1. Par Rīgas bankrotu
Citāts:
"Pat mūsu laikā, kas nebija nekāds spožākais laiks Rīgas domei, kad es tur biju [2001.-2009.gadā], katru gadu Rīgas dome beidza ar iekrājumiem. Visu laiku bija rezerve. Tagad ir deficīts. Tas nozīmē, ka pilsēta ir novesta līdz bankrotam šajos "Saskaņas" valdīšanas gados. Vismaz tā izskatās pēc šiem skaitļiem."
"Viens pret vienu". Gundars Rēders: Dainis Īvāns, 18. augustā (no 39:02 minūtes)
Izteikumam, ka "pilsēta novesta līdz bankrotam", nepiekrita ne Finanšu ministrijā, ne galvaspilsētas administrācijā.
"Pašvaldība nevar bankrotēt. Ja pašvaldībai veidojas finansiālas grūtības, tai var ierosināt finanšu stabilizāciju.
Analizējot Rīgas pašvaldības šā brīža finansiālo situāciju, secināms, ka pašlaik nav nepieciešams ierosināt finanšu stabilizāciju," informēja Finanšu ministrijas preses sekretārs Aleksis Jarockis.
Pēc Finanšu ministrijas datiem, jūlija beigās Rīgas pašvaldības naudas rezervēs bija 136,4 miljoni eiro. Runājot par deficītu – Rīgas budžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos pārsniedza izdevumus, un pārpalikums bija arī pagājušajā gadā, kad pilsētā vēl nebija ārkārtējās pārvaldes. Tuvākajos piecos gados pilsētas kredītu, garantiju un citu saistību maksājumi tiek plānoti 8,2-12,4% apmērā no prognozētajiem budžeta ieņēmumiem, un tas ir visai tālu no maksimāli pieļaujamā 20% līmeņa.
Rīgas domes preses dienestā arī informēja par uzkrātajām naudas rezervēm, kā arī par to, ka budžeta deficīta (pretēji Īvāna teiktajam par "tagad") nav bijis. Iepriekšējos gados (kad pie varas bija "Saskaņa") situācija atšķīrās – pēc krīzes, no 2009. līdz 2015. gadam, bija deficīts (no 3,8 līdz 40 miljoniem eiro gadā), 2016. un 2017. gadā ieņēmumi pārsniedza izdevumus (attiecīgi par 33,8 un 15,2 miljoniem eiro), 2018. gadā atkal bija deficīts (35,2 miljoni eiro), 2019. gadā – pārpalikums (39,6 miljoni eiro). (2010. gadā budžeta izdevumu daļa bija nedaudz vairāk kā 600 miljoni eiro, bet 2020. gadā plānota nedaudz vairāk kā miljarda eiro apmērā.) Par kritisku finansiālo situāciju neliecina arī Rīgas kredītreitingi – gluži otrādi, tie ir visu laiku augstākajā līmenī. Kredītreitingu aģentūra "Standard & Poor’s", izvērtējot pašvaldības budžeta un finanšu situāciju. 2019. gada 25. oktobrī paaugstināja Rīgas pilsētai piešķirto reitingu līdz "A-" līmenim.
Tas ir augstākais reitinga vērtējums, ko "Standard & Poor’s" piešķīrusi Rīgas pilsētai 22 gadu laikā, kopš šī aģentūra vērtē pilsētas finanšu un budžeta situāciju.
Vēsturiski Rīgas kredītreitingu izmaiņas "Ušakova laikā" sakrita ar krīzes tendencēm Latvijā un pasaulē – aģentūra "Standard & Poor’s" prognozēja pirmo reitinga pazemināšanu vēl "pirms Ušakova", 2008. gadā. Tolaik Rīgas reitingu pazemināja arī cita aģentūra "Moody’s Investor’s Service". Reitingu paaugstināšanas sērija sākās 2012. gadā ("Standard & Poor’s") un 2014. gadā ("Moody’s").
"Īvāna laikā" (tas ir, "pirms Ušakova") Rīgas budžets bija gan ar pārpalikumu (2004.-2008. gadā), gan ar deficītu (2001.-2003. gadā).
2. Par algām Baltkrievijā un Latvijā
Citāts:
"Baltkrievijas ekonomika jau tā ir ļoti sliktā stāvoklī… Cilvēkiem, kā Staņislavs Šuškevičs [valsts vadītājs pirms Aleksandra Lukašenko] man teicis, ir apmēram trīsarpus līdz četras reizes mazākas algas nekā Latvijā."
"Viens pret vienu". Gundars Rēders: Dainis Īvāns, 18. augustā (no 14:30 minūtes)
Bijušais politiķis Staņislavs Šuškevičs, uz kuru atsaucas Dainis Īvāns, par to, ka algas Baltkrievijā atpaliek trīs līdz četras reizes, runā vismaz jau kopš 2016. gada. Tiesa, parasti viņš tās salīdzina nevis ar algām konkrēti Latvijā, bet Polijā un Baltijas valstīs kopumā.
Ja salīdzina Latvijas un Baltkrievijas oficiālās statistikas datus (bet citu datu nav) par vidējo un mediāno bruto algu, tad tik liela starpība – trīsarpus līdz četras reizes - nav vērojama. Lai gan starpība tomēr ir būtiska - 2,3 līdz 2,8 reizes.
2019. gadā vidējā bruto mēnešalga (tas ir, pirms nodokļiem) Baltkrievijā bija 1093 rubļi jeb 467 eiro, pēc Baltkrievijas Nacionālās bankas pagājušā gada kursa (2,34 rubļi par vienu eiro). Latvijā vidējā bruto alga 2019. gadā bija 1076 eiro. Starpība – 2,3 reizes.
Tiesa, par tuvāku realitātei tiek uzskatīta nevis vidējā, bet mediānā alga – puse strādājošo saņem mazāk par šo summu, puse – vairāk.
Parasti tā ir zemāka par vidējo. Baltkrievijā mediāno bruto algu rēķina tikai divreiz gadā - novembrī un maijā. Pēc maija datiem, tā bija 894 rubļi jeb 339 eiro (pēc Nacionālās bankas maija kursa 2,64 rubļi par vienu eiro). Latvijā pirmajā ceturksnī mediānā bruto alga bija 858 eiro. Starpība – 2,53 reizes.
Spriežot pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem par jūliju, tas ir, par laiku vēl pirms vēlēšanām Baltkrievijā, vidējā bruto alga tur bija 1288 rubļi. Ja ņem vērā straujo Baltkrievijas rubļa kursa kritumu, turklāt nevis Nacionālajā bankā, bet privātajās bankās (28. augustā kursu starpība bija 3-5%, komercbankās – apmēram 3,3 rubļi par eiro), un nevis pēc datiem par jūliju, kad rubļa kurss bija augstāks, bet gan par 28. augustu, 1288 rubļi līdzinās 390 eiro. Latvijā 2020. gada pirmajā ceturksnī (jaunākie pieejamie dati) vidējā bruto alga bija pieaugusi līdz 1100 eiro. Starpība — 2,82 reizes.
Savukārt, ja rēķina nevis bruto, bet gan, cik darbinieks reāli saņem "uz rokas", Latvija vairs nav tik tālu priekšā, jo Baltkrievijā ir daudz mazāki nodokļi
– ienākuma nodokļa pamatlikme tur ir 13% (Latvijā – 20%), bet darbinieka maksātā sociālā nodokļa pamatlikme 1% (Latvijā – 11%). Tādējādi no 390 eiro bruto Baltkrievijā darbinieks "uz rokas" saņem 335 eiro. Latvijā no 1100 eiro bruto "uz rokas" iznāk (atbilstoši "Swedbank" kalkulatoram, ņemot vērā neapliekamo minimumu un ja nav apgādājamo) 792 eiro. Starpība — 2,36 reizes.
Ko atbildēja Dainis Īvāns
Savā atbildes vēstulē Dainis Īvāns pateicās par pamanītajām neprecizitātēm. Norādīja, ka nav gatavojies intervijai un nav pretendējis uz eksperta lomu jautājumos, kurus ikdienā nepēta. Lūk, viņa pilnas atbildes par katru tēmu.
Par Rīgas bankrotu: "Ar Rīgas domes "bankrotu" saprotu plašāku parādību nekā tikai budžeta deficīta un pārpalikuma skaitļus. Varbūt neveiksmīgi izteicos, bet būtībā un gandrīz burtiski atkārtoju tikai nesen "Delfos" publicēto atziņu no intervijas ar kādreizējo Rīgas domes priekšsēdētāju Andri Ārgali. Viņam uzticos vairāk nekā tagadējās pašvaldības finanšu departamenta un ministriju skaitļiem. Līdzīgas aplēses dzirdētas arī no partijas "Attīstībai/Par" un "Progesīvo" saraksta pretendentiem uz domes deputātu mandātiem (LA). Viņiem atšķirībā no manis Rīgas domes naudas plūsmu, parādu un izzagto pašvaldības uzņēmumu aktuālajos finanšu skaitļos tomēr bijis jāiedziļinās.
Pēdējā laikā daudz dzirdētais sabiedrības viedoklis, ka Latvijas galvaspilsēta Ušakova kunga valdīšanas gados vairāk tuvojusies nevis eiropeiskas metropoles, bet atpalikušas Krievijas guberņas pilsētas (LA) veidolam, atbilst maniem novērojumiem.
Pilsētas uzkrājumu relatīvā rukšana un izšķērdība par spīti ienākošās naudas plūsmas pieaugumam (par ko diezin vai jāpateicas sociālistiskās partijas "Saskaņa" politiķiem), kopš 2007. gada kopumā, kad vēl pats biju domnieks, manuprāt, ir acīmredzama par spīti jelkādiem kredītreitingiem."
Par algām Latvijā un Baltkrievijā: "Datus par Baltkrievijas algām guvu no bijušā Baltkrievijas Augstākas padomes priekšsēdētāja un Baltkrievijas Tautas frontes līdera, man personīgi pazīstamā zinātnieka Staņislava Šuškeviča minētiem datiem, tai skaitā TV kanālā "Doždj", par baltkrievu un ES pilsoņu vidējiem ienākumiem. Iedomājos arī par noteiktām profesijām, kas kaimiņvalstī tiek atalgotas ar kādiem 150 USD mēnesī, kamēr pie mums un ES, desmitkārt vairāk. Statistika ir un paliek statistika, sevišķi Ziemeļkorejai un Baltkrievijai līdzīgās valstīs.
Turklāt šai gadījumā nav tik būtiski, vai baltkrievu algas ir 2,7, vai 3,5, vai vēl vairāk reižu zemākas jeb augstākas nekā pie mums.
Tā ir nebūtiska ilustrācija postpadomju diktatūru atbalstītāju (gan tur, gan pie mums) mītiem par Lukašenko režīma radīto labklājību. Ja šodien man būtu jūsu "Melu detektora" pārbaudītā saruna jālabo vai jāpapildina, droši vien es netērētu laiku šo detaļu skaidrojumam, bet tā vietā citētu savu autoritāti (ko iepazinu 1991.gada janvāra barikāžu laikā Rīgā) - ukraiņu žurnālistu un rakstnieku Vitāliju Portņikovu.
Viņš tikko kā rakstījis (graniru.org), ka baltkrievu tautu šobrīd apdraud divi savstarpēji saistīti ienaidnieki - Lukašenko un Putina režīmi, kuru mērķis ir baltkrievu valodas un tautas iznīcināšana, to pilnīgi iepludinot Krievijas impērijā. Vissvarīgākais man šķita pateikt, ka ar baltkrieviem notiekošais attiecas arī uz mums."
