Citāts:
"Mediķu atalgojums ir audzis 2017. gadā … vairāk nekā 20%, 2018. gadā arī, un 2019. gadā arī 20. Un tad 2020. gadā pieeja ir 10-12 procenti. Protams, neviena tautsaimniecība, arī nozare nevar izturēt, nevar panest tik būtisku... secīgi tik daudz gadu garumā tik lielu atalgojuma pieaugumu."
Ilze Viņķele Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, 29.06.2020
Ko saka Centrālā statistikas pārvalde (par nozari kopumā)
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicē datus par darba samaksu nodarbinātajiem dažādās nozarēs, tostarp veselības aprūpē – atsevišķi privātajā un sabiedriskajā sektorā. LSM.lv aplēses, kas balstītas uz CSP datiem, liecina, ka vidējā darba samaksa (bruto) veselības aprūpes sabiedriskajā sektorā 2017. gadā pieaugusi daudz mazāk, nekā saka ministre, – par 6%, līdz 918 eiro mēnesī.
2018. gadā CSP dati par pieaugumu apmēram atbilst Viņķeles teiktajam – plus 19,5% (1256 eiro). Turklāt šie dati ietver visus nozarē strādājošos, ne tikai medicīnas personālu.
Ko atbildēja Veselības ministrija (konkrēti par mediķiem)
Konkrēti 2017. gadā "palielinājums bija ļoti mazs, par dažiem desmitiem eiro, un noteikti ne par 20%," LSM.lv teica Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Taču nākamajos gados pieaugums bija liels.
Lūk, Veselības ministrijas sniegtie dati par bruto izpeļņu atsevišķi trim profesionālajām grupām 2018. un 2019. gadā:
ārstiem un speciālistiem – attiecīgi plus 31% un 20%,
medmāsām, ārstu palīgiem u.c. – attiecīgi plus 26% un 20%,
māsu palīgiem u.c. – attiecīgi plus 15% un 20%.
Tas ir, pēc ministrijas datiem, Viņķeles minētais pieaugums par 20% divām profesionālajām grupām – ārstiem un medmāsām – bija novērojams, lai gan ne trīs gadus pēc kārtas, bet divus. Tomēr vismazāk atalgotajai grupai – māsu palīgiem – ministra minētais palielinājums fiksēts tikai vienā – pagājušajā gadā.
Tiesa, te jāņem vērā svarīga nianse – šie skaitļi parāda darba samaksas palielinājumu, kas ir iekļauts tarifā, kādu valsts maksā ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātā pakalpojuma sniegšanu. Ko tas nozīmē praksē? Kā norāda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, ar reālo atalgojuma pieaugumu šiem skaitļiem maz kopīga.
Ko teica arodbiedrības vadītājs
"Vidējā darba samaksa (VDS) ārstniecības personām tarifā atšķiras no vidējās darba samaksas reālajā dzīvē," LSM.lv pavēstīja Valdis Keris.
"Galvenie iemesli: VDS tarifa pieaugums galvenokārt ir saistīts ar zemākās algas pieaugumu profesiju grupās, un tarifā nav iekļautas visas normatīvajos aktos paredzētās piemaksas; starpību darba devējiem jāsedz no t.s. iekšējām rezervēm. Ja nemaldos, tad 2018. gadā pirmo reizi tarifā tika iekļauta lielāka daļa piemaksu, tāpēc tarifa pieaugums 2018. gadā ārstiem un māsām ir attiecīgi 31% un 26% (skaitļi saskan ar Veselības ministrijas sniegto informāciju). Tomēr reālās VDS pieaugums 2018. gadā bija krietni mazāks: 1600 eiro ārstiem (+11,3%) un 916 eiro māsām (+13,2%); Nacionālā veselības dienesta dati".
Kā informēja Keris, atsaucoties uz Nacionālā veselības dienesta oficiālajiem datiem, 2017. gadā reālās (ne tarifu) vidējās darba samaksas pieaugums ārstiem bija 9,5%, bet vidējam medicīnas personālam (medmāsām) – 6,3%. 2018. gadā – attiecīgi 11,3% un 13,2%.
"2019. gadā jau bija jūtamāks pieaugums: par 25% - abās profesionālajās grupās. Šogad, spriežot pēc piešķirtā finansējuma, gaidāms apmēram plus 10%. Tomēr jebkurā gadījumā ministres teiktais, ka trīs gadus pēc kārtas bijis pieaugums par 20%, neatbilst patiesībai," piebilda Keris.
Ko atbildēja Ilze Viņķele
Telefonsarunā ar LSM.lv Viņķeles kundze teica, ka cilvēki, kas nav profesionāļi, varējuši viņu nepareizi saprast: "Jūs saprotiet, es runāju ne jau par absolūto skaitli, bet par tām minimālajām likmēm, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Tur (Saeimas komisijas sēdē – S.P.) nebija teikts, ka tas ir atalgojums kopumā (taču tika teikts, ka neviena nozare kopumā nevar izturēt tādu atalgojuma pieaugumu – S.P.). Tas ir profesionālais žargons."
Ministre solīja turpmāk runāt saprotamāk un pat rīkot īpašas uzstāšanās "cilvēkiem, kuri par šo tēmu dzird pirmo reizi".
Runājot par to, ka konkrēti minimālie tarifi vismazāk atalgotajai grupai – māsu palīgiem – pieauguši par minētajiem 20% tikai 2019. gadā, Viņķeles kundze teica, ka runa bijusi nevis par šo grupu, bet "konkrēti par ārstiem un medmāsām" (audioierakstā dzirdams, ka tika runāts par "mediķiem"). "Jūs varat mēģināt izvilkt šīs meatbilstības, es runāju vispārināti. Mani [Saeimā] tā neeksaminēja, kā eksaminējat jūs, es aprakstīju tendenci…"
Atbildot uz LSM.lv piezīmi, ka 2017. gadā ārstu un medmāsu tarifa darba samaksas pieaugums nesasniedza 20% (to LSM.lv apstiprināja arī Viņķeles kundzes padotie), ministre lika saprast, ka 2017. gada rādītājus attiecībā pret 2016. gadu viņa nav salīdzinājusi (skatīt sarunas fragmenta stenogrammu).
TIEŠS CITĀTS
LSM.lv: Bet tieši 2017. gadā kāpuma par 20% nebija.
Ilze Viņķele: 2017. pret 2018. ārstiem bija [plus] 30%.
LSM.lv: Bet 2017. pret 2016. …
I.V.: Es nākamreiz izteikšos tā, lai saprot arī cilvēks, kas par šo tēmu nekad nav dzirdējis, Jūs kontekstu neizraujiet, lūdzu.
LSM.lv: Pirmais minētais gads bija 2017.
I.V.: 2017. pret 2018.
LSM.lv: Jūs domājat, 2018. gada kāpums pret 2017.?
I.V.: (pauze)
LSM.lv: Nu tā loģiski, ja mēs salīdzinām.
I.V.: Jums ir sava loģika. Es runāju ar auditoriju, kurai ir priekšzināšanas par tēmu.
KOPSAVILKUMS
Pat ja no visām darba samaksas rēķināšanas metodikām izvēlētos to, par kuru runā Ilze Viņķele, - ar vislielākajiem pieauguma tempiem - un nevis visam personālam, bet tikai ārstiem un medmāsām, pat tad nav apstiprinājuma tam, ka atalgojums pieaudzis par 20% vai vairāk trīs gadus pēc kārtas, sākot no 2017. gada.
