Latvijas iedzīvotāji nesen brīdināti par kādu svara kontroles uztura bagātinātāju, kas var izraisīt akūtu hepatītu un aknu mazspēju. Šādu līdzekli var iegādāties internetā, un tas nav iekļauts Latvijas uztura bagātinātāju reģistrā. Tomēr arī ar reģistrētu uztura bagātinātāju lietošanu jābūt uzmanīgiem.
Uztura bagātinātāji – pilni plaukti
Rīgas Vecpilsētas aptiekā gandrīz visus plauktus pašapkalpošanās zālē aizņem uztura bagātinātāji.
Farmaceite Kristīne Šuļmane iesaka uztura bagātinātājus pirkt aptiekā. Te var saņemt arī aptiekāra konsultāciju, atšķirībā no kosmētikas veikaliem vai veikaliem internetā. Pēc padoma un informācijas pie farmaceita cilvēki vēršoties itin bieži.
"Bieži jautā nevis kādu konkrētu, bet saka - man, lūdzu, kaut kādu nomierinošo, lai es labāk gulētu, vai pret stresu vai pret nogurumu, vai kaut kādu vitamīnu kompleksiņu," stāsta farmaceite. "Tas ir mūsu uzdevums ne tikai pārdot to kastīti, bet paprasīt, ko klients vēl lieto," piebilst Šuļmane.
Lieto kā zāles
Latvijas Ārstu biedrība izteikusi bažas, ka iedzīvotāji uztura bagātinātājus lieto pārmērīgi, nekonsultējoties ar ārstiem. Arī uztura bagātinātājiem ir blaknes un tie var negatīvi mijiedarboties ar citiem medikamentiem. Kā tie savstarpēji iedarbojas, vēl nav pietiekami pētīts. Visbīstamākā ir pacienta vēlēšanās izārstēties pašam, zāles nelietojot, un ticot, ka uztura bagātinātāji būs tik pat efektīvi - vai pat labāki, jo ir dabīgi.
"Lai Martas tante zinātu, ko viņa lieto, kādam - vai nu ārstam vai farmaceitam - viņai ir jāpasaka, ka tās nav gluži zāles," Latvijas ārstu biedrības rīkotajā konferencē ārstiem pauda Valsts Zāļu aģentūras direktore Ingūna Adoviča.
Veselības ministrijas pakļautībā esošā aģentūra nosaka, vai produkts būs recepšu vai bezrecepšu zāles, atkarībā no tā, cik lieli ir tā lietošanas riski. Lai produktu reģistrētu kā zāles, ir vajadzīgi klīniski pierādījumi par tā efektivitāti. Pret uztura bagātinātāju un zāļu iedalījumu Adoviča aicina būt kritiskiem. "Ja kompānija savu produktu vēlētos pozicionēt kā medikamentus, tad viņiem ir jāspēj izpildīt prasības pierādījumu, pētījumu formā. Un, ja produkts netiek formulēts kā medikaments, vai nu viņi tiešām nevēlas vai nevar iesniegt šos pierādījumus?" jautā Adoviča.
Uztura bagātinātāji tiek uzskatīti par pārtiku, nevis medicīnu, tāpēc tos reģistrē Pārtikas un veterinārais dienests. Šobrīd Latvijā ir reģistrēti un tātad - atļauts izplatīt - vairāk kā piecus tūkstošus šādu produktu. Lai reģistrētu uztura bagātinātāju, nav jāpierāda konkrētā produkta iedarbība. Tomēr ražotājam ir tiesības uz iepakojuma, reklāmā vai mājas lapā izmantot veselības norādes - proti, apgalvot, ka šim produktam vai tā sastāvdaļai ir saistība ar veselību. PVD Novērošanas un reģistrācijas departamenta eksperte Ilze Āboliņa paskaidro, ka pārbaudītās veselīguma norādes lielākoties attiecas uz vitamīniem un minerālvielām. Piemēram, atļauts teikt, ka A vitamīns ir nepieciešams normālai redzei. Sarežģītāk gan ir ar augu izcelsmes vielām. Pastāv virkne veselīguma norāžu, ko ražotāji šādiem produktiem drīkst izmantot, bet ko Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde vēl nav paspējusi zinātniski izvērtēt. Pietiek, ja veselīguma norāde ir iesniegta izvērtēšanai. Tad tā atrodas datu bāzē un ir izmantojama.
Zināšanu par bagātinātājiem trūkst, reklāmu - pārpārēm
Liepājas Reģionālās slimnīcas virsārsts, anesteziologs - reanimatologs Ivars Krastiņš uzskata, ka uztura bagātinātāju iedarbība ir pārspīlēta un nav balstīta uz zinātniskiem pierādījumiem. Viņš min piemēru par ginka preparātiem, kuru lietošana labvēlīgi ietekmē organismu "tēlaini izsakoties, no apakšas līdz augšai". Krastiņam gan izdevies atrast tikai vienu zinātnisku pētījumu par tā efektivitāti. Viņš uzskata, ka sabiedrība nav pietiekami izglītota, lai kritiski vērtētu uztura bagātinātāju reklāmu.
Šobrīd uztura bagātinātāju reklāmu kontrolē Reklāmas likums, atšķirībā no zālēm, ko regulē arī Ministru kabineta noteikumi par zāļu reklamēšanas kārtību. Ieva Goldberga no Latvijas Reklāmas asociācijas Ētikas padomes paskaidro, ka zāļu reklāmā var minēt tikai to, kas teikts zāļu aprakstā, kurā esošā informācija ir zinātniski pierādīta. "Savukārt uztura bagātinātājus var reklamēt kā brīnumlīdzekļus," novērojusi Goldberga.
Zāļu nozare ir viena no reklamētākajām nozarēm Latvijā. Pētījumu aģentūras TNS pārstāvis Oskars Rumpēters zina stāstīt, ka vairāk par zālēm Latvijā reklamē vēl tikai mobilos sakarus un mazumtirdzniecības preces. Vairāk nekā divas trešdaļas no visām zāļu reklāmām ir televīzijā. "Starp zāļu reklāmām uztura bagātinātāji ir vislielākā produktu grupa," stāsta Rumpēters.
Pagājušā gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatēja 21 pārkāpumu uztura bagātinātāju reklāmās. Galvenokārt produktiem piedēvētas īpašības, kas tiem nepiemīt vai norādot, ka tas ārstē slimības. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs monitorē jeb caurskata medijus. Par kritēriju reklāmu vērtēšanā ņem jau minēto veselīguma norāžu datu bāzi.
Ārsti: Uztura bagātinātāju nepieciešamība ir pārspīlēta
"Kā jums šķiet, ar kādu trīs vārdu kombinācijas palīdzību varētu pārdot jebkuru uztura bagātinātāju? Mans piedāvājums ir "līdzeklis imunitātes stiprināšanai"," ironizē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa. Latvijas Ārstu biedrības konferencē viņa stāstīja par vairākiem cilvēkiem ar dažādām diagnozēm, kuriem jālieto liels zāļu klāsts.
"Viens kungs virs 90, dzirdot par kaitīgo polifarmāciju, saprot, ka kaut ko vajadzētu samazināt no tiem līdzekļiem, no zālēm un uztura bagātinātājiem, ko viņš lieto, bet viņš sāk samazināt ļoti būtiskas zāles, kas [cilvēkam] ar viņa diagnozi ir noteikti jālieto," cilvēku ticību uztura bagātināju iedarbībai raksturo Sviestiņa.
Pārspīlēšana ar medikamentiem ir padomju tradīcija, uzskata Ivars Krastiņš no Liepājas Reģionālās slimnīcas. To raksturo arī pārmērīga vitamīnu preparātu lietošana.
"Nospiedošam vairākumam Latvijas iedzīvotāju, ja viņi normāli ēd, tad hipovitaminozes nav," zina teikt Krastiņš, "Cilvēki vienkārši varētu ietaupīt daudz naudas, mazāk pērkot šos nevajadzīgos līdzekļus."
Krastiņš komplekso vitamīnu vietā iesaka Latvijas ābolus. Viņš skaidro, ka vitamīnu trūkums varētu būt tikai ļoti trūcīgiem cilvēkiem, kas ēd ļoti vienveidīgu ēdienu, un alkoholiķiem. "Uztura bagātinātāji nevienam nav vajadzīgi, jo mēs Centrāltirgū to visu varam nopirkt, bet tam trūkst zināšanu, tam trūkst izpratnes," pauž Rīgas Stradiņa Universitātes docents, dietologs Zigurds Zariņš. Viņš piebilst, ka Latvijas iedzīvotājiem tomēr ir vērojama neliela C vitamīna nepietiekamība. Tomēr uzskats, ka ar uzturu neuzņemam minerālvielas un vitamīnus, ir pārspīlēts. "Vairāk vajag augļus, ogas un dārzeņus ēst," saka Zariņš, piebilstot, ka varbūt kādam cilvēkam arī vajadzētu lietot C vitamīna preparātus, bet ne visiem. "Kā, piemēram, izbazūnē to kalcija trūkumu! Jā, vienam otram trūkst, bet ka visiem trūktu kalcijs, vai pusei trūktu kalcijs, man tādu datu nav," norāda dietologs.
Rietumos lieto vēl vairāk
Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis vērš uzmanību, ka robeža starp uztura bagātinātājiem un medikamentu ne vienmēr ir skaidra: "Ne jau viss, kas tiek traktēts kā pārtikas piedeva, patiesībā ir pārtikas piedeva. Viens otrs varbūt pat ir ļoti spēcīgs medikaments," zina Princis. "Ja firmām būtu politiskā griba tos reģistrēt kā medikamentus, viņi to varētu izdarīt, bet tas ir ļoti dārgs prieks, un daudzas firmas to atļaujas nedarīt. Un viņi paliek pārtikas piedevu lauciņā, kurā ir iespējama milzu novirze no tā, kas tiek rakstīts, un no tā, kas tur ir iekšā. "
Princis neuzskata, ka uztura bagātinātājus Latvijā lieto par daudz, īpaši salīdzinot ar citām Rietumu valstīm.
"Es teiktu, ka neplānveidīgi, nepareizi lietojam. Pārāk varbūt tādos triecienkursos lietojam, vai kaut kā nepārdomāti, vai pārāk daudz uzticamies reklāmai. Tā ir tā lielā kļūda, ko izdara pacients, ka viņš vienkārši pats izvēlas un lieto, un beigās izrādās, ka viņam tas neder vai kaitē, vai ir alerģija vai nepanesība, vai nieru bojājums - vēl trakāk, bet tas jau ir cits stāsts," klāsta Princis.
Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs uzskata, ka dabīgi līdzekļi vienmēr būs labāki, nekā ķīmiskās zāles, izņemot dažus gadījumus, kad tie var cilvēku glābt. Tomēr farmācijas industrija neesot ieinteresēta attīstīt pētījumus un padarīt šobrīd uztura bagātinātāju statusā esošo medicīnu drošu. Savukārt Latvijas ārstu biedrība iesaka pirms uztura bagātinātāju iegādes konsultēties ar ārstu.
