Sadaļas Sadaļas

Vai bērni skolās neinficējas un cilvēki bez simptomiem nav lipīgi?

Sociālajā medijā "Facebook" popularitāti guvis Krievijas "Pirmā kanāla" raidījuma fragments, kurā it kā uzskaitītas labas ziņas par koronavīrusu. Daļa no paustās informācijas atbilst faktiem, bet citiem apgalvojumiem trūkst konteksta vai arī būtiski fakti ir noklusēti. 

Ar ierakstu, ko "Facebook" publicēja kāds lietotājs no Latvijas, dalījās 3000 cilvēku. Video ieraksts ir fragments no "Pirmā kanāla" raidījuma "Здоровье (Veselība)". Raidījums ēterā raidīts 2020. gada 27. decembrī. Pārbaudījām fragmentā paustos apgalvojumus.

Vai bērni neinficējas skolās un nav bīstami senioriem?

"Pirmā kanāla" raidījumā stāstīts, ka bērni vectēviem un vecmammām nav bīstami. Gados vecāks vīrs jautā vadītājai, vai viņš drīkst komunicēt ar bērniem. Viņa atbild, ka var un vajag: “Nē, šodien, no zinātnes skatu punkta, ierobežojumi ir noņemti. Bērni nav bīstami.” Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, valsts galvenais infektologs Uga Dumpis "Re:Check" uzsver: “Senioriem ir bīstami aicināt pie sevis mazbērnus.” Viņam zināmi vairāki gadījumi Latvijā, kur bērni inficēja vecākus un pārējos ģimenes locekļus.

Tāpat raidījumā stāstīts, ka slimam bērnam risks nodot saslimšanu citam bērnam ir vien 0,3%, bērnam risks inficēt pieaugušo ir 1%, bet risks pieaugušajiem inficēt pieaugušo – gandrīz 4,5%. Raidījuma vadītāja atsaucas uz pētījumiem Somijā, kur skolas bijušas ciet, un Zviedrijā, kur tās palikušas vaļā. Viņa arī stāsta, ka tad, kad bērni gājuši uz skolu, viņi neinficējās.

"Re:Check" neizdevās atrast pētījumu ar šādiem rezultātiem.

Taču vasaras vidū aģentūra "Reuters" rakstīja par Zviedrijas ziņojumu, kas gan nesaņēma citu zinātnieku izvērtējumu, kā tas notiek pirms publicēšanas akadēmiskos žurnālos. Tajā pausts, ka abās valstīs no februāra beigām līdz jūnija vidum saslimušo bērnu īpatsvars bijis līdzīgs.

ASV Slimību profilakses un kontroles centrs (CDC) norāda, ka bērni var izplatīt vīrusu citiem, arī slimojot bez simptomiem. CDC arī iesaka ierobežot bērna saskari ar cilvēkiem, kuriem pastāv risks smagi pārslimot Covid-19.

Arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) vērtē, ka Covid-19 izplatība skolās var notikt. Tiesa, tā, visticamāk, atkarīga no kopējās saslimstības izplatības sabiedrībā. “Jo augstāka saslimstība valstī, jo grūtāk ir tikt galā ar infekciju skolās,” preses konferencē 6. janvārī teica Dumpis. Bērniem saslimšana norit vieglāk, un jaunāki bērni inficēšanās gadījumā retāk nodod infekciju tālāk. 

Dumpis saistībā ar Covid-19 skolās norādīja, ka bērni, kas jaunāki par 10–12 gadiem, biežāk inficējas nevis no vienaudžiem, bet no skolotājiem. Tad bērni aiznes infekciju mājās un inficē vecākus. Savukārt pusaudži un jaunieši cits citu inficē gandrīz tikpat aktīvi kā pieaugušie. Dumpis skaidroja "Re:Check", ka milzīga ietekme ir tam, cik skolēnu klasē, kāds starp viņiem attālums, kāda ir ventilācija, ko bērni dara starpbrīžos un aizejot no skolas. “Šādā kontekstā uz Latviju attiecināt Somijas un Zviedrijas pētījumus nevar.”

Vai grūtniece ar Covid-19 nav bīstama bērnam?

“Grūtniece mamma ar koronavīrusu nav bīstama auglim.”

Raidījumā stāsta, ka caur placentu māte bērnam nodot vīrusu nevar. Tomēr ir pētījumi, kas nelielu šādu iespēju uzrādījuši. Tāpat tiek norādīts, ka šajā jautājumā vajadzīgi papildu pētījumi. CDC norāda, ka Covid-19 reti ir sastopams jaundzimušajiem, kuru mātēm grūtniecības laikā bijusi šī saslimšana. Dažiem jaundzimušajiem bijis pozitīvs Covid-19 testa rezultāts drīzumā pēc dzimšanas, taču nav zināms, vai vīrusu jaundzimušais ieguvis pirms dzimšanas, tās laikā vai drīz pēc tās. Lai gan vairumam jaundzimušo ar Covid-19 simptomu nebija vai tie bija viegli, atsevišķi ziņojumi bijuši arī par smagu slimības gaitu.

Tāpat raidījumā ārsts Andrejs Prodeuss saka, ka koronavīruss netiek nodots caur krūts pienu. Tas tieši radot aizsardzību un imunitāti bērnam.

Arī CDC un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) informācija liecina, ka, barojot ar krūti, vīrusu diez vai var nodot bērnam. CDC norāda, ka lēmums barot bērnu ar krūti saslimšanas gadījumā jāpieņem kopā ar speciālistu. Ja sievietei ir Covid-19 un viņa izvēlas barot bērnu ar krūti, svarīgi ievērot drošības pasākumus: mazgāt rokas, vilkt sejas masku. Tāpat pastāv atsevišķi ziņojumi par to, ka pēc Covid-19 pārslimošanas mātes piens var saturēt antivielas pret vīrusu.

Kā ir ar zālēm?

“Ir zāles, kas neļauj nomirt no koronavīrusa. (..) Visi skrien pēc antibiotikām un vēl kaut kā, bet pierādīts, ka no nāves glābj divi preparāti – antikoagulanti un deksametazons.”

"Facebook" komentāros pie ieraksta ar video vaicā, kāpēc šādā gadījumā pie mums izmanto citādākus medikamentus. Taču arī Latvijā pieminētās zāles izmanto. Eiropas Zāļu aģentūra atbalstīja deksametazona lietošanu Covid-19 pacientiem, kas saņem papildu skābekli vai mākslīgo ventilāciju, septembra beigās informēja Latvijas Zāļu valsts aģentūra. Dati liecina, ka pacientu vidū, kas tika mākslīgi ventilēti un saņēma deksametazonu, mirstības risks bija mazāks nekā pacientiem, kas saņēma standarta aprūpi.

“Mēs plaši lietojam deksametazonu,” "Re:Check" norādīja Dumpis. Arī viņš skaidroja, ka deksametazons samazina mirstību smagi slimiem Covid-19 pacientiem. “Antikoagulanti arī ir ļoti svarīgi un samazina trombu veidošanos, kas ir ļoti būtiska Covid-19 komplikācija. Arī tos mēs lietojam ļoti plaši,” atbildēja Dumpis.

Tāpat raidījuma vadītāja stāsta, ka noteiktu medikamentu lietošanas gadījumā cilvēkiem samazinās risks saslimt ar Covid-19:

“Tie ir AKE inhibitori un sartāni. Sirds aspirīns un statīni – zāles holesterīna līmeņa samazināšanai. Ja cilvēki tos vienkārši lieto, jo cilvēkiem ir vecums, kaut kas ar sirdi, viņiem nozīmēja ārsti, – viņiem par 70% samazinās risks saslimt [ar Covid-19] un viņi vieglāk pārnes koronavīrusu.”

Saistībā ar šo apgalvojumu Dumpis norāda, ka dati ir pretrunīgi un notiek diskusijas. Lai arī pastāv pētījumi, kas pierāda efektivitāti, iespējamais mehānisms neesot skaidrs. “Ir vajadzīgi vēl pētījumi. Es nesteigtos ar secinājumiem.”

“Bezsimptomu Covid-19 nēsātāji nav lipīgi.”

Tā nav taisnība. Šāds apgalvojums parādās video, atsaucoties uz cilvēku testēšanas rezultātiem Ķīnas pilsētā Uhaņā. Raidījuma vadītāja pauž, ka desmit miljonu pētījums esot pierādījis, ka “bezsimptomu pacienti ir vispār droši”. Tiešām, pastāv informācija, ka neviens no 300 šajā pilsētā maijā atklātajiem asimptomātiskajiem gadījumiem nebija lipīgs. Taču raidījumā noklusēta būtiska apsekojuma autoru norāde. Proti, šie rezultāti neparāda, ka bezsimptomu saslimšanas gadījumā vīrusu citiem nodot nevar. Tāpat tiek norādīts, ka rezultātus nevar attiecināt uz valstīm, kurās uzliesmojums nebija veiksmīgi kontrolēts. 

Žurnāla "Nature" portālā novembra vidū publicētā rakstā norādīts, ka cilvēki ar bezsimptomu Covid-19 var nodot vīrusu citiem, bet retāk nekā cilvēki ar simptomiem. Taču notiek diskusijas par to, cik būtiski cilvēki bez Covid-19 simptomiem ietekmē kopējo vīrusa izplatību sabiedrībā un vai viņi kalpo par pandēmijas “kluso dzinējspēku”. 7. janvārī "The Washington Post" ziņoja par CDC vēstīto, ka cilvēki bez simptomiem pārnes vairāk nekā pusi jeb 59% no visiem jaunā koronavīrusa gadījumiem. No viņiem 24% ir cilvēki, kuriem Covid-19 simptomi nekad neparādās, tātad viņi pārslimo bez simptomiem. Savukārt 35% ir tie, kuri inficē citus pirms simptomu parādīšanās. Līdz ar to pētnieki uzsver, ka būtiski turpināt ievērot drošības pasākumus vīrusa ierobežošanai, piemēram, distancēšanos un masku nēsāšanu neatkarīgi no tā, vai cilvēkiem ir saslimšanas simptomi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt