Naktsdzīve sit augstu vilni
Līdz 10. oktobrim bija ierobežojums – telpās vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk kā 1000 cilvēki (pašlaik 500 cilvēki), telpas aizpildījums nedrīkst pārsniegt 50% no tās kopējā iespējamā cilvēku skaita, un vienai personai jābūt nodrošinātai vismaz 3 kvadrātmetru lielai platībai. Ierobežots ir arī darbības laiks kino, kafejnīcām vai restorāniem līdz plkst.2, naktsklubiem un diskotēkām – līdz pusnaktij. Galvenais arguments – tās ir vietas ar augstu infekcijas izplatības risku.
"Aizliegtajam paņēmienam" zināms, ka jau augusta vidū Valsts policija bija rīkojusi vairākas pārbaudes par Rīgas naktsklubos notiekošo.
No 13 Rīgas centra naktsklubiem septiņos neviens pulkstenī neskatījās. Administratīvās lietas par epidemioloģisko noteikumu neievērošanu tika sāktas pret šādiem klubiem vai bāriem:
- "Coyote Fly", īpašniece Liene Bukbārde.
- "Radio Bārs". Uzņēmums paziņojis, ka šobrīd bāra darbība apturēta.
- Bārs un klubs "8 Lounge", īpašnieks Jans Fjodorovs.
- Klubs "De flou", īpašnieks Artūrs Kočetkovs.
- Naktsklubs "First MIR". Pirms dažām dienām likvidēts.
- Izklaides vieta un biljarda zāle "Bams", īpašnieks Artis Bārtulis.
- Naktsklubs "Violet", īpašniece Inese Zumente.
"Violet" nakts ballīte līdz policijas reidam
Video redzams, kā klubā "Violet" cilvēki esot izklaidējušies piecos no rīta. Turklāt šajā klubā policija atradusi kokaīnu, un ir aizdomas, ka pēc atļautā laika alkohols tirgots bez uzskaites kasē. Tas notika augusta vidū, kad saslimstība ar Covid-19 bija zema. Taču līdzīga aina pavērsās arī oktobrī, kad vienā dienā saslimušo skaits jau bija tuvu simtam.
Lai arī pēc savas būtības "Violet" ir naktsklubs ar dejas grīdu, kas drīkstētu strādāt tikai līdz pusnaktij, tas pašlaik reģistrēts arī kā ēdinātājs, līdz ar to drīkst strādāt līdz plkst.2 naktī.
Šādi esot rīkojušies daudzi.
2.oktobris. Nedēļas nogale, kad jau zināms – Covid-19 saslimstība pieaug. "Violet" reklāma liecina, ka paredzēta saksofona nakts ar Sergeju Boicovu, kurš "Aizliegtajam paņēmienam" pastāstīja, ka pabeidzis spēlēt ap pusnakti, bet aizgājis prom ap plkst.1–1.30. Taču video ierakstā viņš redzams spēlējam un apmeklētāji dejojam plkst.2.27. Neviens no kluba personāla nemudināja apmeklētājus doties mājās. Dažas minūtes vēlāk naktsklubu aplenca vairākas policijas vienības. Ballīte aprāvās.
Līdzās apmeklētājiem kluba telpās arī bijušais policists, tagad Latvijas Juristu apvienības valdes loceklis Armands Logins, kurš ir "Violet" konsultants drošības lietās un izstrādājis klubam iekšējās kārtības noteikumus. Viņam tovakar esot bijusi tikšanās ar valdes priekšsēdētāju, kurai esot norādījis uz darba laika ierobežojumiem: "Ja viņa neievēros to, kas ir noteikts saistībā ar normatīvā akta regulējumu, tad diemžēl mūsu sadarbība būs jāpārtrauc. [Viņa atbildēja,] ka viņa ievēro, cenšas ievērot visus normatīvos aktus un ka viņiem esot privāts pasākums."
