Vai citās valstīs strādājošos testē par valsts naudu, un vai ir droši vakcinēties ārpus poliklīnikām un slimnīcām

Vai tiešām arī citās valstīs visi strādājošie tiek testēti par valsts līdzekļiem, kā, virzot šādu plānu, apgalvo Veselības ministrija? Un kāpēc Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis maldina, stāstot, ka vakcinētie biežāk saslimst ar Covid-19 tad, ja poti saņēmuši ārpus medicīnas iestādēm?

«Re:Check» pēta: Vai citās valstīs strādājošos testē par valsts naudu un vai ir droši vakcinēties ārpus poliklīnikām un slimnīcām
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Kā Veselības ministrija pamato strauji virzīto ideju visiem strādājošajiem nodrošināt testus

Pagājušā nedēļā Veselības ministrija valdībā pēkšņi aicināja lemt par ātrajiem Covid-19 paštestiem, kas no 6. decembra būtu obligāti jāveic visiem klātienē strādājošajiem divas reizes nedēļā. Jātestējas būtu visiem – gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem cilvēkiem. Testus apmaksātu valsts, šim mērķim līdz janvāra vidum tērējot aptuveni 15 miljonus eiro. Valdība šo ideju atbalstīja.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības sacīja, ka priekšlikums uz galda nonācis tikai iepriekšējā vakarā, un jautāja, vai kādā valstī tā jau dara.

“Vai kaut kur Eiropā ir bijusi šāda prasība testēties arī vakcinētiem cilvēkiem visās strādājošās nozarēs? Vienkārši no mūsu puses mēs neatrodam nevienu valsti, kurā šis strādātu,” teica Vitenbergs.

Atbildi sniedza veselības ministra Daniela Pavļuta no “Attīstībai/Par!” padomnieks Kaspars Bērziņš.

“Šis [variants] tika tieši paņemts no Vācijas. Vācijā pavasarī bija obligātie paštesti visiem paralēli vakcinācijai, toreiz tiešām bija 10–15% samazinājums inficēšanās, tas ir liels. Mēs redzam, ka ASV ir ieviesušas rudenī šo prasību, Kanāda ir ieviesusi, visdrīzāk Eiropas valstis to arī darīs,” norādīja Kaspars Bērziņš.

Pārbaudījām un secinājām, ka tā nav taisnība. No nosauktajām valstīm tikai Vācijā jau kopš pavasara ir pieejama plaša paštestēšanās.

Atšķirībā no Latvijā nolemtā darba devējiem saviem darbiniekiem testi gan jānodrošina pašiem, tie arī visiem nebija jāveic divreiz nedēļā.

Savukārt ne ASV, ne Kanādā obligātas valsts apmaksātas testēšanās visiem strādājošajiem nav. ASV Nodarbinātības ministrija nesen lēmusi, ka testi jāveic tikai nevakcinētiem darbiniekiem. Tos apmaksās darba devēji vai paši nodarbinātie, turklāt prasība attiecas tikai uz uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 100 strādājošo. Savukārt Kanādā valsts piedāvā šādus testus uzņēmumiem, kuros ir vairāk par 200 darbiniekiem. Taču to veikšana nav obligāta.

Jāpiebilst, ka gan Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, gan valsts galvenais infektologs Uga Dumpis par šādas vispārējas testēšanas efektivitāti izteikušies piesardzīgi. Dumpis Latvijas Radio sacīja, ka sarunās par šādu ideju nav piedalījies.

"Viss ir atkarīgs no cilvēka apzinīguma un uzņēmuma ieinteresētības. Galvenais – kā tiek ņemts vērā testa rezultāts. Jāsaprot, ka, ja cilvēks ir pozitīvs, viņam tas būtu jāapstiprina ar polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) dārgo, sarežģīto testu. Man varbūt nav skaidrs, kas notiks tālāk, ja, piemēram, atklājas, ka šis darbinieks ir pozitīvs," teica Dumpis.

Valdības straujo ieceri aizēno arī fakts, ka pirmajā ātro testu iepirkumā par trim miljoniem eiro kā uzvarētājs atzīts tikai šopavasar dibināts uzņēmums “Ekspress laboratorija”, kuram nav pieredzes valsts iepirkumos.

Vai ir droši vakcinēties ārpus poliklīnikām un slimnīcām

Latvijā, tāpat kā citviet, vakcinācija pret Covid-19 tiek organizēta ne tikai medicīnas iestādēs. Arī speciāli ierīkotos vakcinācijas punktos lielveikalos un autobusos, izbraukumu vīzītēs pie cilvēkiem mājās. To dara, lai iedzīvotājiem pie potes būtu ērti tikt.

Tagad, kad pieaug arī inficēto skaits starp vakcinētajiem cilvēkiem, radies jautājums, kāpēc tā notiek? Tieši šādu jautājumu – kāpēc ar Covid-19 slimo un mirst arī vakcinētie? – kāda skatītāja uzdeva Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklim Pēterim Apinim TV24 raidījumā “Uz līnijas”.

Uz to Apinis atbildēja šādi: “Tas, ko es teikšu, tā ir zināmā mērā spekulācija, bet atkārtošu to, ko es vienmēr mēģinu pateikt – vakcinējamies tikai medicīnas iestādēs. Vakcinējamies medicīnas iestādēs, visur citur nodrošināt gan aukstumķēdes, gan precīzu vakcīnu loģistiku ir sarežģītāk. Es tiešām zinu, ka nav labi tā teikt, bet cilvēciskais faktors [kļūdīties] ir visur – arī medicīnā. Un tas vienmēr būs mazāks medicīnas iestādēs. Jo lielāka vieta pasaulē, kur bijusi vakcinācija ārpus stacionāriem, jo lielāka saslimstība.”

Noskaidrot avotus šādam pieņēmumam neizdevās, jo Pēteris Apinis ar “Re:Baltica” nerunā.

Neatradām arī apliecinājumus tēzei “jo lielāka vieta pasaulē, kur bijusi vakcinācija ārpus stacionāriem, jo lielāka saslimstība”. Veselības inspekcija, kuras uzdevums ir uzraudzīt drošu un prasībām atbilstošu vakcinēšanu, skaidro, ka nav atšķirības, potēties ģimenes ārsta praksē vai vakcinācijas punktā tirdzniecības centrā, jo visur ievēro vienas un tās pašas prasības.

Lūk, ko par to saka Veselības inspekcijas pārstāve Elīna Ermansone: “Inspekcija regulāri uzrauga vakcinācijas vietas gan ārstniecības iestādēs, gan izbraukuma vakcinācijas vietās. Kā arī uzrauga vakcīnu transportēšanas apstākļus.

Nav atšķirības, vai vakcinējies ārstniecības iestādē vai kādā no tirdzniecības centriem. Gan vienā, gan otrā ārstniecības persona veic šo vakcināciju, viņiem viss notiek pēc medicīnas rokasgrāmatas.

Pārbaudēs līdz šim nav konstatēti apstākļi, kas norādītu, ka ir mazāka kvalitāte vakcīnām vai uzturēšanai kādā no šiem punktiem, kas ir ārpus ārstniecības iestādes.”

Tātad Apiņa teiktajam nav pamata. Taču – kāpēc arī vakcinētie iedzīvotāji slimo, nonāk slimnīcās un mirst no kovida? Latvija nav izņēmums, arī citur pasaulē tā notiek. Piemēram, ASV speciālisti novērojuši, ka vairums vakcinēto, kuri nonākuši slimnīcās, ir vecāki par 65 gadiem. Vakcīnu efektivitāte šajā vecuma grupā krītas, jo seniori bija vieni no pirmajiem, kuri poti saņēma.

To pašu novērojuši arī ārsti Latvijā, lūk, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Daces Žentiņas sacītais Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums”: “Visbiežāk slimnīcā nonāk tie, kuriem vakcinācija ir krietni sen pagātnē. Es varu nosaukt arī vakcīnas – tas, protams, ir “Janssen” un “Astra Zeneca”.”

Savukārt vakcinētajiem mirušajiem bieži bijušas citas smagas hroniskas slimības, novērojuši ārsti. Taču statistika apliecina, ka joprojām vairāk inficējas un mirst nevakcinētie iedzīvotāji. Piemēram, SPKC oktobra dati liecina, ka 69% no inficētajiem bijuši nevakcinēti cilvēki, bet 24% pilnībā vakcinēti. Savukārt starp mirušajiem, kam apstiprināta kovidinfekcija, oktobrī 85% nav bijuši vakcinēti, bet 13% ir bijuši vakcinēti. Abās grupās visvairāk mirušo bija vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Tātad vakcinēto saslimšana un nonākšana slimnīcā skaidrojama ar pavisam citiem iemesliem, nekā to stāsta Ārstu biedrības valdes loceklis Apinis. Un saņemt vakcīnu ir droši gan klīnikās, gan mājās, gan citos vakcinēšanas punktos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt