Pasaulē pārtikas rūpniecības uzņēmumi ne reizi vien kļuvuši par koronavīrusa izplatības perēkļiem, tas noticis arī Latvijā. Pēc katra šāda uzliesmojuma radies jautājums – vai vīruss kopā ar produkciju nav nonācis pie patērētājiem? Pagaidām visas atbildes ir negatīvas – tādi gadījumi nav fiksēti.
Zems risks
Kopš pandēmijas paša sākuma Pasaules Veselības organizācija (PVO) un valstu epidemioloģiskie dienesti uzstāj – inficēties ar koronavīrusu, piemēram, apēdot cīsiņu, kuru apklepojis inficētais, ir praktiski neiespējami.
"Varbūtība, ka cilvēki var inficēties ar Covid-19 no pārtikas produktiem vai to iepakojuma, ir maza. Covid-19 ir elpošanas orgānu saslimšana, un galvenais pārneses veids ir no cilvēka uz cilvēku un tiešā kontaktā ar elpceļu izdalītajiem pilieniem, kas nonāk gaisā, klepojot vai šķaudot inficētam cilvēkam. Pašlaik nav pierādījumu, ka vīrusi, kas izraisa respiratorās saslimšanas, tiek pārnesti ar pārtikas produktiem vai iepakojumu. Koronavīrusi nespēj vairoties pārtikā; lai vairotos, tiem jānokļūst dzīvnieka vai cilvēka organismā," teikts PVO (.pdf) informācijas biļetenā.
Pēc Vācijas Pārtikas un lauksaimniecības ministrijas Federālā risku novērtēšanas institūta datiem, līdz šim vēl nav atklāti inficēšanās ar SARS-CoV-2 gadījumi, lietojot pārtikā gaļas produktus vai arī nonākot kontaktā ar gaļas produktiem.
Arī ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) vērtējumā risks, ka koronavīruss varētu izplatīties ar pārtikas produktiem un iepakojumu, ir ļoti zems. Tomēr ne nulles līmenī.
Inficēšanās ķēdes posmi
Epidemioloģiskie dienesti atzīst, ka teorētiski šāds risks pastāv. Piemēram, kā informē CDC, teorētiski ir "pilnībā iespējams, ka cilvēks var inficēties ar Covid-19, pieskaroties virsmai vai priekšmetam, uz kura ir vīruss, bet pēc tam pieskaroties savai mutei, degunam vai, iespējams, acij. Taču tas netiek uzskatīts par galveno veidu, kā izplatās vīruss."
"Gaļas vai gaļas produktu inficēšana var notikt kaušanas vai arī gaļas sadalīšanas un pārstrādes laikā.
Cilvēka inficēšanās ir iespējama tikai gadījumā, ja viņš pieskarsies inficētai pārtikai un pārnesīs vīrusu, kas palicis uz pirkstiem, uz deguna vai acs gļotādu," norāda Vācijas Pārtikas un lauksaimniecības ministrijas Federālais risku novērtēšanas institūts.
Lai gan SARS-CoV-2 pārtikā nevairojas, tas var saglabāties uz produktu virsmas, turklāt diezgan ilgi un visai zemā temperatūrā.
Jūnijā koronavīruss tika konstatēts uz dēļiem, kas tika izmantoti importēto zivju sagriešanai Pekinas Sjiņfadi pārtikas produktu tirgū, kas kļuva par lielu Covid-19 perēkli. Pēc tam Dienvidķīnas Lauksaimniecības universitātes un Guandunas Lauksaimniecības akadēmijas zinātnieki pārbaudīja, cik ilgi koronavīruss saglabājas aktīvs uz atdzesēta laša. Izrādījās, ka (.pdf) temperatūrā +4 grādi pēc Celsija vīruss saglabā spēju inficēt astoņas dienas. Ķīnā veiktajā pētījumā norādīts, ka tāda temperatūra un termiņš ir pilnībā raksturīgi produktu komercpārvadājumiem, un tādējādi inficētais produkts teorētiski var kļūt par vīrusa pārneses avotu.
Gaļas kombināti – otrā viļņa "starta laukumi"
Jūnija beigās bija liels Covid-19 uzliesmojums (.pdf) Giterslo, kas atrodas Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē. Tika inficēti gandrīz ceturtā daļa vietējā gaļas kombināta darbinieku – vairāk nekā pusotrs tūkstotis no gandrīz septiņiem tūkstošiem. Tāpēc šajā reģionā tika atjaunoti stingrie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.
Maija vidū ar koronavīrusu inficējās 129 no pavisam 300 darbiniekiem vienā no lielākajām Portugāles putnu fabrikām. Uzņēmums uz nedēļu pārtrauca darbu, bet, kad to atkal atsāka, tika ieviesti stingrāki drošības pasākumi, tostarp regulāras visu darbinieku veselības pārbaudes un rūpīgāka telpu dezinfekcija. Jūnija beigās tika ziņots par vismaz 150 inficēšanās gadījumiem ar Covid-19 gaļas pārstrādes uzņēmumos Anglijā un Velsā. Ņemot vērā pieejamos datus, britu medicīnas žurnāla "The BMJ" eksperti secināja, ka lopkautuves un gaļas pārstrādes uzņēmumi ir labvēlīga vide SARS-CoV-2 izplatībai.
Vīruss lieliski jūtas zemā temperatūrā un ļoti lielā, kā arī ļoti mazā relatīvajā mitrumā. Uz metāliskām virsmām vīrusi saglabā aktivitāti ilgāk nekā citās vidēs.
Cehos veidojas aerosoli, kuros ir putekļi, spalvu un fekāliju fragmenti, šajos aerosolos var atrasties vīrusi. Fiziska distancēšanās šādās ražotnēs praktiski nav īstenojama un, vēl sliktāk, strādniekiem jāpārkliedz darbojošos iekārtu radītais troksnis, taču kliedzot inficētais cilvēks izdala vīrusu lielākā koncentrācijā. Pēc "The BMJ" autoru domām, pat veicot pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, gaļas pārstrādes uzņēmumi arī turpmāk būs potenciālie pandēmijas otrā viļņa "starta laukumi".
Konteineros pa visu zemeslodi
Pēc tam, kad tika publiskoti rezultāti pētījumam par to, kā vīruss saglabājas uz laša, Ķīnas epidemioloģiskais dienests pastiprināja atvēsinātu produktu importa kontroli, ziņoja laikraksts "South China Morning Post". Tika ieviesti arī jauni sodi par pārtikas drošuma prasību neievērošanu, jo palielinājās bažas, ka koronavīruss varētu izplatīties piegāžu ķēdēs.
Šādas bažas nebija bez pamata – divās Ķīnas pilsētās koronavīruss tika atklāts uz importētiem saldētiem produktiem – garneļu no Ekvadoras iepakojuma un vistu spārniņiem no Brazīlijas, vēstīja "Reuters". Piesardzības dēļ Ķīna pārtrauca importēt produktus, kurus bija ražojušas kompānijas, kas bija paziņojušas par Covid-19 uzliesmojumiem savu darbinieku vidū.
Jaunzēlandē tika sākta izmeklēšana pēc tam, kad augustā tika atklāts pirmais Covid-19 gadījums pēc trīs mēnešu pārtraukuma. Epidemiologi neizslēdz iespēju, ka vīruss ticis ievests valstī ar importētiem saldētajiem produktiem.
Neēdiet jēlu gaļu, to ņemot ar nemazgātām rokām
Termiska apstrāde garantēti nogalina vīrusu. Tāpēc gatavie ēdieni nevar būt bīstami pat teorētiski. Pasargāt sevi no ļoti maz iespējamās inficēšanās no termiski neapstrādātiem produktiem, pēc ekspertu domām, ir diezgan vienkārši.
"Ir ļoti svarīgi ievērot vispārējos higiēnas noteikumus, regulāri mazgāt rokas un, gatavojot ēdienu, neaiztikt seju.
Turklāt gaļa pirms lietošanas ir pietiekami un vienmērīgi termiski jāapstrādā, tostarp, lai aizsargātu arī no citiem iespējamiem patogēniem," iesaka Vācijas epidemioloģiskais dienests.
Līdzīgu padomu dod ASV Slimību profilakses un kontroles centrs: "Gatavojot ēdienu, jāievēro drošības pasākumi, tostarp jāglabā jēla gaļa atsevišķi no citiem produktiem un jāgatavo tā pietiekami augstā temperatūrā."
"Teorētiski [inficēšanās ar koronavīrusu no ēdiena vai iepakojuma] ir iespējama. Tomēr pagaidām mūsu novērojumi un epidemioloģiskie dati, kas iegūti pēdējos septiņos mēnešos, liecina, ka šāda varbūtība ir maza," augustā paziņoja PVO Klusā okeāna rietumdaļas reģionālais direktors Takeši Kasaji.
