Īstenības izteiksme 15 minūtēs

IZM apguvusi tikai procentu no Eiropas fondu finansējuma

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mikrouzņēmumu nodokļa likteni sola izlemt šogad, tas varētu attiekties uz "izredzētajiem"

Vai ar reemigrācijas programmu darbam valsts pārvaldē gatavo darbiniekus uzņēmējiem?

Vai ar reemigrācijas stipendijām valsts gatavo darbiniekus biznesa sektoram?

Ar 1000 eiro lielu algu uz rokas valsts Latvijā šogad atgrieza sešus jauniešus, kas augstāko izglītību ieguvuši ārvalstīs. No viņiem trīs  turpinās darbu valsts pārvaldē, bet divi devušies strādāt privātajā sektorā. Programmas veidotāji ar šādu rezultātu apmierināti, un atzīst - nākotnē programmā vajadzētu dot iespēju arī vietējiem jauniešiem.

Jau pagājušā gada sākumā Latvijas Radio sekoja līdzi tam, kā top Valsts kancelejas izstrādātā reemigrācijas programma jauniešiem. Augsta līmeņa speciālistus no ārvalstīm atgriezt mājās varēja, šiem cilvēkiem piedāvājot 1000 eiro lielu algu uz rokas. Par programmu „Darbs valsts pārvaldē” plašāk vēstīts jūnijā, kad dažādās valsts iestādēs sāka strādāt seši jaunieši, kas pēc vidusskolas bija pārcēlušies uz dzīvi Nīderlandē un Lielbritānijā.

 

Kristaps: laba iespēja atgriezties

“Es vienmēr uzskatīju, ka kaut kad es atgriezīšos, tas tikai bija laika jautājums. Un parādījās šī iespēja, es uzskatīju, ka tā ir laba iespēja atgriezties,” tā pēc darba līguma parakstīšanas stāstīja Kristaps Kalns, kurš jūnijā sāka darbu Valsts administrācijas skolā. Viņš pārcēlās no Mančesteras Lielbritānijā atpakaļ uz Latviju. Uz Angliju Kristaps devās uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas, Apvienotajā Karalistē nodzīvojis piecus gadus. Mančesteras universitātē studējis satorzinātnes un biznesa vadību. Pēc absolvēšanas tur arī strādājis.

Pašlaik rit astotais mēnesis kopš atgriešanās atpakaļ Latvijā. Valsts administrācijas skolas augšējā stāvā Kristapam ir pašam savs kabinets, uz galda Latvijas un Eiropas Savienības miniatūri karodziņi. Aiz muguras liela, balta tāfele. “Tāfele ir mana iniciatīva, ko es gribēju, lai ienes, jo pie tā es pieradu, ārzemēs strādājot. Mums bija sava tāfele kabinetā, kur mēs vienmēr rakstījām dienas darbus. Tas labāk palīdzēja organizēt [darbu], vai apspriedām kādas problēmas, kas bija. Tad mēs zīmējām vienmēr, un pie tā es pieradis biju, un to es prasīju, lai man ir,” stāsta Kristaps.

Aizvadītais pusgads bijis interesants. Puisis pildījis ne vien IT speciālista pienākumus, bet palīdzējis rakstīt arī pieteikumus Eiropas Savienības projektiem. Kristaps ir viens no tiem trim jauniešiem, kas savu darba līgumu ar valsts pārvaldes iestādi pagarinājis.

“Jau no paša sākuma iestādes vadība izteica vēlmi mani paturēt šeit. Tajā brīdī tas vēl nebija nekas konkrēts, vienkārši runājām par to – ja es sevi labi parādīšu, viņi noteikti ir ieinteresēti turpināt sadarbību. Un tad kaut kur ap oktobri, ap septembri man jau konkrēti teica – jā, mēs gribam, lai tu paliec,” stāsta jaunietis. 1000 eiro liela alga uz rokas gan vairs nebūšot.

 

Leldi ļoti ieinteresē iesāktais darbs

Jūnijā Latvijas Radio uzrunāja arī cēsnieci Leldi Cauni. Viņa pēc bakalaura studijām bija devusies uz Nīderlandi turpināt mācības  maģistrantūrā. Tur bijis arī darbs. Pieteikusies programmai „Darbs valsts pārvaldē” un jau jūnijā sākusi strādāt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

“Tad es sāku kā investīciju projektu vadītāja, tagad es būšu jau vecākā investīciju projektu vadītāja, un vēl ir ļoti daudz, ko es redzu, kur man ir augt un ko iemācīties, ļoti interesantas lietas. Ļoti interesanti projekti jau gaida mani, un es gribu pie šiem projektiem strādāt, tāpēc tuvākajā nākotnē es noteikti palieku LIAA,” saka Lelde.

Aizvadītais pusgads Leldei paskrējis ļoti ātri - kā beidzies viens projekts, tā sācies nākamais. Garlaicīgi nebijis, tāpēc darbu turpinās, un to izlēmusi jau pirmo divu mēnešu laikā.

Alga gan būšot mazāka, jo 1000 eiro uz rokas varot nopelnīt vien nodaļu vadītāji. Tomēr interesantais darbs motivē palikt, kaut arī kopumā pastāvot uzskats, ka darbs valsts pārvaldē nav jauniešu sapnis. Lelde atklāj savus novērojumus: “Tā lieta, ko es ļoti pamanīju, bija prestižs darbam valsts pārvaldē. Nīderlandē ir ļoti prestiži strādāt valsts pārvaldes institūcijās, savukārt Latvijā jauniešiem ir ļoti negatīvs priekšstats par to, kāds ir darbs valsts pārvaldē – ka šeit nav izaugsmes iespējas, ka darbs ir garlaicīgs, ka kolēģi nav forši.”

 

Arī citas valstis vilina jauniešus atgriezties

Pirms dažām nedēļām Valsts kanceleja publiski atskatījās uz paveikto. Par darbiem stāstīja gan paši jaunieši, gan Valsts kancelejas vadītājs un speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts. “Šī iniciatīva ir ārkārtīgi svarīga, jo faktiski cilvēki atgriežas, lai strādātu valsts pārvaldē. Bet mūsu interesēs ir arī tas, lai cilvēki atgriežas ar savām zināšanām, prasmēm un arī kapitālu, kur var radīt arī jaunas darbavietas,” sacīja Elferts.

Programma „Darbs valsts pārvaldē” gan neesot unikāla, un līdzīgus projektus īsteno arī citviet Eiropā. Tomēr reāla dialoga uzsākšana ar migrantiem un viņu piesaistīšana ar papildu finansiālu atbalstu, kas nepieciešams, lai pārvāktos mājup, ir pareiza rīcība, uzskata Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Aija Lulle.

“Tā nav tikai Latvijas ideja. Es esmu pētījusi daudzas Eiropas Savienības valstis un arī valstis pasaulē, un šobrīd izskatās, ka tā ir tendence vairākās valstīs. Aizvien vairāk un vairāk īstenot programmas jauniešiem. Tieši uz valsts pārvaldi. To pašu es esmu redzējusi Rumānijā. Lietuva, vēl citas valstis aizvien vairāk, jā, attīsta šādas programmas, tieši lai iesaistītu valsts pārvaldē,” viņa stāsta.

Diasporas un migrācijas centra pētījumi arī liecinot, ka jaunieši ārvalstīs atzinīgi vērtē konkrēto programmu. Ar tās palīdzību atgriešanās esot vieglāka, jo ir pārliecība par garantētu darba vietu.

Reemigrācijas plāna izstrādes darba grupu savulaik vadīja Ilona Platonova. Darba grupai mērķis bijis atgriezt mājās tos jauniešus, kas potenciāli varētu radīt jaunas darbavietas. Apzinājuši citu valstu praksi un izvēlējušies lētāko variantu – pērn programmai tērēti aptuveni 100 000 eiro.

“Šis plāns tika veidots ļoti reālistisks – tāds, kas atbilst Latvijas valsts iespējām. Ja mēs skatāmies uz līdzīgiem pasākumiem, mums ir arī „Iespējamā misija”, kas ir tieši tāds pats veids, ka jūs paņemat cilvēkus, kurus jūs ļoti gribētu redzēt konkrētā vietā, bet kurus nevarat citādāk atvilkt, kurus tad uz kādu laiku iemetat šajos apstākļos. Viņi var tur palikt, ja viņi atrod sevi šajā virzienā. Ļoti daudzas valstis dara citādāk – izvēlas veselu komandu ar cilvēkiem un sūta uz ārvalstu augstskolām un apmāca. Šāds apmācību gads maksā vairāk nekā 20 000 eiro gadā, dažās augstskolās pat 100 000 [eiro] gadā,” stāsta Platonova.

 

Jaunieši arī aiziet uz privāto sektoru

Zināms gan, ka viena programmas dalībniece jau atgriezusies ārzemēs, un no sākotnēji pieņemtajiem sešiem jauniešiem vien puse turpinās darbu valsts pārvaldē.

Tiesa, Latvijā paliks visi pieci. Divi no jauniešiem šonedēļ sākuši darbu privātajā sektorā, un nav noslēpums, ka Latvijas uzņēmējiem atsevišķās jomās akūti trūkst augsta līmeņa speciālistu.

Tāpēc rodas jautājums, vai valsts pērn ieguldījusi vairāk nekā 100 000 eiro, lai sagatavotu darbiniekus uzņēmējiem? “Mēs esam sākuši uzrunāt viņus. Mēs neesam vienaldzīgi, un tas ir ļoti liels efekts. Tagad, ja viņi strādā privātā [sektorā], es pat teiktu tā, tas ir pat labāk, jo viņi reāli pievienos vērtību mūsu Latvijas tautsaimniecībai. Valsts pārvalde nerada vērtību, un viņi nemaksā nodokļus. Mēs visi pārējie nodokļu maksātāji veidojam budžetu. Viņi paņem mūsu nodokļu maksātāju algu, par ko viņiem maksā algas. Mēs algojam valsts pārvaldi,” programmas rezultātus vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, uzņēmēja un nodokļu politikas eksperte Aiva Vīksna. 

Viņa atsaucas uz Elferta minēto argumentu, ka programmas mērķis bijis radīt jaunas darbavietas, un tās var radīt vien privātajā sektorā. Īpaši tad, ja šie jaunieši tuvākā nākotnē paši izvēlētos kļūt par uzņēmējiem un darba devējiem.

“Šajā gadījumā, kad viņi iet privātajā sektorā, viņi rada darbavietas, viņi maksā nodokļus. Viņi uztur visu infrastruktūru valstī. Viņi veido budžetu. Būtībā pat ir labāks efekts ar šo programmu iegūts, nekā ja viņi paliktu vienkārši valsts pārvaldē.

Programmas izveidotāji bija uzstādījuši mērķi, ka šai programmai jābūt tādai, ka augsti kvalificētais [jaunietis] apkārt rada trīs līdz piecas darbavietas mazāk kvalificētam darbam,” stāsta Vīksna.

Jāpiebilst, ka pērn nepieņemto jauniešu motivācijas vēstules Valsts kanceleja nodevusi Darba devēju konfederācijai. Latvijā palikušais Dāvis, kurš septiņus mēnešus strādājis Konkurences padomē, par saviem apsvērumiem strādāt privātajā sektorā stāstīt nevēlējās.

Savukārt savus apsvērumus atklāj Aleksejs Čepuļskis: “Godīgi sakot, es pats meklēju visādas iespējas. Es negribēju koncentrēties tieši uz valsts pārvaldi. Tāpēc es arī skatījos privāto sektoru. Atradu piedāvājumu, pieteicos un kaut kādā brīdī izdomāju, ka iešu tieši privātajā sektorā.”

Aleksejs studējis grāmatvedību un aizvadīto pusgadu strādājis Lauku atbalsta dienestā. Darbs esot bijis interesants un kolēģi brīnišķīgi, taču kaut kā pietrūcis. Izvēlējies palikt Latvijā un jaunajā darba vietā kādā no komercbankām viņš saņems līdzvērtīgu atalgojumu tam, kāds tas bijis līdz šim – 1000 eiro uz rokas.

 

Līgumu uz vairākiem gadiem tomēr neslēgs

Lai arī mērķis bijis atrast radošus darbiniekus, kas strādātu tieši valsts iestādēs, Valsts kancelejā par divu dalībnieku pāriešanu uz privāto sektoru nesūdzas.

Kancelejā, strādājot pie jaunās jauniešu reemigrācijas programmas, apsvērta iespēja jaunieti piespiest turpināt darbu valsts pārvaldē, slēdzot līgumus uzreiz uz vairākiem gadiem. Taču, tā kā interese šoreiz bijusi daudzkārt mazāka, šāda iespēja pēcāk noraidīta, jo varētu atbaidīt jauniešus.

“Daļai no viņiem tad, kad viņi sāk strādāt, ir jāsāk atmaksāt mācību maksa, kas ir liela. Līdz ar to mēs arī nevaram viņus nosodīt, ja viņi izvēlas palikt Latvijā, bet iet uz privāto sektoru, kur viņi saņem augstāku atalgojumu. Mēs arī runājām ar vairākiem no stažieriem, un viņi saka – lai arī vēlētos palikt valsts pārvaldē, viņi nespēs atmaksāt savu studiju kredītu. Līdz ar to viņi ir spiesti meklēt labāk apmaksātu darbu. Viņiem būs lieliska iespēja salīdzināt gan valsts pārvaldes vidi, gan privātā sektora vidi, un viņi nenoliedza iespēju, ka kaut kādā brīdī viņi atgriezīsies valsts pārvaldē,” par daļas pārorientēšanos uz privāto sektoru stāsta Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta konsultante Sigita Ķirse.

Turklāt gan pērn, gan arī šogad vairākiem augsta līmeņa speciālistiem dalību programmā nācies atteikt, jo vienkārši nebijis piemērotas darba vietas.

“Bija arī vairāki pretendenti, kas bija ar ļoti labu izglītību, bet īsti nevarēja piemeklēt tādu amatu, kur jaunietis varētu pielietot savu iegūto izglītību. Arī šogad ir vairāki doktori,” atklāj Ķirse.

 

Jādod iespēja arī vietējiem jauniešiem

“Darba tirgus mums ir mazs. Un valsts pārvalde, lai gan mēs Latvijas mērogā sakām, ka ir pietiekami liela, bet skaidrs, ka tās darba vietas ir ierobežotas. Un tāpēc ir jāstrādā ārzemēs,” šāds skaidrojums savukārt ir pašiem migrantiem, stāsta socioloģe Aija Lulle.

Kopumā interese par darbu valsts pārvaldē šogad samazinājusies. Programmai, kas sāksies februārī vai, vēlākais, martā, pieteikušies trīs reizes mazāk jauniešu nekā iepriekš. Pirmajai programmai pieteikušies 143 jaunieši, bet otrajai – vien 42.

Socioloģe un migrācijas pētniece intervijās ar diasporas jauniešiem noskaidrojusi, ka vairums vēlētos, lai šādā programmā par darba vietu godīgi konkurētu arī vietējie latvieši. “Ir aicinājums skatīties plašāk. Proti, Latvijas valstij attīstīt iespējas visiem jauniešiem, ne tikai tiem, kas ir mācījušies ārzemēs. Mums, protams, ir ļoti daudz gudri, spējīgi un iniciatīvas bagāti jaunieši, kuri ir ieguvuši izglītību arī šeit, Latvijā. Un arī viņiem ir jādod vairāk iespēju veidot nākotni un uzsākt labu karjeru,” saka Lulle.

Pieprasījums pēc augsta līmeņa speciālistiem ir, liecina lielā darba devēju un valsts iestāžu interese. Jauno speciālistu nodarbināšanai šogad pieteikušās 20 valsts institūcijas. Tās arī savstarpēji konkurēs par tiem sešiem jauniešiem, kas Latvijā ieradīsies vien pēc mēneša.

Lai apmierinātu valsts institūciju prasījumus, Valsts kancelejā apsver ideju, ka tuvākā vai tālākā nākotnē programmā varētu startēt arī Latvijā augstāko izglītību ieguvušie jaunieši.

Tas celtu valsts prestižu arī tepat, Latvijā. Tiesa, pašlaik gan programmu paplašināt neļaujot tai atvēlētais ierobežotais finansējums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti