De Facto

18. februāra «De Facto»

De Facto

Rimšēviču tur aizdomās par kukuli no Trasta komercbankas

Vai uzraugs pret ABLV līdz šim izturējies ar «baltiem cimdiem»?

Vai banku uzraugs pret ABLV līdz šim izturējies ar «baltiem cimdiem»?

"ABLV Bank" drāma nedēļas garumā noslēdzās ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) piektdien, 23.februārī, konstatēto, ka "ABLV Bank" sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums. "ABLV Bank" ieskatā, lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. Viņi faktā, ka bankai netika ļauts atjaunot darbību, saskata arī politiski motivētus apsvērumus.

Sestdien paralēli ziņām par to, kas notiek ar šo banku un tās klientiem, amatpersonas beidzot sāka meklēt arī vainu nozares uzraudzībā, solot analizēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumus. Taču vēl pāris dienu iepriekš uzrauga darbu neapšaubīja. Kāpēc problēmas netika identificētas iepriekš? Kādēļ pērn pusgadu ilgusī pārbaude "ABLV Bank" par iespējamu sankciju režīma pret Ziemeļkoreju apiešanu novembrī beidzās ar vienošanos, neparedzot nekādu sodu?

LTV raidījums "De facto" ziņo, ka Ekonomikas policija uzsākusi resorisko pārbaudi par ASV ziņojumā par "ABLV Bank" minēto iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Pagājušā gada jūnijā FKTK sasauca preses konferenci un paziņoja, ka sodītas trīs Latvijas bankas, kas tikušas izmantotas, lai apietu sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju. Tās bija “Baltikums Bank”, “Privatbank” un “Reģionālā investīciju banka”. Pēc pāris nedēļām tika sodītas vēl divas – “Norvik banka” un “Rietumu banka”. Sodi – no 35 tūkstošiem eiro līdz pusotram miljonam.

Sodi gan ir ļoti nelieli, ja, piemēram, salīdzina ar 80 miljonu eiro sodu, ko par naudas atmazgāšanu “Rietumu bankai” pērn piesprieda Parīzes tiesa. Niecīgos sodus pamanījusi arī starptautiskā biznesa prese.

"ABLV Bank" toreiz starp sodītajām nebija. Tagad viens no ASV puses smagākajiem pārmetumiem "ABLV Bank" bija par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu, un arī liela apjoma nelegālus darījumus Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

ASV Finanšu departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija: "ABLV vadība, īpašnieki un darbinieki ir institucionalizējuši naudas atmazgāšanu kā bankas biznesa prakses pīlāru. Bankas vadība vada, kā arī atļauj bankai un tās darbiniekiem piedalīties naudas atmazgāšanas shēmās."

"ABLV Bank" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis šādus apgalvojumus kategoriski noliedz.

FKTK noraida pārmetumus, ka tā pērn būtu pasaudzējusi “ABLV Bank”. Viņu ieskatā – tiešu sankciju pārkāpumu saistībā ar Ziemeļkoreju nav bijis. Turklāt vēl gadu iepriekš (26.05.2016) “ABLV Bank” sodīta saistībā ar pārskaitījumiem saistībā ar Moldovā nozagtu naudu. Bankai bija jāsamaksā 3 166 682 eiro soda nauda. Savukārt brīdinājumu izteica valdes loceklim, atbilstības direktoram Aleksandram Pāžem, kurš bija atbildīgs par naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrām bankā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš raidījumam “De facto” saka: “Tā kā banka vēl atradās kļūdu novēršanas periodā par pirmo noslēgto līgumu un šī līguma ietvaros korekti tika slēgtas visas firmas, kas bija iesaistītas arī šajā netiešajā Korejas sankciju pārkāpumā, tad mums vienkārši nebija pamata izvirzīt pretenzijas, bet tas nenozīmē, ka banka izgāja sveikā.”

Putniņš uzskaita virkni pasākumu, kas “ABLV Bank” bija uzlikti, lai tā uzlabotu klientu kontroli un darījumu atbilstības pārbaudi. Līdz šim viss esot gājis pēc grafika. Regulators bankas vadību nelika mainīt. Tikai šonedēļ, kad bankai ūdens jau smēlās mutē, Pāže iesniedza atlūgumu. Viņš šo jomu bankā bija pārvaldījis ilgāk nekā 15 gadus.

FKTK norāda, ka lielākā daļa no ASV puses minētajiem faktiem viņiem bijuši zināmi. Viņi neuzskata, ka pret “ABLV Bank” būtu līdz šim izturējušies pārlieku saudzīgi. Tādā pašā ieskatā ir arī finanšu ministre - tas, kas šobrīd notiek ar banku, nav komisijas darba sekas.

“Es pieņemu, ka daļēji dēļ tā, ka tā vēsture ir bijusi tik gara un sakrājies tik daudz, ka tik īsā laikā visu, protams, nevar izlabot, un sekas šobrīd ir tādas. Kas arī ir skaidrs - ne viss ir atkal atkarīgs no regulatora vai no valsts, jo spēles noteikumi visiem ir bijuši skaidri, regulējums ir precīzs, kontroles mehānismi arī ir vietā, bet vienmēr jau atrodas cilvēki, kas mēģina apiet spēles spēles noteikumus. Nevar apgalvot, ka ABLV to ir darījusi, kaut gan ziņojums liecina, ka tā ir bijis, bet nu katrā ziņā mēs redzam, kas notiek, ja tos spēles noteikumus šobrīd grib pārkāpt, un es domāju - tas arī diezgan labs signāls pārējām bankām,” saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).

ASV finanšu departamenta ziņojuma ietekmē, vēl pirms tā pieņemšanas un oficiālām sankcijām pret "ABLV Bank", daļa klientu no tās novērsās paši. ABLV pēdējo nedēļu laikā ne tikai mēģina paveikt iepriekš nepaveikto, bet arī meklēja Latvijas Bankas palīdzību, lai tā glābtu, aizdodot naudu pret vērtspapīru ķīlu. Citus aizdevējus šobrīd atrast grūti.

Ziņojumā bija norādīts, ka 90% bankas klientu ir riskanti, turklāt tas ir pašas bankas novērtējumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti