Sadaļas Sadaļas

Vai Jānis Reirs un Dace Zavadska saka patiesību par «AstraZeneca» vakcīnas iedarbīgumu

Pat viena “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 deva ir līdzvērtīga pilnam kursam (divām devām) citu (Latvijā izmantojamo) vakcīnu, valdības sēdē 13. aprīlī paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”). Viņu citēja ziņu aģentūra LETA, bet pēc tam – arī citi Latvijas plašsaziņas līdzekļi. Kā noskaidrojās “Melu detektora” pārbaudē, ar līdzvērtīgumu viss nav tik viennozīmīgi.

Citāts: 

“Es sadzirdēju vienu pozitīvi šokējošu ziņu, ka "AstraZeneca" vakcīnas pirmā deva praktiski ir līdzvērtīga pārējo vakcīnu visam kursam. Man ir lūgums. Kolēģi, pārstāsim reproducēt ziņas, ka kāda no vakcīnām ir nepopulāra vai slikta.” 

Jānis Reirs, 13. aprīlī (3:12:18)

No kurienes šī informācija

Kā pārliecinājās Rus.lsm.lv, finanšu ministra sadzirdētā “pozitīvi šokējošā ziņa” patiešām izskanēja valdības sēdē – Imunizācijas valsts padomes vadītājas Daces Zavadskas teiktajā. Viņa atbildēja uz jautājumiem par cilvēkiem, kas jau saņēmuši divas vakcīnas devas, – vai viņi jāturpina testēt, cik lielā mērā viņi var būt vīrusa pārnēsātāji un Covid-19 pozitīvi, un vai uz viņiem attiecas karantīnas prasības. Lūk, ko viņa atbildēja (2:56:16) : “Kopumā, ja mēs runājam tieši par sociālās aprūpes centriem un “AstraZeneca” vakcināciju, tad trīs nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas tiek pielīdzinātas kā divas devas mesendžeru vakcīnām. Un tas notiek arī slimnīcās pašreiz. Ja cilvēkam 22 dienas ir pagājušas kopš “AstraZeneca” pirmās devas saņemšanas, mēs viņu varam pielīdzināt tam, kas ir saņēmis septiņas dienas pēc “Pfizer” vai 14 dienas pēc otrās devas “Moderna”.''

Vai iedarbīgums ir līdzvērtīgs

Kad runā par vakcīnu efektivitāti, parasti ar to domā aizsardzības līmeni pret slimības norisi ar simptomiem. Piemēram, “Pfizer” vakcīnai klīniskajos izmēģinājumos pierādīts 95% iedarbīgums (pēc divu devu saņemšanas). Tas nozīmē, ka par tik samazinās to saslimušo skaits, kuriem ir simptomi, kaut arī viegli, vakcinēto cilvēku grupā salīdzinājumā ar nevakcinēto grupu (turklāt grupas ir vienādas skaita un demogrāfisko rādītāju ziņā). Nākot klāt datiem, efektivitātes rādītāji var tikt pārskatīti uz vienu vai otru pusi – atkarībā no sabiedrības vecuma struktūras, dažādu vīrusa celmu izplatīšanās sabiedrībā un tā, cik lielā mērā konkrētā vakcīna pret tiem ir iedarbīga.

Kā Rus.lsm.lv pavēstīja Dace Zavadska, 21 dienu pēc “AstraZeneca” vakcīnas pirmās potes vakcīnas kopējā efektivitāte (aizsardzība pret simptomātisko Covid-19), pēc dažādiem vērtējumiem, ir no 71% līdz 76%.

Zavadska atsaucās uz vairākiem Pasaules Veselības organizācijas zinātniskiem secinājumiem un sniedza saites uz tiem (šeit un šeit).

Tomēr klīnisko izmēģinājumu gaitā pierādītais Zavadskas pieminēto “Pfizer” un “Moderna” vakcīnu iedarbīgums pēc otrās devas saņemšanas pārsniedz 90%: Eiropas Zāļu aģentūra informē par 95% efektivitāti  pirmajai vakcīnai un 94% - otrai. Tādējādi runāt par līdzvērtīgumu vienai “AstraZeneca” vakcīnas devai nevar.

Turklāt pētījumi, kuru pagaidām nav daudz, rāda, ka atšķirībā no “Pfizer” vakcīnas “AstraZeneca” vakcīna nav iedarbīga pret koronavīrusa Dienvidāfrikas variantu, kurš jau sastopams arī Latvijā.

Ko patiesībā domāja Zavadska

Pēc Daces Zavadskas vārdiem, lai arī iepriekš minētie rādītāji atšķiras, epidemioloģiski tie nav nemaz tik svarīgi. Valdības sēdē runājot par “līdzvērtīgumu”, viņa nav salīdzinājusi aizsardzību pret saslimšanu ar Covid-19 “vispār”, tas ir, visās formās, tostarp arī ar minimāliem simptomiem. Viņa domājusi tikai vidēji smagu vai smagu slimības gaitu.

Sarunā ar Rus.lsm.lv Zavadska atsaucās uz Anglijas un Skotijas datiem. Spriežot pēc tiem, viena “AstraZeneca” vakcīnas deva sniedz labu aizsardzību pret vidēji smagām un smagām Covid-19 formām, kuru dēļ būtu nepieciešama hospitalizācija.

“Tie, kuri [pēc vakcinācijas] tomēr inficējas, — viņiem nav smagas [slimības] gaitas, nav nepieciešams viņus hospitalizēt.

Kā tas tikko bija vienā Latvijas pansionātā: tur bija uzliesmojums, lielākā daļa bija inficēti, bet viņi paši bija izbrīnīti, jo nebija nekādu simptomu. Tas ir tas, ko mēs cenšamies panākt primāri ar Covid-19 vakcīnām. Es saprotu jūsu loģiku par kopējās efektivitātes procentiem, bet ko tie maina? Protams, “AstraZeneca” vakcīnai nav 90% [kopējās efektivitātes]. Kaut es neteiktu, ka medicīnā šie procenti ir stipri dažādi. Šajā situācijā tie 70% vai 80%, vai 94% — tā atšķirība nav tik būtiska. Ja kādam būs iesnas vai neliela temperatūra — mēs tāpat lietosim individuālās aizsardzības lidzekļus. Bet, novēršot vidēji smagu vai smagu “kovidu”, hospitalizāciju, tās vakcīnas tiešām ir līdzvērtīgas.” 

Ko spēj viena “Pfizer” vakcīnas deva

Spriežot pēc masu (4,7 miljoni cilvēku) vakcinācijas Izraēlā rezultātu apkopojuma, “Pfizer” vakcīnas kopējais iedarbīgums 14. līdz 20. dienā pēc pirmās potes nebija augsts – 46–57%. Tomēr šī preparāta viena deva izrādījās 74% efektīva, novēršot hospitalizāciju, un 72% efektīva, novēršot nāves gadījumus.

Britu pētnieki, apstrādājot tos pašus datus, kurus apstrādāja viņu Izraēlas kolēģi, nonāca pie atšķirīga secinājuma: reālais kopējais iedarbīgums ir apmēram 90%, ja nerēķina no 14. dienas pēc potes, bet rēķina no 20. dienas (vairākums konstatēto inficēšanās gadījumu bija šā perioda sākumā, taču to skaits strauji kritās ar katru nākamo dienu).

Pēc viņu domām, 14. dienā imūnsistēma vēl nespēj izstrādāt aizsardzību pret vīrusu.

Par “Pfizer” vakcīnas vienas devas augstāku efektivitāti ziņots vēl vairākās publikācijas (tiesa, secinājumi tajos izdarīti, balstoties uz salīdzinoši nelieliem iztvērumiem līdzīgās profesionālās grupās – slimnīcu personāla un ārkārtējās palīdzības dienestu mediķu vidū). Pēc vēl viena Izraēlas pētījuma rezultātiem, kas publicēti žurnālā “The Lancet”, pēc pirmās potes kopējais iedarbīgums bijis 89–91%.

Dati iegūti no Izraēlā lielākā medicīnas iestāžu tīkla darbinieku vakcinācijas rezultātiem 15.–28.dienā pēc potes.

ASV Slimību kontroles un profilakses centrs, apkopojot 4000 amerikāņu mediķu vakcinācijas pirmos rezultātus, paziņoja, ka vienas devas radītās aizsardzības kopējā efektivitāte pārsniedz 80%. Savukārt Kanādas epidemiologi žurnālā “The New England Journal of Medicine” pavēstīja par kopējo iedarbīgumu 92% līmenī, turklāt sākot jau no 14. dienas pēc pirmās devas.

Latvijas rezultāti 

Datus par saslimušajiem vakcinēto vidū ziņu aģentūra LETA publicēja otrdien, 20. aprīlī, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ekspertiem. Viņi salīdzināja divus reģistrus – visus ar Covid-19 saslimušos un visus vakcinētos (21. dienā pēc pirmās devas saņemšanas un 14. dienā pēc otrās devas saņemšanas). Secinājums: vakcinētie (kuru vairākums bija saņēmuši tikai vienu devu no divām) inficējās ar Covid-19 vīrusu 7,3 reizes retāk nekā nevakcinētie.

Tostarp tikai trim cilvēkiem (0,01%) no 29 tūkstošiem cilvēku, kuri bija saņēmuši “Pfizer” vakcīnas pirmo devu, pēc 21 dienas tika konstatēts Covid-19.

No 19 tūkstošiem cilvēku, kas bija saņēmuši otro devu, pēc 14 dienām infekcija tika konstatēta 90 cilvēkiem (0,47%). Par “AstraZeneca” vakcīnu datus salīdzināt ir grūti, jo otro devu bija paspējuši saņemt mazāk nekā tūkstotis cilvēku, taču no pirmo devu saņēmušajiem 113 tūkstošiem cilvēku pēc 21 dienas inficējušies bija 379 (0,34%).

Kāpēc pēc “Pfizer” vakcīnas otrās devas inficējušos skaits ir būtiski augstāks nekā pēc gan “Pfizer”, gan “AstraZeneca” vakcīnas pirmās devas? SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs sarunā ar Rus.lsm.lv norādīja, ka iemesls var būt vakcīnu izmantošanas īpatnībās un sekojošajā skrīningā. “Jāņem vērā, ka “Pfizer” preparāts pie mums jau no decembra beigām galvenokārt izmantots slimnīcu personāla vakcinācijai. Tur, tostarp arī pēc vakcinācijas, tika veikti regulāri iknedēļas skrīningi. Tas var ietekmēt slimības atklāšanas rezultativitāti. Tomēr kopumā, ja salīdzināsiet saslimšanas biežumu pēc “Pfizer” vakcīnas otrās devas un “AstraZeneca” vakcīnas pirmās devas, – tas jebkurā gadījumā ir ļoti mazs procents.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt