Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ārstu mācību braucieni. Farmācijas nozares nauda. Ētika

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Farmācijas naudas mežonīgie rietumi

Naudas ietekmes ceļi veselības nozarē

Vadlīnijas, valsts apmaksātas zāles un padomi – naudas ietekmes ceļi veselības nozarē

Farmācijas firmas sniedz ārstiem un viņu organizācijām materiālu atbalstu, savukārt ārsti, savus ienākumus un intereses nedeklarējot, piedalās valsts politikas veidošanā – gan saistībā ar jaunu zāļu iekļaušanu valsts apmaksāto medikamentu sarakstā, gan klīnisko vadlīniju rakstīšanā, gan sniedzot padomus Veselības ministrijas vadībai. 

Kādus ienākumus un no kā saņem valsts galvenie Veselības ministrijas eksperti, ministre var nezināt, jo šiem ekspertiem ienākumi nav jādeklarē. Raidījumā “Īstenības izteiksme” Latvijas Radio izpētīja trīs ceļus, kā mediķu organizācijas un vadošie ārsti, kas bauda farmācijas industrijas atbalstu, ietekmē valsts politiku un kur slēpjas riski.

  1. ietekmes ceļš - klīniskās vadlīnijas 
  2. ietekmes ceļš - apmaksāto zāļu saraksts
  3. ietekmes ceļš - padomi politikas veidotājiem

1. ietekmes ceļš - klīniskās vadlīnijas 

Pirmais ceļš – klīniskās vadlīnijas jeb ieteikumi, kā ārstēt pacientus ar noteiktām diagnozēm. Tās reģistrē Nacionālais veselības dienests (NVD).

"Pirmkārt, tas ir tikko parādījies, un, otrkārt, uz mūsu darbu tas neatstāj tiešu ietekmi." Dienesta darbinieki ar publiskotajiem datiem par farmācijas firmu atbalstu ārstiem un viņu organizācijām, nav iepazinušies.

"Profesionālās asociācijas, ja tās vēlas, tās raksta atbalsta vēstules kādreiz, īpaši pamato, ka vajag. Bet tas nav izšķirošs," tā norāda NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Antra Fogele. 

Latvijas Radio izpētītie dati liecina, ka aptuveni tūkstotis Latvijas mediķu izmanto farmācijas firmu naudu. Uz kongresiem brauc tajā skaitā vairāki profesionālo asociāciju līderi, arī Veselības ministrijas galvenie speciālisti nozarēs.

Turklāt industrijas atbalstu bauda arī pašas ārstu asociācijas un biedrības.

Visvairāk saņem Neiroloģijas attīstības fonds

Atbalsta saņēmēju galvgalī ir Neiroloģijas attīstības fonds. Dažādas farmācijas firmas to pērn atbalstīja ar 130 tūkstošiem eiro. Savukārt Neirologu biedrību – ar aptuveni 60 tūkstošiem.

„Man galīgi nav jākautrējas par to, ko mēs te darām un tā tālāk," saka fonda vadītājs Andrejs Millers, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs. Viņš arī valsts galvenais neirologs.

Farmācijas industrijas atbalstu baudījis gan pats Millers pērn piecas reizes braucot uz starptautiskiem kongresiem, gan arī viņa vadītais Neiroloģijas attīstības fonds un Neirologu biedrība, kuras valdē viņš ir.

Par atbalstu Millers nekautrējas, jo jau desmit gadu fonds organizē neirologu vasaras skolu, izdod dažādus informatīvus materiālus pacientiem, piemēram, par multiplo sklerozi un insultu „Nav jau tā, ka man ir vieni no lielākajiem ziedojumiem. Tas jau nu gan tā nav varbūt precīzi un pareizi. Un es jau arī īsti neesmu nekādas lielas kompetences neesmu izpētījis, kādi ir tie ziedojumi un kādi nav tie ziedojumi un tā tālāk. To, ko es varētu pateikt vienā vārdā, ka lielākā daļa šo te ziedojumu tiek novirzīti ārstu izglītībai, dažādu izglītojošu pasākumu organizēšanai un tā tālāk," saka Millers.

Gada pārskata ziņojums gan liecina par fonda rocību - pērnā gada beigās tajā bija 92 tūkstoši eiro. Turklāt tam pieder biroja tehnika un divi mersedesi gandrīz 55 tūkstošu eiro vērtībā.

Izveido vadlīnijas multiplās sklerozes ārstēšanai

Andreja Millera vadībā Neirologu biedrības speciālistu komanda pirms diviem gadiem izstrādāja klīniskās vadlīnijas, kā ārstēt multiplo sklerozi. Tās reģistrētas Nacionālajā veselības dienestā.

„Klīniskās vadlīnijas ir tāds sistematizēts ārstniecības procesa apraksts. Tas īstenībā pasaka, kā kurā valstī kaut kādas grupas pacientu ar vienādām vai radniecīgām diagnozēm izmeklēt un ārstēt, un arī rehabilitēt," skaidro Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons.

Vadlīnijām esot rekomendējošs raksturs - ārstniecības iestādes tās ievēro atbilstoši finanšu iespējām. Šīs vadlīnijas visbiežāk ierosina un izstrādā ārstu profesionālās organizācijas, arī slimnīcas un augstskolas.

Finansē dažādi fondi vai atsevišķos gadījumos Nacionālais veselības dienests. Multiplās sklerozes vadlīnijas Neirologu biedrība izstrādāja bez finansējuma. "Mēs paļaujamies uz profesionāļiem savā jomā, jo mums nav tādu speciālistu, lai mēs varētu iziet cauri visai kardioloģijai. Mēs paskatāmies, vai atsauces, piemēram, ir pareizas un tā. Iedziļināties tajā būtībā, ko raksta cilvēki, kas desmitiem gadu šajā jomā strādā.. Mēs paļaujamies uz godaprātu," skaidro Mārtiņsons.

Vadlīnijas bez konkrētu zāļu nosaukumiem?

Taču, kā ir ar iespējamiem interešu konfliktiem? Atbildīgā iestāde šo informāciju nepārbauda.

„Šajās vadlīnijās parasti nav nosauktas konkrētā ražotāja konkrētās zāles. Ir aktīvās vielas nosaukums (..)” saka Mārtiņsons.

Tomēr Latvijas Radio ievēroja, ka Neirologu biedrības izstrādātajās multiplās sklerozes vadlīnijās ir minēti konkrēti medikamentu nosaukumi. "Ja mēs runājam par vadlīnijām, mēs runājam par ārstēšanas principiem. Un ārstēšanas principiem pirmās rindas terapija, otrās rindas terapija un tā tālāk. Tas nav tā, ka mēs nosaucam tikai vienu medikamentu un tā tālāk. Mēs nosaucam medikamentu grupu, kura ir nepieciešama tādas vai citas ārstēšanas.. Nevienā gadījumā mēs nenosaucam nekādas kompānijas," apgalvo biedrības valdes loceklis Andrejs Millers.

Vai tomēr vadlīnijās neiekļauj konkrētus zāļu nosaukumus, Latvijas Radio pārjautāja Nacionālajā veselības dienestā. Tas atbildēja, ka konkrēti zāļu nosaukumi tiek minēti.

Neirologs Andrejs Millers gan noliedz, ka farmācijas atbalsts varētu radīt potenciālu interešu konfliktu: „Nekādā gadījumā.”

2. ietekmes ceļš - apmaksāto zāļu saraksts

Otrs veids, kā vadošie ārsti un viņu organizācijas var ietekmēt veselības politiku, skar jaunu zāļu iekļaušanu valsts apmaksāto medikamentu sarakstā.

Piemēram, asociācijas mēdz rakstīt atbalsta vēstules konkrētiem medikamentiem.

„Papīrs panes visu, bet tas jau nenozīmē, ka mēs bez galvas uzreiz to ņemam pretī," saka Nacionālā veselības dienesta pārstāve Antra Fogele. Viņa gan arī norāda, ka tiešā veidā asociācijām ietekmes nav: „Tā informācija, ko mēs uzskatām par saviem sadarbības partneriem, protams, ir ārstu profesionālās asociācijas, ir pacientu biedrības, ir citreiz citas institūcijas, ir starptautiskas organizācijas. Eiropas pacientu biedrības ārkārtīgi aktīvas ir citreiz, mums norādot, kas mums būtu jādara. Bet katrā ziņā lēmuma pieņemšanā tas nav izšķirošs."

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente un valsts galvenā ģimenes ārste Ilze Aizsilniece industrijas atbalstā saskata riskus un pati neizmanto farmācijas firmu apmaksātu iespēju braukt uz kongresiem. Pētījumos pierādīta šāda atbalsta ietekme uz ārstiem.

„Es nedomāju, ka tas ir kaut kas pilnīgi slikts vai tagad mums jāaizliedz. Jāsaprot arī, ka mūsu ārstiem tā ir viena no iespējām aizbraukt un kaut ko dzirdēt, un redzēt, jo kongresa dalības maksa ir ļoti liela un ne vienmēr to var cilvēki atļauties no tiem ienākumiem, kas viņiem ir.

Bet būtu labi, ja mēs saprastu, ka tas tomēr mūs ietekmē," saka Aizsilniece.

Pat apmaksā pat asociāciju sēdes

Farmācijas nozare un ārsti bieži vien strādā plecu pie pleca. Piemēram, farmācijas firmas ne tikai apmaksā ārstu profesionālo asociāciju sēdes, ieguldot pat tūkstošiem eiro, bet pavisam tieši iesaistās sēžu organizēšanā.

Lai tiktu uz Latvijas infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas sēdi, ārstiem bija jāpiesakās, rakstot e-pasta vēstuli konkrētam farmācijas nozares uzņēmumam.

Uz riskiem, ko rada farmācijas industrijas atbalsts ārstiem, norāda arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savā pārskatā: „Izmeklēšanu laikā veiktās pārbaudes liecina, ka Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē būtisku ietekmi uz valsts veselības nozares attīstību (tostarp politikas plānošanu) demonstrē farmācijas produktu ražotāji un izplatītāji, kuru varas avots ir ievērojami finanšu līdzekļi. No tiem tiek finansētas profesionālās asociācijas (tostarp dažādas arodorganizācijas), kas nodarbojas ar konkrētu interešu lobēšanu valsts politikas plānošanas, kā arī normatīvo aktu projektu izstrādes procesā."

Svarīgi apzināt interešu konfliktus

Potenciāli interešu konflikti rodas tad, kad ārstu organizācijas saņem finansējumu un vienlaikus ir iesaistītas nozares politikas veidošanā.

Tā saka biedrības „Veselības projekti Latvijai” valdes locekle un Latvijas Universitātes docente Signe Mežinska.

„Potenciāls interešu konflikts nenozīmē, ka interešu konflikts obligāti tur ir. Bet būtu ārkārtīgi svarīgi skaidri un caurredzami parādīt šīs attiecības starp biedrībām, asociācijām un farmācijas industriju, piemēram, saistībā ar klīnisko vadlīniju veidošanu. Lai gan klīniskajās vadlīnijās ir prasība norādīt, kas finansē vadlīniju veidošanu, tur nav prasības skaidri norādīt interešu konfliktus speciālistiem, asociācijām un biedrībām, kas iesaistītas vadlīniju veidošanā. Līdz ar to paliek daudz nezināmā," skaidro Mežinska.

Viņa piebilst: pasaulē veikti pētījumi rāda, ka viedokļu līderu un profesionālo organizāciju iespējamie interešu konflikti var ietekmēt vadlīniju saturu, tāpēc būtu svarīgi nodrošināt caurredzamību.

„Nacionālajam Veselības dienestam būtu svarīgi prasīt šīs interešu konflikta deklarācijas no katra klīnisko vadlīniju autora.

Tas nenozīmē, ka šiem klīnisko vadlīniju autoriem nedrīkstētu būt nekādas attiecības ar farmācijas industriju, bet visas šīs attiecības būtu skaidri jādeklarē," norāda Mežinska.

3. ietekmes ceļš - padomi politikas veidotājiem

Trešais ceļš, kā vadošie ārsti ietekmē veselības politiku ir tas, ka valsts galvenie speciālisti sniedz padomu nozares vadībai. Prasība deklarēt potenciālus interešu konfliktus neattiecas arī uz viņiem.

„Šobrīd tie cilvēki, kas var salikt standartu vai kvalitātes kritērijus, kā ir jānotiek ārstniecībai konkrētās diagnozēs, ir tie cilvēki, kas ir viedokļu veidotāji un gudrākie kādā no sfērām," saka veselības ministre Anda Čakša, kura amatā ir kopš jūnija vidus,  Viņai valsts galveno speciālistu saraksts nāca "mantojumā" no iepriekšējiem ministriem.

Ministre pagaidām ar publiskoto sarakstu par farmācijas firmu atbalstu ārstiem un organizācijām nav iepazinusies.

Taču Latvijas Radio noskaidroja, ka pērn par farmācijas industrijas naudu uz konferencēm un kongresiem ārvalstīs brauca pieci no astoņpadsmit valsts galvenajiem speciālistiem.

Situāciju vērtē veselības ministre: „Tas laikam nebūtu atbalstāms... no vienas puses. No otras puses, es visu laiku atduros šobrīd pret to sajūtu - ja neviens cits par to nemaksā, tad kā lai viņš tur nokļūst. Es nebūtu priecīga uzzināt, ka tiek lobēts ļoti konkrēti no viena kaut kāda uzņēmuma, industrijas pārstāvja, kas radītu aizdomas, vai viņa lēmumi tad ir tīri attiecībā pret vadlīnijām vai kaut ko tādu. Bet ja tas ir tādā kombinācijā no visām pusēm, jo visiem ir interese, tad tas varbūt šobrīd ir rada tādu mierīgāku sajūtu.”

Ministrei būs jāmeklē cits padomdevējs

Valsts galvenā onkoloģe, ķīmijterapeite Dace Baltiņa vienlaikus ir arī privāta uzņēmuma –Starptautiskā viroterapijas centra medicīnas – direktore. Centrs jau kopš darbības sākuma virza vienu konkrētu medikamentu.

Pirms nokļūšanas privātajā sektorā Baltiņa strādāja Rīgas Austrumu slimnīcā.

Baltiņas vadībā slimnīca izstrādāja klīniskās vadlīnijas, kā ārstēt melanomas pacientus. Tās pasūtīja un par tām samaksāja Nacionālais veselības dienests, kas Latvijā ir ļoti reta prakse.

"Vadlīnijās šis medikaments ir iekļauts prozaisku iemeslu dēļ, tas ir oficiāli reģistrēts Latvijā, oficiāli reģistrēts kā kompensējams medikaments," tā Dace Baltiņa šāgada sākumā izsakās viroterapijas centra sociālajā tīklā publicētā video, „un šobrīd vispār, ja mēs paskatāmies ar vēža ārstēšanu pasaulē, tad imūnterapija, imūnmodulējošā terapija šobrīd ir topā, ja tā var teikt, jo konvencionālā ķīmijterapija sevi ir izsmēlusi.”

Intervijā Latvijas Radio Dace Baltiņa uzsver, ka ādas vēža un melanomas ārstēšanas vadlīnijās iekļauta ne tikai viroterapija: „Viroterapija ir minēta medikamentozās ārstēšanas sadaļā kā viens no veidiem. Tur ir minēti visi pārējie, es negribu jūs apgrūtināt ar sarežģītiem nosaukumiem, bet tur ir ar dažādas darbības mehānismiem. Un tur nav ne prioritāra secība, nekāda secība. Ir runa par medikamentu grupām. Katrai medikamentu grupai ir savs nosaukums un tādā secībā tās vadlīnijās arī parādās.”

Jūnija sākumā medijos parādījās ziņa, ka profesore Dace Baltiņa pievienojas Viroterapijas centra komandai. Centra preses relīzē norādīts, ka viņa sekos viroterapijas lietošanas vadlīniju ievērošanai un pacientu uzskaitei. Tāpat profesores kompetencē būšot arī izglītojošs darbs, sekmējot viroterapijas atpazīstamību un iekļaušanu ļaundabīgo audzēju terapijas metožu kopā.

„Es atvainojos, es neesmu dzimtcilvēks, es varu strādāt tur, kur es vēlos strādāt. Un šajā gadījumā mans darbs šeit nekādi nav saistīts ar manu publisko darbību, kad es publiski runāju par skrīningu, par vēža profilaksi. Kāds tam ir sakars ar šo?” komentē Baltiņa.

Viņa joprojām ir arī valsts galvenā onkoloģe. Vai te nevar saskatīt potenciālu interešu konfliktu?

"Tas ir ļoti nesmalkjūtīgs uzbrauciens. Es to tā uztveru. Jo galu galā to, ko es tur daru, vai jums ir konkrēti pretargumenti tam, ka es, strādājot kā galvenais onkologs, strādājot kopā ar Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem, ar ministrijas darbiniekiem, ka tur pēkšņi līstu ārā tā āža kāja," saka Baltiņa.

Veselības ministre Anda Čakša, komentējot šo informāciju, norāda, ka par melanomas ārstēšanas vadlīnijām būs jākonsultējas ar kādu citu: "Šobrīd labticīgi man ir jādomā, ka profesore Baltiņa šo uzaicinājumu strādāt Viroterapijas centrā ir saņēmusi šajā gadā jau tad, kad ir tapušas vadlīnijas. Tā ir viena lieta. Profesore Baltiņa mums ir arī galvenais speciālists onkoloģijā, bet tie vēžu veidi, par kuriem mēs šobrīd aktīvi runājam, nav melanoma. 

Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumus par melanomu, man būs jākonsultējas ar kādu citu vēl speciālistu, lai nebūtu šī lobija ietekme."

Šajā raidījumā atklājas kāds plašs savā vaļā atstāts lauks – farmācijas firmas sniedz ārstiem un viņu organizācijām materiālu atbalstu, savukārt ārsti, savus ienākumus un intereses nedeklarējot, piedalās valsts politikas veidošanā – gan saistībā ar jaunu zāļu iekļaušanu valsts apmaksāto medikamentu sarakstā, gan klīnisko vadlīniju rakstīšanā, gan sniedzot padomus Veselības ministrijas vadībai.

Taču labā ziņa, ka dati ir publiskoti. Tagad no Veselības ministrijas būtu sagaidāma konkrēta rīcība.

4 komentāri
neizpratne
Ja kongresus var nosaukt par marketinga pasakumiem, tas nozime vai nu to, ka zurnalistiem nav izpratnes par medicinu vai ari to, ka sadu uzstadijumu grib uzspiest sabiedribai speciali. Iemesls pedeja gadijuma tikai minams.
Ebenezers
Naudas vara lielu dara. Rainis
murgs ne raksts
ta iet, ja mekle kaut ko pat nezinit ko
:/
Ņemot vērā raksta kontekstu un valstī pieņemto praksi risinat problēmas kaut ko aizliedzot, ir risinājums - aizliedziet visas "ļaunās" farmācijas kompānijas, padzeniet visus ārstus, kuri izmantojuši kompāniju apmaksātus izglītošanās pasākumus, un tad nu iestāsies pilnīga laime.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti