Vai Aleksandrs Kiršteins saka patiesību, ka militārās parādes nav «mūsu» tradīcija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Militārās parādes ir padomju, nevis pirmskara Latvijas tradīcija, paziņojis Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins, komentējot to, ka Covid-19 epidēmijas dēļ šogad atceltas 11. un 18. novembra militārās parādes. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, neatkarīgajā Latvijā laikā starp abiem pasaules kariem parādes – lielas un mazas – tika rīkotas regulāri. 

"Milzīga nelaime — padomju tradīcijas netiks ievērotas… Vai pirmskara Latvija regulāri rīkoja militāras parādes? Vai, piemēram, tāda spēcīga valsts kā Izraēla rīko militārās parādes? Vai Amerikas Savienotajās Valstīs ir militārās parādes? Ziemeļkoreja, neiztrūkstoši ar tribīnēm, Ķīna, Padomju Savienība, tagad Krievija. No kurienes šī tradīcija Latvijā ienāca? Es nesaku ka tā ir slikta, tā var būt… Tā nav pirmskara Latvijas tradīcija.  

15. oktobrī, Rīga TV24 

Īstenībā parādes ir sena Latvijas tradīcija, LSM.lv sacīja Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā, vēstures zinātņu doktors Juris Ciganovs.

"Regulāras karaspēka parādes Latvijā sākās tūlīt pēc Neatkarības kara beigām un noritēja katru gadu nozīmīgajos Latvijas vēstures datumos — 11. un 18. novembrī, arī citās dienās. Pēc 1934. gada — arī 15. maijā. Tās notika ne tikai Rīgā, bet arī citās vietās, kur bija dislocētas Latvijas karaspēka daļas. Pēdējos pirmskara gados parādes bija vērienīgākas, vairāk cilvēku, tehnikas," LSM.lv pastāstīja Ciganovs  (sīkāk par šo Latvijas tradīciju var izlasīt viņa rakstos šeit, turpat – arī daudz fotogrāfiju no Kara muzeja kolekcijas, tostarp ar tā laika militāro tehniku, kas pārvietojas pa ielām).

Par parāžu rīkošanu pirmskara Latvijas prese rakstīja regulāri. Dažkārt neparastās (skatoties no mūsdienām) intonācijās – no nedaudz naiva lepnuma par mūsu brašajiem puišiem un viņu lepno defilēšanu  Zviedrijas karaļa priekšā, kurš bija ieradies vizītē Latvijā (tas notika 1929. gadā), līdz uzticības apliecinājumiem un svinīgiem zvērestiem Kārlim Ulmanim – "tautas vienotājam" un "Vadonim" – aizsargu parādē. Šī svētku parāde notika 1939. gadā Rīgā, Uzvaras laukumā, tajā piedalījās vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, arī sievietes un jaunieši. Vārdi no vadoņa svinīgās runas "Mēs varam droši justies tagad un visos laikos" kļuva par virsrakstu avīzē "Latvijas Kareivis", kuru izdeva Latvijas armijas štābs.

Viena no pēdējām parādēm pirmskara Latvijā notika 1939. gada 11. novembrī. Šajā parādē soļoja nevis aizsargi, bet armija. Foto redzama tankešu kolonna (tās ir 20.–30. gadu kāpurķēžu bruņumašīnas), artilērija, smagie automobiļi, karavīri. Tribīnē kā viesi ir ārvalstu militārie pārstāvji, tostarp arī no PSRS militārā kontingenta, kas saskaņā ar līgumu bija izvietots Latvijā. Publikācijas virsraksts: "20 gadu svētkos mūsu armija rāda savu stāju un gatavību".

Kiršteina kunga apgalvojumu par to, ka mūsdienu pasaulē parādes rīko nedemokrātiskas valstis, LSM.lv ilustrē ar nelielu fotogaleriju no "pirmskovida" laikiem.

Ko atbildēja Aleksandrs Kiršteins

"To, kas notika pirms kara, es vairāk sauktu par skati, kas notika ierobežotā telpā - Uzvaras laukumā. Es ar parādi domāju karaspēka un militārās tehnikas pārvietošanos ielās, kaut ko līdzīgu tam, kas notiek Ziemeļkorejā vai Maskavā, vai Daugavas krastmalā."

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti