatūra, sauss klepus, sāpes kaklā un elpas trūkums. Kad pandēmija nokļuva līdz Eiropai, saslimušajiem bez iepriekš minētā sāka biežāk parādīties arī citi simptomi – iesnas, galvassāpes, caureja, kakla iekaisums, garšas sajūtas un ožas zudums.
Itālijā apmēram 20% pacientu tika konstatēts ādas iekaisums un sīki sarkani izsitumi ar pūslīšiem līdzīgi kā vējbakām. ASV ārsti pievērsa uzmanību tam, ka daudziem pacientiem, kuriem bija apstiprināta inficēšanās ar koronavīrusu, kāju pirksti ieguva sarkani violetu nokrāsu, kā tas notiek apsaldēšanas gadījumā.
Iespējams, šāda simptomu buķete izskaidrojama ar to, ka koronavīruss ir ļoti mutagēns. Pēc Ķīnas Nacionālā bioinformācijas centra dаtiem, līdz šim pasaulē atklāti vairāk nekā 10 000 vīrusa SARS-Cov-2 celmi, kuri satur vairāk nekā 4300 mutācijas. Tomēr cēlonis var būt mūsos pašos, konkrēti – mūsu gēnos.
Meklējot gēnus
"Kāpēc vieni cilvēki slimo ļoti smagi, bet citi slimību gandrīz nemana? Ir divi pieņēmumi," saka Kari Stefansons, kurš vada Islandes kompāniju "deCODE Genetics", kas veic plašus koronavīrusa pētījumus. Pirmais: viss slēpjas paša vīrusa ģenētikā – daži vīrusa celmi cilvēkiem kaitē vairāk nekā citi. Otrais – iemesls ir paša pacienta unikālā ģenētiskā struktūra.
Vieni gēni var cilvēku padarīt uzņēmīgāku pret smagu slimību, citi paaugstina organisma pretošanās spēju. Piemēram, viena no gēna CC5R mutācijām padara tā "saimnieku" noturīgu pret cilvēka imūndeficīta vīrusu. 2017. gada pētījumā tika aplūkotas 23 izplatītas infekcijas slimības, tostarp vējbakas, jostas roze un vienkāršā pūslīšēde, un konstatēti gēni, kuri acīmredzot ir saistīti ar daudzām no tām, raksta "Bloomberg".
Stefansons un citi zinātnieki uzskata, ka ģenētiskajām variācijām var būt analoģiska loma inficēšanās ar koronavīrusu gadījumā. Olbaltumvielas ACE2 receptors, caur kuru koronavīruss iekļūst cilvēka šūnās, var būt dažādā daudzumā dažādiem cilvēkiem – atkarībā no viņu ģenētikas un ārējiem faktoriem, piemēram, no zālēm, kuras viņi lieto.
Jānomierina citokīnu vētra
Parādījusies zināma skaidrība par pārmērīgo imūnsistēmas reakciju uz infekciju. Organismam cenšoties tikt galā ar tam iepriekš nezināmo patogēnu, imūnsistēma var sākt reaģēt pārāk spēcīgi, izraisot tā dēvēto citokīnu vētru, kas var nodarīt daudz lielāku ļaunumu nekā pats vīruss.
"Ja mēs spēsim saprast, kāpēc daži cilvēki piedzīvo citokīnu vētru, mēs viņus spēsim labāk ārstēt," "Bloomberg" citē Jeila Universitātes imunoloģes Akiko Ivasaki teikto.
"Pašlaik mēs cilvēkiem dodam vienas un tās pašas zāles, cerot, ka tās būs efektīvas. Ja mums izdosies pāriet uz molekulāro izpratnes līmeni, mēs gūsim daudz lielākus panākumus ārstēšanā."
Bērni ar mazāk attīstītu imūnsistēmu ir mazāk pakļauti iespējai, ka viņi inficēsies un ka slimība noritēs smagi. Dati, kas iegūti "deCODE" pētījumos, rāda, ka arī sievietēm retāk ir smagi simptomi. Visvairāk apdraudēti ir gados veci cilvēki un pacienti, kuriem jau ir kāda infekcijas slimība.
Reanimācijā visbiežāk nokļūst apaļīgie
Par vispārsteidzošāko atklājumu kļuva ciešā saikne starp aptaukošanos un koronavīrusa infekcijas smagām komplikācijām, "Bloomberg" pastāstīja praktizējošais ārsts terapeits Kristofers Petrilli, kurš arī veic pētījumus Ņujorkas medicīnas centrā "NYU Langone". Viņa pieredze liecina, ka pacienti ar lieko svaru tiek ievietoti slimnīcā divreiz biežāk nekā tāda paša gadagājuma slimnieki, kas ir slaidāki. Savukārt stacionārā pacientiem, kuriem ir aptaukošanās, trīsreiz biežāk nepieciešama intensīvā terapija.
Pēc Petrilli domām, tā ir svarīga sakarība, jo cilvēkiem ar lieko svaru tiek konstatēts lielāks iekaisums un spēcīgāka imūnsistēmas reakcija uz koronavīrusu. Bet tas ir saistīts ar ģenētiskiem faktoriem, kuriem ir svarīga loma, veidojoties cilvēka imūnsistēmai. Trīs visnopietnākie faktori, kas rada sarežģījumus Covid-19 norisē, ir augsts asinsspiediens, aptaukošanās un diabēts, ko tādā vai citādā mērā nosaka ģenētiskā predispozīcija.
Daudzās valstīs sākti pētījumi par variācijām genomā pacientiem, kuri slimo ar Covid-19. Tikai vienā starptautiskā projektā "Host Genetics Initiative" iesaistīti simtiem zinātnieku no desmitiem organizāciju, un tiek veikti vairāk nekā simt pētījumi par to cilvēku ģenētiku, kas inficējušies ar SARS-CoV-2. Rezultāti var tikt izmantoti, lai atklātu tos, kuri visvairāk pakļauti slimības smagas norises riskam, lai meklētu jaunas ārstēšanas metodes un izstrādātu vakcīnu.
