Vai Anita Daukšte un Edgars Rinkēvičs saka patiesību par to, no kurienes Latvijā rodas Covid-19

Pēc žurnālistes Anitas Daukštes vārdiem, pēdējā laikā lielākā daļa gadījumu, kad notikusi inficēšanās ar Covid-19, saistīta ar cilvēkiem, kuri atbrauc no ārzemēm. Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs teic, ka tas ir “nedaudz mīts” un tādu gadījumu ir mazāk par pusi. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, abām pusēm savā ziņā ir taisnība – jautājums ir par to, kā skaita.

Citāts:

Rīga TV24, 28. jūlijā (no 2:40 minūtes)

Daukšte: Pārsvarā visi saslimšanas gadījumi galvenokārt ir saistīti ar iebraukšanu no ārzemēm…

Rinkēvičs: Tā īsti nav. Šodien valdības sēdē veselības ministre mums sniedza īsu statistisku ieskatu. Vairāk nekā no simt gadījumiem nebija pat puse. Tā kā tas ir nedaudz mīts, ka iebraucēji ir tie, kas mums ievazā šo slimību…

Pēc pēdējā mēneša datiem, no kopējā Latvijā atklāto gadījumu skaita tikai apmēram katrā trešajā inficēšanās notikusi ārzemēs, LSM.lv paskaidroja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Tomēr vairākumā gadījumu pēc tam no šī atbraukušā rodas vīrusa izplatīšanās ķēdītes. Šie inficēšanās gadījumi, lai arī sākotnēji saistīti ar atbraukušo no ārzemēm, tomēr tiek uzskatīti par “vietējiem”.

Jurija Perevoščikova izsmeļošs komentārs par epidemioloģisko situāciju un tiešo un pastarpināto Covid-19 “importu”:

“Pirms mēneša saslimstība sasniedza zemāko līmeni kopš uzliesmojuma sākuma, bet pēdējās nedēļas redzam salīdzinošu – ne pārāk lielu – pieaugumu. Mēs pārbaudām daudzus, vidēji 1500 cilvēku dienā, tas dod iespēju sniegt statistiski uzticamus datus. Mums joprojām ir labvēlīgāka situācija salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm. Nenoskaidrotas ķēdītes tikpat kā neatrodam. Ja aizbrauksim uz Spāniju, tur atradīsim daudz cilvēku, kuri teiks - kaut kur staigājām, izklaidējāmies un nezinām, no kā inficējāmies. Mums šīs saiknes redzamas ļoti skaidri, epidemiologi rūpīgi noskaidro visas kontaktpersonas un tiek izveidotas ķēdītes.

Statistiski pēdējā mēneša laikā katrs trešais gadījums saistīts ar cilvēku atgriešanos no ārzemēm. Un parasti Covid-19 tiek atvests no valstīm, kuras ir mūsu “dzeltenajā” vai “sarkanajā” sarakstā – tajos ir valstis ar paaugstinātu saslimstības līmeni. Tās ir gan trešās valstis – teiksim, Uzbekistāna vai Krievija, ASV, gan arī diezgan bieži – Zviedrija… Lielbritānijā situācija tagad nedaudz uzlabojusies.

Ko mēs redzam tālāk – daudzi saslimušie, kas atgriezušies, ar kādu kontaktējas šeit.  Mēdz būt inficēšanās gadījumi, kas otrreizēji saistīti ar tiem, kas bijuši kontaktā ar no ārzemēm atbraukušajiem. Tādu gadījumu arī ir diezgan liels procents, taču mēs šo skaitli atsevišķi neesam precīzi noskaidrojuši.

Un dažreiz mēs konstatējam lielākas ķēdītes – klasterus, uzliesmojumus, perēkļus – ar daudziem saslimšanas gadījumiem. Piemēram, tagad daudz runāja par Gulbeni. Tur bija diezgan sarežģīta epidemioloģiskā izmeklēšana – mēs izsekojām ķēdītei, atradām kontaktpersonas, izmeklējām tās, un arī starp kontaktpersonām bija tādas, kam bija pozitīvi rezultāti. Pēc tam turpat parādījās vēl daži gadījumi, kas it kā nebija saistīti ar pirmo perēkli, taču mēs turpinājām “rakt” un noskaidrojām, ka bija cilvēks, kas kontaktējās un inficēja visus šos cilvēkus. Bet šis cilvēks pats inficējies ārzemēs. Tātad lielākoties sākotnējais pirmais gadījums ir, kad cilvēks inficējas ārzemēs, bet pēc tam  veidojas vietējās ķēdītes. Bija inficēšanās gadījumi kafejnīcās, kad cilvēki sēdēja kompānijās, – tomēr arī tad kāds no viņiem bija atgriezies no ārzemēm.

Mūsu uzdevums ir šīs ķēdītes pārraut. Mēs tās varam pārraut, tikai kad inficētais ir noskaidrots un atrodas izolācijā, kā arī noskaidroti viņa kontakti divas dienas pirms saslimšanas un pirmajās dienās pēc tam. Bieži gadās, kad saslimušais jūtas diezgan labi, turpina iet uz darbu, vēl kaut kur – un inficē citus cilvēkus. Turklāt cilvēks ne vienmēr zina, ar ko viņš kontaktējies. Tāpēc dažkārt plašsaziņas līdzekļos tiek aicināts – ja esat braucis ar kādu konkrētu autobusa vai vilciena reisu, atsaucieties. Tas tiek darīts tāpēc, ka esam noskaidrojuši – ar konkrēto reisu braucis inficēts cilvēks. Un ne viņš pats, ne mēs nezinām, kurš bijis viņam līdzās, jo, pārdodot biļetes, vārds netiek prasīts. Bija gadījums, kad cilvēks inficējās autobusā un mūsu aicinājums atsaukties palīdzēja viņu atrast.

Jāuzsver, ka ir ļoti svarīgi – saslimušais nekad nevarēs atcerēties, bet epidemiologs nekad nevarēs noskaidrot visas kontaktpersonas līdz pēdējai. Tāpēc ir mobilā lietotne “Apturi Covid”: telefons izseko cilvēkus, kuri atrodas divu metru attālumā no jums vairāk nekā 15 minūtes – uz ielas, veikalā, transportā. Ja cilvēks saslimst, visas viņa kontaktpersonas, kam ir šī lietotne, saņem ziņu. Tas palīdz.

Rezumējot – “ievestie” Covid-19 gadījumi, kad cilvēks, kas atbraucis uz Latviju, inficējies, vēl būdams ārzemēs, ir apmēram 30%, bet tie ir tieši sākotnējie gadījumi. Otrreizējos gadījumus, kad cilvēki jau Latvijā inficējas no “importētā Covid”, procentuāli mēs detalizēti neesam rēķinājuši. Tomēr to ir diezgan daudz, tostarp arī lieli uzliesmojumi – seši, septiņi un vairāk saslimšanas gadījumi. Viens saslimšanas gadījums rada daudzus citus, otrreizējos, un tālāk sākas ķēdīte. Taču nav gadījumu, kad mēs pēkšņi atrodam daudz inficējušos cilvēku un nav iespējams saprast, kur viņi inficējušies.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti