Vai ārsts Pēteris Apinis stāsta patiesību par Covid-19

Ar savām domām par Covid-19 Apinis, pēc profesijas reanimatologs, aktīvi dalās kopš pavasara – rakstos un intervijās plašsaziņas līdzekļos, viņš arī vada savu raidījumu televīzijas kanālā "Rīga TV24". Daži viņa izteikumi par šo tēmu jau tika pārbaudīti rudenī, un izrādījās, ka tie neatbilst patiesībai.

"Melu detektors" pārbaudīja vairākus apgalvojumus Apiņa rakstā, kas publicēts 25. novembrī. Tos LSM.lv (nenorādot autoru) nolasīja Veselības ministrijas galvenajam infektologam, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājam profesoram Ugam Dumpim un lūdza viņu tos komentēt.

1. Par Covid-19 un veselīgu dzīvesveidu

"Man tiešām nemaz nav bail no vīrusa SARS-CoV-2, es katru dienu skrienu vai braucu ar velosipēdu, distancējos. Nekad neesmu smēķējis… Jā, es lietoju ķiplokus, ingvera tēju un dažus citus tautas medicīnas līdzekļus, kas, iespējams, ir placebo, bet palielina manu ticību savai veselībai. Mana sieva man no rīta pie brokastu kafijas izsniedz D vitamīna kapsulu. Ja man sanāks inficēties, tad nekas vairāk par klepu mani neskars," raksta Apinis.

Uga Dumpis: "Risks smagi saslimt [ar Covid-19] nav saistīts ar smēķēšanu, skriešanu vai ķiplokiem. Galvenais riska faktors ir vecums. Jo cilvēks ir vecāks, jo risks ir augstāks. Prognozēt, kurš inficēšanās gadījumā smagi slimos, bet kurš ne, diemžēl nevar.

Gados jauniem cilvēkiem Covid-19 dēļ arī var būt pneimonija smagā formā. Sportiskā sagatavotība arī neko negarantē, lai gan, protams, liekais svars Covid-19 gadījumā nozīmē lielākus riskus."

Par to, ka veselīgs dzīvesveids Covid-19 gadījumā neko negarantē, iepriekš stāstījusi žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele, ar Covid-19 mirušā Rolanda Tjarves atraitne. Dokumentālajā filmā "Covid-19 pozitīvs" viņa sacīja: "Mums likās – mēs esam veselīgi, mēs noteikti neesam nekāda riska grupa. Mēs nesmēķējam, ēdam veselīgu pārtiku, kustamies, vingrojam... Tas nav prognozējams. Un tas man ir visbiedējošākais. Tas ir kā krievu rulete."

Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja dati par Covid-19 vilni pavasarī, par kuriem ziņoja "Reuters", rāda, ka apmēram vienam no desmit (9,6–14%) ar Covid-19 mirušajiem Anglijā un Velsā iepriekš nebija konstatētas hroniskas saslimšanas.

2. Ja pārslimojis, var nevakcinēties

"Vakcinēties noteikti nevajadzētu tiem, kas Covid–19 ir pārslimojuši vai pārnēsājuši. Vismaz šodien no medicīnas viedokļa nav ne mazākā pamata šiem cilvēkiem vakcinēties, jo viņiem jau ir izveidojusies imunitāte pret koronavīrusu, viņiem praktiski nav iespējams saslimt ar Covid–19 atkārtoti un praktiski nav iespējams pārnēsāt koronavīrusu," raksta Apinis.

Uga Dumpis: "Inficēties atkārtoti ir iespējams, arī Latvijā tādi gadījumi ir bijuši. Tagad tiek uzskatīts, ka atkārtota saslimšana ir maz ticama trīs mēnešu laikā pēc pirmās – tas tomēr ir iespējams, taču pasaulē tādu piemēru ir ļoti maz. Bet pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši, cilvēki atkal slimo. Attiecībā par imunitāti, kuru iegūst, pateicoties vakcīnai,  – vēl par agru spriest, cik ilga tā būs. Bet pagaidām mēs redzam, ka antivielu līmenis asinīs pēc vakcinācijas ir augstāks salīdzinājumā ar līmeni, kad cilvēks vienkārši pārslimojis Covid-19, īpaši, ja slimojis vieglā formā."

Par diviem atkārtotas inficēšanās ar Covid-19 gadījumiem Latvijā LSM.lv ziņoja decembra sākumā – jau pēc tam, kad bija publicēts Apiņa raksts. Zinātniekiem pagaidām nav pilnīgas skaidrības par to, cik ilga būs imunitāte Covid-19 pārslimojušajiem un cik lieli ir riski saslimt atkārtoti. "Zināms, ka trīs līdz piecu mēnešu laikā pēc inficēšanās asinīs ir antivielas, pēc tam to kļūst mazāk. Kā tas ietekmē iespēju inficēties atkārtoti, pašlaik ir grūti pateikt. Saskaņā ar šodienas zināšanām šajā jautājumā arī tiem, kuri jau pārslimojuši Covid-19, vienalga jālieto maska," nesen LSM.lv teica Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Savā rakstā Apinis nosauc divas autoritatīvas Latvijas speciālistes – Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāju profesori Ludmilu Vīksnu un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāju profesori Daci Zavadsku – un aicina: "Ja mans viedoklis kaut kur nesaskan ar šo divu profesoru viedokli, lūdzu Jūs ieklausīties viņās."  Uz Apiņa apgalvojumu, ka "vakcinēties noteikti nevajadzētu tiem, kas Covid-19 ir pārslimojuši vai pārnēsājuši", tieši Dace Zavadska viņa paša raidījumā pavisam nesen atbildēja, ka pārslimošana nav iemesls, lai nevakcinētos. Pēc Zavadskas teiktā, vakcinēties ir jēga, ja pagājuši vairāk nekā trīs mēneši kopš inficēšanās. Tāpat kā Uga Dumpis, gan Jurijs Perevoščikovs, gan Dace Zavadska uzsvēra: patlaban esošie dati ļauj pieņemt, ka imunitāte no vakcīnas ir spēcīgāka par to imunitāti, kas rodas, pārslimojot Covid-19 "dabīgā" ceļā.

3. Pēc pārslimošanas iet uz sporta zāli bez maskas un strādāt ar Covid-19 pacientiem bez aizsardzības līdzekļiem?

"Es tiešām vēlētos ieraudzīt savā antivielu testā pozitīvu ziņu, ka esmu vīrusu pārslimojis," raksta Apinis. "Tad es varētu saņemt apliecību, nu kaut ko līdzīgu Lielā Tēvijas kara invalīda apliecībai padomju laikos, kas deva priekšrocības. Ar šādu apliecību es varētu bez bažām iet uz teātri, spēlēt bumbu, vingrot trenažieru zālē, veikalā nenēsāt masku, bet pats galvenais – dienā, kad saņemšu zvanu no Veselības ministrijas par obligāto atgriešanos reanimācijas nodaļā, varētu iet strādāt uz Covid–19 pacientu intensīvo terapiju bez spectērpa."

Uga Dumpis: "Var būt apliecība par to, ka cilvēks ir vakcinējies. Bet apliecība par to, ka viņam ir antivielas [pēc "dabīgās" pārslimošanas] – nez vai tāda būs. Droši vien relatīvi mierīgi apmeklēt sabiedriskās vietas tāds cilvēks pilnībā var – ja viņš pārslimojis un kopš tā laika vēl nav pagājuši trīs mēneši. Tad risks saslimt tomēr ir, taču tas ir minimāls. Bet, lai strādātu ar Covid-19 slimniekiem bez specapģērba, nevalkājot masku – tādas prakses nav un nebūs, pat ja esi tikko pārslimojis. Lai gan iespējamība atkārtoti saslimt trīs mēnešu laikā ir minimāla, riski paliek. Un ir kārtība."

"Pārslimojušo pases", kas dod tiesības tikt atbrīvotam no karantīnas un citiem ierobežojumiem, nav jauna koncepcija, tā tika apspriesta vēl pavasarī. Dažas valstis pat mēģināja tās ieviest praksē. Tomēr ideju nekavējoties asi kritizēja Pasaules Veselības organizācija (PVO) – pirmām kārtām tāpēc, ka nebija skaidrības par imunitāti Covid-19 pārslimojušajiem.

"Pašlaik mums nav pierādījumu tam, ka seroloģiskā testa izmantošana [antivielu noteikšanai] var palīdzēt precīzi konstatēt, vai cilvēkam ir imunitāte, vai viņš ir aizsargāts no atkārtotas inficēšanās vai nav.

Testi var noteikt antivielu līmeni asinīs, tomēr tas nenozīmē, ka tiem, kuriem tās ir, piemīt imunitāte pret Covid-19," pavasarī paziņoja PVO epidemioloģe Marija van Kerkhova. Nedaudz vēlāk PVO izplatīja brīdinājumu, kurā izteikumi bija vēl stingrāk formulēti: "Cilvēki, kas uzskata, ka viņiem ir imunitāte pret otrreizējo inficēšanos, jo viņi ir saņēmuši pozitīvu testa rezultātu, var ignorēt ieteikumus sabiedrības veselības jomā. Tāpēc šādu [pārslimojušo] sertifikātu izmantošana var palielināt [infekcijas] tālākas izplatīšanās riskus."

No otras puses, "imunizācijas kartes", kas jau tiek izsniegtas vai tiks izsniegtas vakcīnas pirmo devu saņēmušajiem, nedod nekādas tūlītējas privilēģijas. Piemēram, Kanādas Ontārio provincē valdība pieļauj, ka vēlāk tādas kartes var atvieglot dažu pakalpojumu saņemšanu (piemēram, došanos lidojumos) vai iekārtošanos darbā. Lielbritānijas varas iestādes apliecina, ka "imunizācijas kartes" ir vienkārši atgādinājums par nepieciešamību ierasties pēc otrās potes. Lielbritānijas valdības oficiālo nostāju noformulēja Veselības ministrijas pārstāvis: "Mums nav plāna ieviest "imunizācijas pasi". Mēs zinām, ka vakcīna aizsargā [vakcinētos], bet mēs vēl nezinām, vai tā novērš to, ka viņi izplata infekciju."

Ko atbildēja Pēteris Apinis

Neko. Ārstu biedrības valdes loceklis lūdza atsūtīt jautājumus pa elektronisko pastu. Jautājumi viņam tika nosūtīti 7. decembrī, un līdz ar to sakari pārtrūka – Apinis pārstāja atbildēt uz īsziņām.