Uzņēmēja Inese Zumente ir "Violet" īpašniece un patiesā labuma guvēja. Viņa nenoliedz, ka ballīte notika arī pēc plkst.2. Taču, viņasprāt, juridiski pārkāpuma neesot: "Es saprotu to likumu, un esmu konsultējusies ar juristiem, tātad nedrīkst pārdot alkoholu un ēdienu pēc pulksten diviem, pareizi, vienalga, kā mēs sevi nosaucam. Mēs šo neesam pārkāpuši – tusiņš, skaļa mūzika, nekur likumā tas nav atrunāts." Proti, plkst.2 uzņēmums esot beidzis savu saimniecisko darbību, izslēdzot kases aparātus, bet pēc tam – ballīte privātā kārtā, jo klubs izīrēts kādai personai, kas rīkoja privāto ballīti. Šī cilvēka vārdu Zumente neatklāja.
Turklāt uzņēmuma amatpersonas neesot gribējušas sadarboties ar Valsts policijas darbiniekiem – nesniedza liecības un atteicās veikt darbības ar kases sistēmu. Policija sākusi divus administratīvā pārkāpuma procesus – par epidemioloģisko normu neievērošanu un saistībā ar kases aparātu darbību, pastāstīja VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas priekšnieks Dmitrijs Jarovs.
"8 Lounge" nakts ballītē iefiltrējies policijas cilvēks
3.oktobra vakars, precīzāk – jau 4.oktobris plkst.2.30 naktī. Nakts lokālā "8 Lounge" iekšā tikt ne tik viegli, taču arī tur ballīte notika. Uz brīdi iznākušie apmeklētāji zināja pastāstīt, ka klubā vajadzēs skaidru naudu, jo pēc plkst.2 ar karti norēķināties nevar. Šoreiz "Aizliegtais paņēmiens" palika ārā, jo ieradās citi viesi – Rīgas pašvaldības policija. Izrādās, ka klubā bija policijas iefiltrēts cilvēks, kurš pēc plkst.2 veicis kontrolpirkumu, pārliecinoties, ka alkoholu var iegādāties tikai par skaidru naudu, jo caur kasi šādus pirkumus nelaiž.
Kluba īpašnieks Jans Fjodorovs policijai skaidroja, ka drīz jau būtu vērušies ciet un tā pēkšņi nevar mest ārā cilvēkus: "Bet kā cilvēkiem pateikt, ka jums jāiet prom?" Policista atbilde bija lakoniska: "Skaļi un saprotami."
Kā situāciju skaidroja "8 Lounge" īpašnieks Jans Fjodorovs? "Nu, īstenībā nekas neturpinājās, jo mēs aizvērāmies divos, visi rēķini bija aizdoti divos, pusdivos. Bet bija tā, ka mums bija dzimšanas dienas svinības un viesi vienkārši palika pēc kādām desmit minūtēm," sacīja Fjodorovs. Pie šādas versijas pieturējās arī "8 Lounge" bāra menedžeris Ross Roberts Stepānovs: "Viņiem šī inerce, kas bija radusies jau ballīšu apstākļos, nevarēja tik viegli apturēt."
Tātad juridiskie argumenti līdzīgi kā klubā "Violet" – pēc plkst.2 kases aparāti tika slēgti un pasākums turpinājās kā privāta ballīte.
Turklāt nav jau aizliegts pulcēties 50 cilvēkiem.
"Bija arī informācija par to, ka tur, ja tā var izteikties, ir "face control", proti, kuru katru apmeklētāju nelaiž iekšā. (...) Šajā gadījumā, ņemot vērā apstākļus, tika nolemts veikt kontrolpirkumu, iesaistot darbinieku, kurš sākotnēji ierodas klubā kā apmeklētājs privātās drēbēs," pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis.
"Aizliegtā paņēmiena" rīcībā ir informācija, ka šī vieta ļauj attālināti pasūtīt arī alkoholu, kas ir atļauts līdz plkst.22, taču nelielā eksperimentā atklājas, ka gan pasūtīt, gan saņemt vīnu ir iespējams arī vēlākā vakara stundā. Tiesa, nākamajā dienā SIA "8 Lounge" piederošajā "Sushinight" atteica vīna piegādi pēc plkst.22.
Arī šo praksi "8 Lounge" bāra menedžeris skaidroja ar darbinieku inerci: "Tā ir vienkārši iekšējā kļūda, ko mēs paši arī no savas puses sakārtojām."
Vai iespējams atturēt no dejošanas?
Ja policijai izdosies pierādīt pārkāpumus, uzņēmējiem draud vairāku tūkstošu eiro sodi. Taču, ja tas neizdosies, varēs secināt, ka darba laika ierobežojums nestrādā. Protams, jautājumi rodas arī par uzņēmēju biznesa ētiku, jo arī uz privāto ballīti pavisam privāti var ierasties vīruss.
Oktobra sākumā Bāru asociācija, Restorānu biedrība un Veselības ministrija vienojušies, ka līdz novembra sākumam ne bāros, ne klubos nedrīkstēs dejot, tikai sēdēt, runāt, klausīties mūziku un iedzert. Tas arī paredzēts jaunajos noteikumos, kas ir spēkā no 10. oktobra.
"Restorāniem varbūt tā dejošana nav tik aktuāla, bet bāru asociācija piekrita, ka varētu atteikties no dejošanas kādu laiku, kamēr nokontrolē to epidemioloģisko situāciju," sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Taču kā klubu īpašniekiem parūpēties par to, lai apmeklētāji neaizkavējas? Jenzis zina stāstīt par starptautisku praksi šajā jomā: "Bāros pirms slēgšanas paziņo, ka ir tas pēdējais dzēriens. Es pieņemu, ka to izdara bez divdesmit divos. Un tad arī ar to informē, ka divos tā darbība beigsies, cilvēkam ir iespēja vēl paņemt pēdējo dzērienu – izbaudīt. Un tad viņš arī saprot, ka ir pienākuši tie divi."
Kāda situācija ārpus Rīgas?
Pārkāpumi naktsklubu darbībā esot galvenokārt Rīgā. Citās Latvijas lielajās pilsētās klubi esot paklausīgi.
To apliecināja Valsts policijas Daugavpils iecirkņa priekšnieks Jānis Anspoks: "Mūsu dežūrnorīkojumi regulāri pārbauda izklaides vietas, jo tās ir iekļautas viņu patrulēšanas maršrutā. Taču pēdējā mēneša laikā nav konstatēts neviens pārkāpums un nav uzsākta neviena administratīvā lietvedība."
Neviens šāda veida pārkāpums nav konstatēts arī Liepājā.
Jelgavā gan ar vienu klubu bijušas problēmas pavasarī, taču, šķiet, tagad tas ir atrisināts. "Kopš tā laika īsti tādi pārkāpumi klubos konstatēti nav. Arī iedzīvotāji mums nav ziņojuši par tādām situācijām, kad būtu kaut kādi pārkāpumi šajās izklaides vietās. Jelgavā ir tāda situācija, ka mums šo izklaides vietu nav sevišķi daudz. Runa ir par pāris klubiem," sacīja Valsts policijas Jelgavas iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītājs Igors Helmanis.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis 25 gadījumus.
Reaģējot uz slimības izplatīšanos, valdība nolēma, ka sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā no 7. oktobra ir obligātas. Valdība aicina arī visus iespēju robežās strādāt attālināti. Bet 9. oktobrī lemts ierobežot pulcēšanos, dažos novados un pilsētās nosakot vēl papildu ierobežojumus, kā arī atceļot Rīgas maratonu. Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") pirmdien, 12. oktobrī, intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka rosinās plašāku masku lietošanu.
