Vai Aldis Gobzems teicis patiesību par diviem miljoniem cilvēku, kuriem veikti Covid-19 testi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

No Covid-19 analīžu statistikas var secināt, ka 200 dienās Latvijā veikti Covid-19 testi diviem miljoniem cilvēku, nesen tviterī ierakstīja Saeimas deputāts Aldis Gobzems. "Melu detektora" pārbaudes gaitā tika noskaidrots – brīdī, kad viņš to pauda, pēdējās 200 dienās bija veikti 1,2 miljoni testu. Gobzems paskaidroja, ka viņa vārdi par diviem miljoniem cilvēku nav jāuztver burtiski, bet jālasa "starp rindiņām". Taču īstenībā viņš gribējis teikt tieši pretējo – ka daudzi nodod paraugus analīzēm daudzas reizes, un statistikai par diennaktī veikto testu skaitu nav jēgas. 

Citāts:

"Katru dienu Jums ziņo, ka testēti ap 12 tūkstošiem cilvēku. Pieņemsim, ka vidēji pēdējo 200 dienu laikā katru dienu 10 tūkstoši testu. Tātad testēti 2 miljoni cilvēku. Dir*. Konkrēti dir*."

(Ieraksts tviterī, 27. februāris)

Cik cilvēku īstenībā testēti

200 dienās, pirms Gobzems pauda šo apgalvojumu, t.i., no 12. augusta līdz 27. februārim, Latvijā veiktas 1 226 234 analīzes – vidēji 6131 analīze dienā, aprēķināja LSM.lv, balstoties uz datiem, kurus ik dienu publisko Slimību profilakses un kontroles centrs. Pavisam kopš pandēmijas sākuma un līdz 2021. gada 27. februārim apstrādāti 1 444 764 paraugi – vidēji 3953 paraugi diennaktī.

Sistēmas "ražīgums" pakāpeniski pieaudzis – pagājušā gada aprīlī veikti vidēji 1436 testi dienā, šā gada februārī – vidēji 9769 testi dienā.

Šajā statistikā uzskaitīti apstrādātie paraugi, nevis pārbaudītie cilvēki, no kuriem daļa nodevuši paraugus vairākas reizes, bet ir arī tādi, kuri tos nodod regulāri.

Par tiem, kuri paraugus analīzēm nodod daudzkārt

Tādu nav maz (lai gan precīzu datu nav). Viņu vidū ir slimnīcu personāls un pacienti, kuriem Covid-19 testus veic regulāri. Valstī lielākajā – Rīgas Austrumu slimnīcā – vien visu personālu (bet tie ir vairāk nekā 4,5 tūkstoši cilvēku) un visus pacientus stacionārā pārbauda ik pēc trim līdz piecām dienām, Rus.lsm.lv pavēstīja slimnīcas preses sekretāre Ilga Namniece.

"Austrumu slimnīca – tie ir pieci dažādi stacionāri. Var teikt, ka piecas atsevišķas slimnīcas: "Gaiļezers", Onkoloģijas centrs, "Biķernieki", Tuberkulozes un plaušu slimību centrs, Infektoloģijas centrs. Turklāt mūsu slimnīca ir galvenā Covid-19 ārstēšanas iestāde valstī, ne mazāk kā 35% no visiem saslimušajiem ārstējas mūsu stacionārā. Lai nepieļautu, ka infekcija nokļūst stacionārā, slimnīca veic iekšējo skrīningu: ik pēc trim līdz piecām dienām testējam visas nodaļas – gan pacientus, gan pilnīgi visu strādājošo personālu, no ārstiem līdz apkopējām. Izņemot tos, kuri ir Covid-19 pozitīvi, un tos, kuri jau saņēmuši abas vakcīnas devas. Tad nu parēķiniet – slimnīcā strādā pavisam 4672 cilvēki, un ik pēc trim līdz piecām dienām mēs testējam gandrīz visus, kā arī pacientus."

Tādējādi tikai Austrumu slimnīcas personāla skrīninga "ieguldījums" analīžu kopējā skaitā ir apmēram 930, ja testēšanas cikls ir piecas dienas, un vairāk nekā pusotrs tūkstotis, ja cikls ir trīs dienas.

Zināmu priekšstatu par to, cik paraugu testiem tiek nodoti "individuālā kārtībā", bet cik – centralizēti, var iegūt no statistikas par nedēļu no 18. līdz 24. februārim (to LSM.lv sniedza Nacionālais veselības dienests). Ja neskaita brīvdienas, kad tiek veikts mazāk analīžu, tad vienā darba dienā nodoti paraugi 11–13 tūkstošiem testu. No tiem vislielākā grupa – četri līdz seši tūkstoši dienā – ir vienkāršākie siekalu testi (nav vajadzīga medicīnas personāla piedalīšanās), kuri, kā paskaidroja Nacionālajā veselības dienestā, parasti tiek izmantoti, lai veiktu skrīningu riska grupām, tostarp slimnīcu personālam un pacientiem, sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem, mācību iestāžu darbiniekiem. Otrā lielākā grupa – trīs līdz trīsarpus tūkstoši diennaktī – ir iedzīvotāju testi "individuālā kārtībā", kad paraugi analīzēm (uztriepe no aizdegunes) tiek nodoti ambulatori – vai nu pēc ģimenes ārsta nosūtījuma, vai arī bez tā (bet uz valsts rēķina), ja ir acīmredzami simptomi. Un trešā analīžu grupa (arī uztriepe) – tie ir stacionāru pacienti, 1,7 līdz divi tūkstoši vidēji darba dienā.

Par to, ka medicīnas personāls tiek pārbaudīts regulāri, (un par citām skrīninga statistikas niansēm) vēl novembrī LSM.lv stāstīja arī epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, kurš Slimību profilakses un kontroles centrā vada Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamentu. Citstarp viņš tad norādīja, ka iekļaut statistikā arī vienam un tam pašam cilvēkam atkārtoti veiktus testus ir jēga. Pieeja palikusi iepriekšējā, un tā ir pamatota, sarunā ar LSM.lv uzsvēra Perevoščikovs.

"Ja cilvēks saslimis un atnācis uz rentgenu, mēs taču nesakām, ka viņam rentgens kādreiz jau taisīts un pietiek ar to vienu reizi? Taču, ja saslimis otrreiz un vajadzīgs rentgens, tad iznāk, ka tas par rentgenu nav jāuzskata?

Man šo loģiku grūti saprast. Šai [veikto analīžu] statistikai ir jēga, jo jebkurš cilvēks var saslimt jebkuru dienu. Ja viņam šodien veikts tests, tas nenozīmē, ka viņš rīt nesaslims. Šī ir akūta saslimšana, tāpēc riska grupām testus veic bieži," teica Perevoščikovs. "Mums katru dienu ziņo par atklātiem [inficēšanās] gadījumiem, tas ir, par pozitīviem testiem. Mēs veicam šo gadījumu atlasi, lai inficēšanās statistikā nenonāktu atkārtotie pozitīvie testi, kad cilvēks inficējies un pēc kāda laika vēlreiz nodod paraugus analīzei nolūkā pārbaudīt, vai viņš ir vai nav izveseļojies. Atkārtotos pozitīvos testus mēs izslēdzam, kā to dara statistika jebkurā citā valstī."

Ko atbildēja Aldis Gobzems

Pēc politiķa teiktā, viņa vārdi par diviem miljoniem cilvēku, kam veikti testi, nav jāsaprot burtiski, un viņš domājis tieši pretējo – ka Latvijā pārbaudīto cilvēku skaits ir daudz mazāks.

"Nav nekādas jēgas tam, ka katru dienu mums ziņo, piemēram, ka šodien testēti 12 tūkstoši cilvēku, bet vakar – seši tūkstoši. Tam nav nekādas jēgas, ņemot vērā, ka es vai jūs, vai Pēteris nodos paraugus analīzēm 54 reizes. Tie paši ārsti, kurus testē regulāri, – ko konkrēti šī informācija ļauj mums saprast? Ka divās dienās testēti 18 tūkstoši cilvēku vai ka tie ir tie paši 12 tūkstoši, no kuriem daļa testēti atkārtoti?... Es to nesaku par konkrētiem skaitļiem, bet par pašu principu. Plašsaziņas līdzekļiem, tostarp jums, jārunā par to, ka šie testi visu laiku tiek veikti atkārtoti tikai vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, – taču par to nekad netiek ziņots. Un nav skaidrs, cik Latvijas iedzīvotāju īstenībā tikuši testēti. Lūk, par ko es rakstīju. Skaidrs, ka arī miljons cilvēku Latvijā nav nodevuši paraugus testiem. Nodevis daudz mazāks skaits cilvēku. Bet katru dienu mēs lasām, cik analīžu veikts. Galu galā cilvēki jau vairs netic, jo lielākajai daļai nav ņemti paraugi analīzēm. Un viņi saka – "pagaidiet, mums katru dienu stāsta par desmit tūkstošiem, bet rindu uz testiem nekur nav, - mēs vairs neticam". Par to ir mans ieraksts. Tas jālasa starp rindiņām. Vienīgā informācija, kas ir svarīga, – cik cilvēku fiziski vērsušies pie ārsta  vai cik atrodas slimnīcās."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti