Par to, vai ir bīstami dziedāt korī pandēmijas laikā, Teterovskis runāja Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" piektdien, 23. aprīlī. Tas nav bīstamāk, kā skaļi sarunāties, viņš teica. Un kā atbildi saņēma kritisku komentāru lavīnu sociālajos tīklos, piemēram, šeit.
Citāti. Intervijas fragments
Teterovskis: "...atceramies jau pagājušo pavasari, kad teica, ka kori ir [vīrusa izplatīšanās] perēklis. Bet nu līdz galam tas jau nav… Jebkura veida pulcēšanās telpās dotā mirklī ir savā ziņā iespējamība, ka tas var notikt. Nav pierādīts vēl joprojām, ka dziedāšana ir kaut kāda īpaši neveselīga un īpaši sliktāka par jebko citu. Tās ir tādas vecas spekulācijas, ka nu tagad dziedāšana ir lielākais ļaunums. Diemžēl visiem, kas to apgalvo, nav taisnība… Bija pētījums, kas bija parādīts mūsu dakteriem un arī Dziesmu svētku padomē. Tas pētījums ir tāds, ka īpaši bīstami ir s-burti, n-burti, patiesību sakot, cilvēkiem vajadzētu aizliegt runāt. Bet pēc būtības tie, kas dzied un attīsta diafragmu, — viņi kontrolē gaisa plūsmu, kas iet ārā. Viņi var ilgāk ar vienu elpu, var pateikt daudz garākus teikumus un nodziedāt lielākas frāzes. Līdz ar to viņu izdalītais [gaisa] daudzums ir īstenībā mazāks. Tas ir kontrolēts.
Intervētājs: — Tomēr inficēšanās koros ir bijusi.
Bet kur nav? Kur nav?
Intervētājs: — Un dziedāšanas bīstamība — tā ir pētīta, tas nav kā no zila gaisa.
Jā, bet tā nav apstiprināta! Runā, ka tāda ir. Bet kur nav cilvēki saslimuši ar vīrusu? Kur nav? Radio nav jums neviens? Vienalga ir, tur jau tā lieta… Esmu jau sūtījis tos pētījumus, kuri ir Anglijā veikti, un Amerikā, un Vācijā, kuri pierāda to, ka dziedāšana nav vairāk bīstama kā jebkas cits, ko mēs darām, kas saistīts ar verbālo komunikāciju. Amerikā sen jau kori dzied, viņiem ļauj to darīt, ievērojot distanci, ja vajag, var uzlikt arī masku.
Kas patiesībā teikts pētījumos
Pētījumos, kas publicēti par šo tēmu un ar kuriem iepazinās Rus.lsm.lv, nav secināts, ka versija par koru dalībnieku inficēšanās saistību ar kordziedāšanas procesu "nav apstiprināta". Tomēr pētnieki arī izvairās no formulējuma "pierādīta". Dziedāšana, īpaši ilga un skaļa, it sevišķi slikti ventilētās telpās, tiek atzīta par "iespējamu" vai "visai iespējamu" vīrusa izplatīšanas veidu (ja korī ir saslimušais).
Pirmā nopietnā publikācija par šo tēmu parādījās jau pagājušā gada maijā, un tajā tika pētīts super-spreader event — angļu valodā tā apzīmē notikumu, kas izraisījis inficēšanās uzliesmojumu. Incidents notika baznīcas korī ASV Vašingtonas štata Mauntvernonā. Tieši šo gadījumu sarunā ar Rus.lsm.lv minēja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
(Šeit ir pats pētījums, šeit – tā īss pārstāsts, bet šeit – cits pētījums par šo pašu notikumu).
Kora mēģinājumā baznīcā piedalījās 61 cilvēks, un viens no viņiem jutās slikti, taču vēl nezināja, ar ko tieši saslimis. Nodarbība ilga divarpus stundas, neievērojot distancēšanās noteikumus, ar pārtraukumiem, lai baudītu uzkodas un atpūstos. Pēc nodarbības visi uzreiz devās projām, vēlāk neviens neapstiprināja, ka viņam būtu bijuši fiziski kontakti ar citiem koristiem. Galu galā tika inficēts 51 cilvēks, no inficētajiem divi nomira. "Divarpus stundu ilgajā dziedāšanas nodarbībā pilieniem [ar vīrusu] bija vairākas iespējas izplatīties, tostarp, kad dalībnieki sēdēja cits citam līdzās, dalījās ar uzkodām un kārtoja krēslus pēc mēģinājuma. Dziedāšana pati var sevi varēja veicināt [vīrusa] pārnesi, jo notiek aerosolu izmešana, ko ietekmē dziedāšanas skaļums," teikts pētījumā.
"Pēc tā [pētījuma] visiem viss ir skaidrs. Un tādi stāsti ir neskaitāmi. Latvijā pazīstamākais bija Radio kora koncerts Cēsīs
(LSM.lv par to rakstīja (Latvijas Radio kora koncerta Cēsīs apmeklētājiem noteikta karantīna / Raksts / LSM.lv ) ," Rus.Lsm.lv sacīja Uga Dumpis.
Pēc pirmās "superinficēšanās" ASV bijis daudz šādu incidentu pētījumu. Gandrīz visos teikts vismaz par iespējamību, bet biežāk par "lielu iespējamību", ka tieši ilga un skaļa kolektīvā dziedāšana slēgtā telpā ir galvenais iemesls īpaši lielai vīrusa izplatībai starp dalībniekiem (no 60 līdz 90%).
Vienā no pētījumiem, kas publicēts augustā, teikts: "Ar kordziedāšanu saistītajos Covid-19 uzliesmojumos Berlīnē, Amsterdamā un Vašingtonas štatā bija augsts [vīrusa] izplatības līmenis – attiecīgi 75,6%, 78,5% un 86,9% [inficējušos koristu vidū].
