Panorāma

Panorāma

Panorāma

Kalnu slēpošana Ziemassvētkos – tikai vietējiem

Vardarbība ģimenē: vai iespējams laboties un saglabāt ģimeni?

Vai ir iespējams pēc vardarbības attiecībās saglabāt ģimeni?

Vai ir iespējams pēc vardarbības attiecībās saglabāt ģimeni? Tas izdodas ļoti retos gadījumos, jo bieži vien cilvēkiem savu uzvedības modeli mainīt ir grūti. Labāki rezultāti ir personām, kas vēlas atgūt bērnu aprūpes tiesības. Tomēr bieži vien cilvēkiem nepieciešama ilgstoša uzraudzība.

Vai ir iespējams pēc vardarbības attiecībās saglabāt ģimeni?Paula Dēvica

Armandam ir četri bērni – vecākajam ir septiņi gadi, bet jaunākajam gads un desmit mēneši. Atvases dzima attiecībās ar bijušo draudzeni. Diemžēl attiecības nebija pārāk veiksmīgas – pāris bieži strīdējās un nespēja savaldīt savu agresiju.

“Mums sanāca tādas ziepes, ka bērnus ņēma nost. Jau bijām pa krīžu centriem, pa visām malām – Ventspils, Talsi. Mums ņēma bērnus nost par to, ka pārāk maz uzmanības pievērsām. Tad viņi mums uz astoņiem mēnešiem bija Īslīces bērnunamā,” stāsta Armands.

Armands saprata, ka neveiksmīgās attiecības ir jāpārtrauc. Un nolēma atgūt bērnu aprūpes tiesības.

Viņš nomainīja darbu, lai biežāk varētu būt mājās, un sāka apmeklēt uzvedības korekcijas kursus sociālajā dienestā. Izrādās – šādus kursus vīrietis jau divreiz bija izgājis. Pirmo reizi īsi pēc attiecību uzsākšanas ar bērnu māti, kurai jau bija divi bērni no citām attiecībām. Diemžēl toreiz kursi vēlamo rezultātu nedeva.

Tomēr tagad Armands lepni saka – esmu mainījies: “Kursos par bērniem daudz ko iemācīja. Par vardarbību. Kā tikt galā ar bērnu – kas jādara un kā jādara. Kādreiz varbūt vēl uzkliedzu, bet nu vairs nav tas. Ja agrāk bērns, nākot no skolas mājās, atnāca pie durvīm un teica – hā, man ir piezīme. Bet tagad vairs tā nav.

Tagad viņi ir tīri labi bērni. Nevar sūdzēties. Var teikt: kā tu ar bērniem apejies, tā viņi ar tevi.”

Palīdz dienestu atbalsts

"Dod pieci 2020"

Labdarības maratonā „Dod pieci” šogad runājam par vardarbības ģimenē mazināšanu.

Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

Kur cietušais no vardarbības var saņemt palīdzību?

Tagad, ja gribas dusmoties, Armands vai nu izrunājas ar bērniem, vai iziet laukā viens pats izkliegties. Vīrietim ļoti palīdz arī sociālā dienesta atbalsta persona, kura pie ģimenes ciemojas divas reizes nedēļā.

“Pašvaldība ir ieguldījusi nenormālus gan cilvēkresursus, gan finansiālus, sākot ar grupu apmaksām, psihologu konsultācijām, ģimenes asistentiem. Un mēs redzam to, ka tas viss nav bijis veltīgs un ka ilgtermiņā ir rezultējies ar pozitīviem rezultātiem,” saka Kuldīgas Sociālā dienesta darbiniece Kristīne Ivanovska.

Bez sociālajos dienestos pieejamajiem pakalpojumiem, ar vardarbīgām personām un retāk arī cietušajiem strādā Probācijas dienests gadījumos, kad to noteikusi tiesa. Dienesta speciālistiem reizēm jāstrādā arī ar pāriem, kas vēlas turpināt attiecības bez vardarbības. Bet bieži vien tas neizdodas.

“Ir īpašības un pieredze, kuru diemžēl mēs nevaram izmainīt. Un diemžēl vardarbība stāstos bieži vien atkārtojas. Var nomainīties cilvēki, var nomainīties ārējās ietekmes, bet cilvēks, kurš ir orientēts uz vardarbīgām attiecībām, kuram ir svarīgi just šo varas un kontroles efektu pār citiem,  viņš bieži vien apzināti mēģina veidot attiecības ar tādu cilvēku, kur viņš jūt šo pārākumu,” stāsta dienesta resocializācijas departamenta eksperte Evija Burkovska.

Arī cietušās personas atkārtoti veido attiecības, kurās ir upura lomā. Paša spēkiem no šīm lomām ir ļoti grūti izkļūt.

Vardarbība ģimenē

Pētnieciskā sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” sabiedriskie mediji sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” analizē, kas ir ticis darīts un kas vēl ir jādara, lai samazinātu un izskaustu vardarbību ģimenē

Saglabāt attiecības izdodas reti

Tomēr, ja izdodas mainīties un ģimenē ir bērni, tad no sākuma jāļauj bērniem iepazīt vecāki atsevišķi, tā stāsta ģimenes psihoterapeite Lelde Kāpiņa.

“Un tad sanākt kopā – jā, kāpēc ne! Ir daudz labāk, ja esam kaut ko jaunu iemācījušies un mēs to varam darīt ar to pašu cilvēku. Psihoterapeiti bieži saka – labāk darīt kaut ko jaunu ar to pašu cilvēku, nekā darīt to pašu ar kādu citu,” saka Kāpiņa.

Šādi gadījumi gan ir ļoti reti.

Arī Armandam attiecības ar bijušo draudzeni saglabāt neizdevās, un viņš joprojām jūt aizvainojumu par attiecībās piedzīvoto.

Tomēr vīrietis priecājas par dzīvi kopā ar bērniem: “Paldies Dievam, ka tiku visam pāri. Lai neviens nepadodas, lai turas! Var tikt pāri. Protams, savu laiku vajag, nervus un izturību.”

Par spīti naudas grūtībām, Armands ved bērnus ekskursijās pa Latviju. Un ir lepns, jo nesen meitai dzimšanas dienā sarīkojis jaukus ģimenes svētkus ar lielu kūku un baloniem.

KONTEKSTS:

Labdarības maratonā "Dod pieci!" un projektā "Apburtais loks. Vardarbība ģimenē" sabiedriskie mediji kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centru "Re: Baltica" meklē, kas vēl jādara, lai samazinātu vardarbību ģimenē. Viens no faktoriem, kas kavē aiziešanu no vardarbīga partnera, ir ekonomiskā atkarība. Vēl arī nozīmīgi ir vardarbību pierādīt – fiziskās vardarbības gadījumā nozīmīga ir ārstu kompetence.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt