ĪSUMĀ:
- Kā Covid-19 ietekmējis pensiju otro līmeni? Pēc straujā krituma martā bija negaidīti straujš pieaugums. Plašāka informācija
- Bet kas notiek tagad? Šķiet, biržās atgriezusies panika (piemēram, straujš kritums bija 28. oktobrī). Plašāka informācija
- Bet vai ir vērts krist panikā svārstību dēļ? Cenas akciju tirgos taču ar laiku atkal kāps. Vai tad Covid-19 dēļ kāds ir zaudējis pensijas kapitālu reāli, nevis "uz papīra"? Jā. Tādi cilvēki ir – tie, kuri sasniedza pensionēšanās vecumu martā. Plašāka informācija
- Un vai martā bija daudz tādu pensionāru? Vairāk nekā tūkstotis. Laimīgā kārtā vairākums glabāja savus pensijas uzkrājumus konservatīvajos plānos. Plašāka informācija
- Vai tagad, dodoties pensijā, savus otrā līmeņa pensijas uzkrājumus var neizņemt uzreiz un ļaut tiem "atjaunoties"? Jā, Saeima ir devusi tādu iespēju. Plašāka informācija
- Vai daudzi tā rīkojās, atliekot pensiju plāna uzkrājumu izņemšanu uz vēlāku laiku? Kopš aprīļa – gandrīz katrs piektais jaunais pensionārs. Plašāka informācija
- Tātad problēma ar neveiksmīgu pensionēšanās brīdi ir atrisināta? Pašlaik – jā. Taču tas ir īslaicīgs risinājums. Plašāka informācija
- Cik daudziem šī problēma var būt aktuāla tuvākā gada laikā? Apmēram 17 tūkstošiem cilvēku. Plašāka informācija
- Ko darīt tiem, kuriem līdz pensijai (nav) tālu? Tas atkarīgs no vecuma. Plašāka informācija
1. Kā Covid-19 ietekmējis pensiju otro līmeni?
Pēc straujā krituma martā bija negaidīti straujš pieaugums. Aptuveni divas trešdaļas no gandrīz 1,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir pensiju uzkrājumi otrajā (obligātajā) līmenī, ir dalībnieki tā dēvētajos aktīvajos pensiju plānos, kuri 50–75% kapitāla investē akciju tirgos – galvenokārt Eiropas un Amerikas biržu indeksos. Pensiju uzkrājumi, tāpat kā akciju tirgi, pēc martā piedzīvotā ļoti straujā krituma pārsteidzoši ātri atguva būtisku daļu zaudējumu (bet ASV indekss S&P septembrī, pateicoties straujam tehnoloģiju un interneta kompāniju akciju cenu pieaugumam, bija pat vērtīgāks nekā februārī, vēl pirms Covid-19 epidēmijas sākuma).
Piemēram aplūkosim "Swedbank" plānu "Dinamika", kas līdz 50% kapitāla iegulda akciju tirgos. Tam ir vislielākais klientu skaits – 344 tūkstoši (tātad katrs ceturtais otrā līmeņa dalībnieks). Ja salīdzina ar "pirmskovida" laika maksimumu, kas tika sasniegts 21. februārī, kad tirgos vēl valdīja optimisms, tad pašā zemākajā punktā (24. martā) šis pensiju plāns bija zaudējis 15% vērtības. Pēc tam tas lielu daļu zaudējumu atguva, un 28. oktobrī līdz februāra maksimumam trūka tikai apmēram 5%. Savukārt, ja mēra krituma dziļumu nevis no februāra maksimuma, bet no 2020. gada 1. janvāra līdz 28. oktobrim, tad pēc visiem kāpumiem un kritumiem "tīrais atlikums" ir gandrīz vai "pa nullēm" – mīnus 1,6%.
Uz kopējā nozares fona tie nav slikti rādītāji – daži Latvijas pensiju plāni visdziļākā krituma brīdī bija zaudējuši līdz 29% savas nesenās maksimālās vērtības, bet dažiem pat oktobra beigās kritums ir 10–21%.
2. Bet kas notiek tagad?
Šķiet, biržās atgriezusies panika (piemēram, straujš kritums bija 28. oktobrī).
Pēc tam, kad pasaulē saslimstības ar Covid-19 rādītāji oktobrī strauji pasliktinājās, finanšu tirgos pieauga bažas, ka kritums ekonomikā būs ilgāks, nekā tika uzskatīts iepriekš. Eiropas lielākajās ekonomikās – Vācijā un Francijā – 28. oktobrī tika izsludināti plaši vīrusa izplatības iegrožošanas pasākumi, kas ietver arī kafejnīcu un restorānu slēgšanu un ierobežojumus iziešanai no mājām. Šie pasākumi atkal draud ar triecienu ekonomikai, tostarp nozarēm, kuras visvairāk cieta jau pavasarī – tūrisms, aviopārvadājumi, viesnīcas, sabiedriskā ēdināšana, publisku pasākumu (koncerti, sports) rīkošana. Turklāt ASV politiķi pirms prezidenta vēlēšanām nav spējuši vienoties par jaunu stimulu paketi ekonomikas atbalstam.
Tas, lai arī nav vienīgais, bet, šķiet, ir galvenais iemesls jaunajam kritumam pasaules biržās, kas bija trešdien, 28. oktobrī, un kuru daži Rietumu plašsaziņas līdzekļi nodēvēja par izpārdošanu. Vienā dienā Vācijas biržas indekss DAX saruka par 4,17%, ASV indekss S&P – par 3,53%, Eiropas indekss STOXX 600 – par 2,95% (līdz pensiju plāniem, kuri iegulda akcijās, šīs svārstības nonāk ar vienas līdz divu dienu aizkavēšanos). Šādi skaitļi vēl nav tā paniskā izpārdošana, kādu redzējām martā, kad lielākie indeksi atsevišķās dienās zaudēja 8–10% vērtības (un finansisti ar 20–30 gadu pieredzi teica, ka kaut ko tādu redz pirmo reizi). Tomēr uz pēdējo "mierīgo" mēnešu fona tās ir neierasti straujas svārstības.
Rezultātā Eiropas indekss STOXX 600 tagad nokrities līdz līmenim, kurā tas bija maija beigās (tas ir par 20% zemāk salīdzinājumā ar februāra "pirmskovida" maksimumu). Amerikāņu S&P 100 pagaidām turas labāk un ir zaudējis apmēram 9% no sava septembra maksimuma (un tikai 3% no februāra maksimuma).
3. Bet vai ir vērts krist panikā svārstību dēļ? Cenas akciju tirgos taču ar laiku atkal kāps. Vai tad Covid-19 dēļ kāds ir zaudējis pensijas kapitālu reāli, nevis "uz papīra"?
Jā. Tādi cilvēki ir – tie, kuri sasniedza pensionēšanās vecumu martā. Kā LSM.lv jau rakstīja martā, straujā krituma laikā pasaules biržās kļuva acīmredzama tobrīd aktuālā regulējuma problēma – cilvēki, kuriem bija pienācis pensijas vecums, nevarēja atlikt savu izstāšanos no (vērtību zaudējušā) pensiju otrā līmeņa uz vēlāku laiku. Un, tā kā viņu pensionēšanās laiks sakrita ar kritumu pasaules biržās, viņi saņēma mazāku pensijas kapitālu, nekā būtu varējuši saņemt tikai dažus mēnešus vēlāk.
4. Vai martā bija daudz tādu pensionāru?
Vairāk nekā tūkstotis. Laimīgā kārtā vairākums glabāja savus pensijas uzkrājumus konservatīvajos plānos. Martā savu dalību otrā līmeņa pensiju plānos pārtrauca (saistībā ar pensionēšanos) 1326 cilvēki, Rus.lsm.lv uzzināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Visspēcīgāko triecienu martā kritums deva tiem, kuri pensionēšanās brīdī savus uzkrājumus turēja aktīvajos ieguldījumu plānos. To vērtība tobrīd kritās visvairāk, vienā brīdī "noēdot" ieņēmumus no investīcijām, kas bija gūti vairākos iepriekšējos gados. Laimīgā kārtā tādu gadījumu starp tiem, kas devās pensijā, pēc visa spriežot, bija mazākums.
VSAA neapkopo ikmēneša statistiku par to, no kādiem pensiju plāniem – aktīvajiem, konservatīvajiem (akcijās neiegulda) vai sabalansētajiem (to ieguldījumi akcijās ir līdz 25%) – pensionējas Latvijas iedzīvotāji. Tomēr, kā Rus.lsm.lv pavēstīja VSAA, ir dati par ceturkšņiem, tostarp par 2020. gada pirmo ceturksni, kad no aktīvajiem plāniem pensijā devās 23%, no sabalansētajiem plāniem – 13%, no konservatīvajiem plāniem – 64%. Šos skaitļus var aptuveni ekstrapolēt arī uz martu, kad jau plosījās Covid-19.
No šiem datiem izriet arī tas, ka pretēji ne reizi vien izskanējušajam viedoklim, ka Latvijas iedzīvotāji gandrīz neinteresējoties par saviem otrā līmeņa pensiju uzkrājumiem, vairākums (gandrīz divas trešdaļas) pensionēšanās brīdī uzkrājumus tur mazāk riskantajā konservatīvajā pensiju plānā – tātad rīkojas lietpratīgi.
Un diemžēl vēl trešdaļa (un tas nav maz) ir tie, kas, tuvojoties pensijai, nav nodrošinājuši savus līdzekļus pret biržas svārstībām un palikuši aktīvajos plānos.
Tomēr pat konservatīvajiem plāniem, kuri nevar ieguldīt akciju tirgos, martā arī vērā ņemami saruka vērtība – vidēji par 5–10%, salīdzinot ar februāra maksimumu. Taču kritums nebija tik liels kā aktīvajiem plāniem.
5. Vai tagad, dodoties pensijā, savus otrā līmeņa pensijas uzkrājumus var neizņemt uzreiz un ļaut tiem "atjaunoties"?
Jā, Saeima ir devusi tādu iespēju. Saeima atrisināja šo ar Covid-19 izraisīto krīzi saistīto pensiju problēmu 2. aprīlī, pieņemot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Tagad personai, kas piedalās fondētajā pensiju plānā, pieprasot piešķirt vecuma pensiju (tostarp priekšlaicīgi), ir tiesības atlikt savu izstāšanos no pensiju otrā līmeņa plāna līdz 2021. gada 31. novembrim.
Šī norma stājās spēkā 4. aprīlī, un, spriežot pēc kāpuma biržās, kas pēc tam sekoja, tā deva iespēju jaunajiem pensionāriem nezaudēt būtiskas summas (lai gan ne tik lielas, kā gadījumā, ja tāda iespēja būtu bijusi mēnesi agrāk, martā). Tā, konservatīvo plānu vērtība no aprīļa līdz oktobrim pieauga vidēji par apmēram 6%, aktīvo plānu vērtība – vēl vairāk. Tagad par šādu iespēju VSAA informē visus, kuri ierodas noformēt pensiju, Rus.lsm.lv uzzināja aģentūrā.
6. Vai daudzi tā rīkojās, atliekot pensiju plāna uzkrājumu izņemšanu uz vēlāku laiku?
Kopš aprīļa – gandrīz katrs piektais jaunais pensionārs. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos (no janvāra līdz septembrim) vecuma pensijas tika piešķirtas 12,9 tūkstošiem personu. No tām 10,7 tūkstoši personu bija valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa dalībnieki, un 1,5 tūkstoši personu valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konts joprojām nav slēgts, Rus.lsm.lv pavēstīja VSAA.
Ja ņem vērā, ka līdz 4. aprīlim tādas iespējas vēl nebija, var pieņemt, ka reāla izvēle bija apmēram septiņiem tūkstošiem cilvēku, kas devās pensijā jau pēc tam, kad Saeima bija pieņēmusi grozījumus. Līdz ar to šādu iespēju izmantojis apmēram katrs piektais no tiem, kas varēja izvēlēties.
7. Tātad problēma ar neveiksmīgu pensionēšanās brīdi ir atrisināta?
Pašlaik – jā. Taču tas ir īslaicīgs risinājums. Pensiju naudas pārvaldnieki vēl pirms pandēmijas teica, ka jādod iespēja pensionāriem neslēgt savu otrā līmeņa uzkrājumu kontu – piemēram, ja aiziešana pensijā notiek ekonomikas krīzes laikā un tādēļ kapitāls sarucis. Galu galā Saeima pieņēma tikai pagaidu risinājumu – uz pusotru gadu.
No vienas puses, tas ļāva operatīvi atrisināt vienu no problēmām, kuru bija radījusi Covid-19 izraisītā krīze. No otras puses, šī krīze nav pēdējā, un šādu iespēju būtu vērts atstāt arī pēc 2021. gada novembra, Rus.lsm.lv sacīja "INVL Asset Management" vadītājs Andrejs Martinovs.
Pagarināt šo iespēju uz ilgāku laiku pašlaik netiek plānots, Rus.lsm.lv uzzināja Labklājības ministrijā.
8. Cik daudziem šī problēma var būt aktuāla tuvākā gada laikā?
Apmēram 17 tūkstošiem cilvēku.
Pensionēšanās vecums Latvijā ik gadu pieaug par trim mēnešiem – šogad tas ir 63 gadi deviņi mēneši, 2021. gadā – 64 gadi, bet līdz 2025. gadam tas sasniegs 65 gadus (izņemot virkni atsevišķu grupu, uz kurām attiecas īpaši noteikumi).
Pēc VSAA datiem, Latvijā ir 17 103 pensiju uzkrājumu sistēmas otrā līmeņa dalībnieki, kuriem 1. oktobrī bija pilni 63 gadi un kuri tuvākā gada laikā varēs pretendēt uz vecuma pensiju. Nākamajā grupā, kurā ir tie, kuriem ir 62 gadi, ir 22 765 cilvēki.
9. Ko darīt tiem, kuriem līdz pensijai (nav) tālu?
Tas atkarīgs no vecuma. Vispirms valsts pakalpojumu portālā Latvija.lv jāpārbauda, kurā otrā līmeņa pensiju plānā glabājas jūsu nauda.
Tradicionālais ekspertu padoms tiem, kuriem līdz pensijai atlikuši vairāk nekā septiņi līdz desmit gadi, ir krāt aktīvajā plānā, ja atlicis mazāk – laiks pāriet uz konservatīvo plānu. Loģika ir vienkārša – ja pat pēc 2009. gada krīzes, kas bieži tika salīdzināta ar Lielo depresiju, Amerikas un Eiropas tirgi atgriezās iepriekšējā cenu līmenī četru līdz sešu gadu laikā, tad septiņi gadi ir laiks, kurā cenu līmeņa atjaunošanās pēc krituma šķiet vairāk nekā ticama, bet desmit gados tā ir gandrīz garantēta.
KONTEKSTS:
Latvijā pensiju sistēmā ir trīs līmeņi. Divi ir obligāti, bet trešais – brīvprātīgs. Pirmā līmeņa uzkrājumos tiek ieskaitīti 14% bruto izpeļņas, otrajā līmenī – 6%. Ar šiem otrā līmeņa līdzekļiem (nolūkā tos pavairot) nodarbojas otrā līmeņa pensiju plānu pārvaldnieki, bet strādājošie paši izvēlas, kam uzticēt savas naudas pārvaldīšanu. Nav jāuztic uz visiem laikiem – var pārdomāt un nomainīt pārvaldnieku vai investīciju stratēģiju. Apmēram 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju otrajā pensiju līmenī 29. oktobrī bija uzkrājuši 4,81 miljardu eiro – katra dalībnieka uzkrājums bija vidēji 3,7 tūkstoši eiro.