Tā kā ierobežojumi tika mīkstināti visā pasaulē, [tagad] tiek ziņots, ka kļūst vairāk uzliesmojumu, kas saistīti ar dziedāšanu".
Autori pētījuši arī iespējamo "superizplatīšanās" mehānismu – modelējuši dziedāšanas laikā izdalīto mikropilienu plūsmas: "Acīmredzams, ka novērojamie pilieni ātri nenosēžas, un bez pienācīgas ventilācijas var potenciāli piesātināt [telpas] iekšējo vidi, un ar to droši vien iespējams izskaidrot ļoti lielo inficēšanās ar Covid-19 biežumu, kas novērojams koros Savienotajās Valstīs un Eiropā." Kā samazināt riskus? "Jāuzstājas vai nu plašās, labi ventilētās telpās, vai ārā."
Bet lūk, ko koristiem iesaka ASV Džordžijas štata Emori universitātes mediķi: "Ja jūs piedalāties pasākumos, kuros dzied vai skaļi sarunājas, turieties ne mazāk kā 12 pēdu (3,65 metrus — Rus.Lsm.lv) no citiem un valkājiet masku. Tā kā sejas aizsegšana [ar masku] un stāvēšana tālu citam no cita nav savienojama ar kordziedāšanu, pašlaik kordziedāšana nav ieteicama."
Ko atbildēja Ints Teterovskis
"Zinu, ka profesionālajos koros daudzi sasirguši, gan koristi, gan diriģenti, – turu īkšķus, lai raiti un bez sekām izveseļojas! Manam korim pagājušajā gadā bija 17 koncerti – ievērojām distances, bijām piesardzīgi, ar autobusu reizē nekur nebraucām un dziedājām lielās telpās un ārā, un ne tikai Rīgā, šai laikā visi bija veseli un vīrusu ne noķērām, ne pārnesām. Varbūt mums paveicās, nezinu, bet tāda ir mūsu pieredze," Rus.lsm.lv atbildēja Teterovskis.
Tomēr Teterovska kolektīva piemērs neko nepierāda par dziedāšanas (ne)drošumu – visi pētījumos aprakstītie incidenti saistīti ar to, ka viens (vai vairāki) slimi cilvēki inficē vairāk nekā pusi visa kora. Laimīgā kārtā Teterovska korī nebija šī vienīgā saslimušā, kurš spēj inficēt pārējos.
Runājot par pētījumiem, kuros esot teikts, ka dziedāšana nav bīstamāka par jebkuru citu verbālo komunikāciju, Teterovskis atsaucās uz britu raidsabiedrības BBC augusta publikāciju ar virsrakstu "Vīrusa izplatīšanas ziņā dziedāšana nav bīstamāka par runāšanu".
Tajā aprakstīts britu zinātnieku pētījums, kurā salīdzināts to pilienu un aerosolu lielums, kas izdalīti, cilvēkiem dziedot un runājot dažādā skaļuma pakāpē. Tomēr, kā pārliecinājās Rus.lsm.lv, pētnieku secinājumi nebūt nav tik viennozīmīgi, kā tos interpretēja Teterovskis: "Vismazākajā skaļumā ne runāšana, ne dziedāšana neatšķīrās no [vienkāršas] elpošanas. Maksimālajā skaļumā starp dziedāšanu un runāšanu bija vērojama statistiski būtiska starpība, dziedot aerosolu masa palielinājās 1,5–3,4 reizes. Rekomendācijām saistībā ar muzikālo izpildījumu jābalstās uz dziedāšanas skaļumu un ilgumu, dalībnieku skaitu un vidi, kurā notiek darbība, nevis uz vokalizācijas tipu. Tur, kur tas ir praktiski iespējams, jāizmanto tādi līdzekļi kā [elektroniska] pastiprināšana un jāpievērš īpaša uzmanība ventilācijai."
Teterovska minētajā rakstā Lesteras Universitātes virusologs Džūlians Tangs saistībā ar pētījumu saka: "Risks palielinās, kad dziedātāju grupa dzied kopā, piemēram, publikai, vai tas būtu baznīcās, koncertzālēs vai teātros. Tas ir labs pētījums, taču nav pietiekami reprezentatīvs, lai [demonstrētu] visa kora reālo dinamiku, kas patiešām vairāk jāpēta, lai novērtētu patieso risku, kādu rada tik liels skaļums no sinhronizētajām vokalizācijām un izelpām. Tādēļ nevajag nepietiekami novērtēt riskus – mēs taču negribam, lai kora dalībnieki inficētos iemīļotās nodarbes laikā un, iespējams, nomirtu ar Covid-19."
Un, protams, līdztekus jautājumam par koristu drošību ir arī jautājums par skatītāju drošību.
Zinātnieku viedoklis arī sveras par labu tam, ka riski ir lieli. Tā, piemēram, pavisam jauna pētījuma autori nonākuši pie secinājuma, ka pat distancēšanās slēgtās telpās nepalīdzēs, jo mikropilieni tajās ar gaisa plūsmām izplatās tik tālu, ka dziedošs saslimušais ar vienādu iespējamību var inficēt gan tos, kuri atrodas divus metrus no viņa, gan tos, kuri atrodas divdesmit metru attālumā.
Par to, ka labi zināmais "divu metru noteikums", iespējams, ir novecojis, LSM.lv rakstīja rudenī, stāstot par vairāku zinātnieku secinājumiem, pētot koronavīrusa pārnesi pa gaisu. Šajos secinājumos dziedāšana, arī ārā, tika atzīta par darbību, kas rada augstu vai – labākajā gadījumā – paaugstinātu inficēšanās risku.
