"Moderno laiku Žanna d’Arka", "Tikpat bīstama kā Jūlija Timošenko" - tik dažādi patlaban mēdz dēvēt vienu no Ukrainas neatkarības spilgtākajiem simboliem, nesen no Krievijas gūsta atbrīvoto ukraiņu piloti Nadiju Savčenko. Ap viņu vijas baumas un minējumi arī kā par iespējamu nākamo Ukrainas prezidenti. Citi saskata sazvērestības teorijas, ka pēc gūsta Savčenko kļuvusi par Maskavas ruporu.
35 gadus vecā Savčenko pirmo reizi klusā vizītē pabijusi arī Briselē, kur tikusies ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu grupu. Viņas vizīte nebija plaši reklamēta, un par to zināja vien retais. Viņa bija ieradusies pēc neformālās deputātu grupas "Ukrainas draugi" ielūguma.
- Mudina saglabāt sankcijas
- Savčenko: Laime nav pilnīga
- Vēlas lidot mierīgās debesīs
- Apsūdzības un ieslodzījums
- Piloti gan apbrīno, gan nicina
- Fenomens, kas valsti gremdēs vai cels?
- Vēlas panākt ieslodzīto atbrīvošanu
- Būt dialogam ar separātistiem vai ne?
- Eksperts: Vecā elite redz apdraudējumu
- Ukrainas politologs: Savčenko nav politiķe
Mudina saglabāt sankcijas
Tikšanās laikā viņai mugurā bija balta blūze ar koši sarkaniem rakstiem kā ukraiņu tautas tērpā, ap kaklu lielas, tumši pelēkas krelles vairākās virtenēs, liela, sarkana josta un melnas bikses. Viņa ir pagara auguma, mazliet stūraina, ar īsi apgrieztu zēngalviņu, kurā starp tumšajiem matiem pavīd pa sidrabainai stīgai, lielas, zilgani pelēkas acis un mazliet cauri pieri vērsts, pētīgs skatiens.
Pusotru stundu ilgās diskusijās viņa EP deputātiem stāstījusi par jaunāko notikumu attīstību Krievijas un Ukrainas konfliktā, par tiem ukraiņiem, kuri joprojām ir Kremļa ķīlnieki un atrodas ieslodzījumā Krievijā.
Tāpat viņa mudinājusi neatcelt Eiropas Savienības noteiktās sankcijas Krievijai vismaz līdz 2017. gada otrajai pusei.
Viņa norādīja: šobrīd pieaug Austrumukrainas iedzīvotāju neapmierinātība ar seperātistu režīmu un sankciju saglabāšana kombinācijā ar nemieru varētu padarīt Krieviju pielaidīgāku.
Savčenko: Laime nav pilnīga
Intervijā Latvijas Radio Savčenko pastāsta, ka tikšanās EP bijusi ļoti emocionāla, un viņa cer arī uz EP turpmāku atbalstu, risinot gan ieslodzīto atbrīvošanu, gan Krievijas un Ukrainas konfliktu kopumā. Viņa turpinot saņemt vēstules no ieslodzītajiem biedriem.
Savčenko rokās ir pabiezs materiāls – kopā saspraustas 70 lapas, kurās ir informācija par Kremļa gūstekņiem – kopumā 28 cilvēkiem. Viņa patlaban ir vienīgā, kura ir brīvībā.
"Brīvība, protams, ir skaista lieta, taču laime nav pilnīga, kad tu apzinies, ka taviem tuvākajiem, tavai tautai ir grūti, tādēļ es ļoti ceru, ka drīz mēs būsim pilnīgi laimīgi. Tagad mani laimīgu dara tikai mana brīvība," atzina Savčenko.
Situācija Ukrainā ir ļoti smaga, saka Savčenko. Viņasprāt, Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā slēgto vienošanos starp Ukrainu un Krieviju varēja īstenot daudz labāk. Tagad nekas no tā nav sanācis.
"Minskas vienošanās ir kā matemātikas grāmata – ļoti labi un pareizi uzrakstīta. Taču viens no tās mācās uz pieci, cits – uz divi.
To bija iespējams uzrakstīt labāk un novest līdz galam, bet diemžēl tagad situācija ir tāda, ka viss ir ļoti iesaldēts. Tagad tas ir viens no Eiropas Savienības lauciņiem, lai risinājums būtu," teica Savčenko.
Lidot mierīgās debesīs
"Es pati personiski tagad vēl mācos," atzina Savčenko, kura jūtami atslābst, kad viņai vairs nevaicā par politiku, bet par lidošanu.
"Tagad drīzāk sapņos lidoju. Esmu pasažiere pārlidojumos uz Eiropu. Pie pilota stūres pati vēl neesmu sēdusies. Esmu pazaudējusi divus gadus, tagad prasmes atkal ir jāatjauno. Tās ir papildu mācības, bet ceru, ka man būs šī iespēja, kad mums viss būs labi un būs iespējams lidot mierīgās debesīs.
Vai arī… Es vienmēr esmu gatava lidot un aizstāvēt savas zemes mierīgās debesis - pat tad, ja nāktos karot," noteica Savčenko.
Šis ir tikai ceturtais mēnesis, kopš Savčenko ir brīvībā. Viņa ir viena no pirmajām sievietēm Ukrainas armijā, kas trenējusies kā pilote.
Apsūdzības un ieslodzījums
Pirms diviem gadiem, kad īsi pirms vienpadsmitiem dienā Ukrainas austrumos, Donbasā, netālu no ciemata ar nosaukumu Metaļist viņu sagūstīja prokrieviskie seperātisti, Savčenko bija pirmā leitnante, instruktore brīvprātīgo kājnieku vienībā Ukrainas armijas sauszemes spēkos.
Savčenko tika nodota Krievijai, kur viņu apsūdzēja divu Krievijas televīzijas žurnālistu nogalināšanā tiešā artilērijas triecienā.
Turpmākos divus gadus Savčenko kļuva par vienu no spilgtākajiem Ukrainas neatkarības simboliem, mocekli Krievijas cietumā, kurai draudēja vairāk nekā 20 gadu ilgs ieslodzījums. Viņas nebrīvi nosodīja Eiropa, ASV un daudzas citas pasaules valstis, demokrātijas un cilvēktiesību organizācijas.
Savčenko vairākkārt pieteica bada streiku un tiesas zālē neskopojās ar skarbiem žestiem un vēstījumiem.
Savā pēdējā vārdā pirms sprieduma pasludināšanas viņa paziņoja, ka "Krievija ir trešās pasaules valsts ar totalitāru režīmu".
"Maidans Krievijā būs! Putins nevarēs noturēt savu varu uz cilvēku asinīm. Gribējāt manu pēdējo vārdu? Lūk jums mans pēdējais vārds! Vai visiem labi redzams!?" tā Savčenko izkliedza savu pēdējo vārdu, pēc kura uzkāpa uz sola un tiesnešu virzienā parādīja vidējo pirkstu.
Starp apbrīnu un nicinājumu
Pēc milzīga starptautiska spiediena un diplomātiskiem pūliņiem Savčenko atbrīvoja, un Kijevā viņa atgriezās šā gada 25.maijā pēc teju divu gadu ilga ieslodzījuma. Krievija pretī saņēma divus Ukrainā sagūstītos karavīrus Jevgeņiju Jerofejevu un Aleksandru Aleksandrovu.
Kopš nokļūšanas brīvībā Savčenko ir kļuvusi par Ukrainas Parlamenta deputāti un patlaban balansē uz šauras lapiņas starp milzīgu sabiedrības apbrīnu un nicinājumu.
Pretrunīgu vērtējumu viņa ir izpelnījusies par samilstošo konfliktu ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko,
kurš savulaik cīnījās par viņas atbrīvošanu no gūsta, un par to, ka ir aicinājusi Ukrainas valdību iesaistīties tiešās sarunās ar valsts austrumos pašpasludināto republiku līderiem. Kādam pat pavīdējusi ideja, ka viņa strādā Krievijas labā.
Fenomens, kas valsti gremdēs vai cels?
"Viņai ir tāda apņēmība kā karavīram. Viņa ir moderno laiku Žanna d’Arka," tā saka Radio "Brīvā Eiropa" žurnālists Briselē Rikards Jozvjaks, kurš pats ar Savčenko ir ticies vairākkārt. Viņaprāt, Savčenko fenomens Ukrainas dramatiskajā situācija ir pietiekami spēcīgs, lai gan pašu valsti, gan piloti vai nu gremdētu, vai celtu.
"Ikonām, varoņiem ir ļoti grūti kļūt par politiskajiem līderiem, un man ir bažas, ka tieši to Ukraina no Savčenko vēlas.
Taču tādiem cilvēkiem - gluži pretēji - ir jāpaliek ārpus politikas un jāpaliek ikonām un varoņiem. Mani pirmie piemēri šajā ziņā ir Nelsons Mandela Dienvidāfrikā un Lehs Valensa Polijā. Viņi bija izcilas savas valsts sejas, bākas, vadugunis, kā morālais kompass. Taču ne vienmēr šīs vērtības, kuras nes varoņi, iederas ciniskajā, rīkļugriezēju politikas ikdienā. Ukraina savā ziņā ir jauna valsts, tā tikko ir atklājusi savu raksturu, tikumus un lūkojas pēc tādiem cilvēkiem kā Savčenko. Tā būtu liela kļūda viņu iegrūst politikā un piešķirt atbildīgu lomu. Šīs divas lietas nav jaucamas, un tas nekad nebeidzas labi," sacīja Jozvjaks.
Briselē Savčenko solās būt biežs viesis. Tur arī uzskata, ka Ukrainas politiskā elite viņu labāk redz ceļojam pa ārzemēm un izplatām Ukrainas stāstu. Taču, kā atzīst Jozvjaks, pašas Eiropas politika pret Ukrainu patlaban ir tik haotiska, ka Savčenko pūliņi arī tur pietiekami neatbalsojas.
Vēlas atbrīvot ieslodzītos
Vairumam no Ukrainas galvaspilsētā Kijevā uz ielas uzrunātajiem cilvēkiem kopumā ir atbalstošs vērtējums par Savčenko, tostarp viņu pretnostatot valdošajai elitei. "Savčenko ir vienkāršu ļaužu, viņa runā, ko domā. Savčenko ir malacis. Viņa zina, kas ir maizes gabals, nevis kā tie klauni," atzina viens no uzrunātajiem ukraiņiem.
Viens no pretrunīgāk vērtētajiem Savčenko aicinājumiem pēc atgriešanās dzimtenē bijis Ukrainas valdībai sākt tiešas sarunas valsts austrumos pašpasludināto republiku līderiem.
Pati bijusi ieslodzīta Krievijā, viņa savos centienos tagad koncentrējas uz Krievijā un Ukrainas austrumos esošo gūstekņu un ieslodzīto atbrīvošanu.
Valdība aicinājumus uz tiešām sarunām, kādus izteikusi Krievija, līdz šim kategoriski noraidījusi, iepriekš Maskavu apsūdzot par mēģinājumu Ukrainu piespiest tādā veidā atzīt separātistu pašpasludinātās republikas. Kijeva uzstāj uz tiešām sarunām tikai ar Krieviju, jo to uzskata par atbildīgu par konfliktu.
Būt dialogam ar separātistiem vai ne?
Regulārās sarunās par konflikta risināšanu tiekas tā dēvētā Minskas kontakgrupa, kurā ietilpst Ukrainas, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji. Ukrainas delegācijas vadītājs kontaktgrupā, bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma Latvijas Radio skeptiski vērtēja Savčenko aicinājumu.
"Ja tā ir viņas personīgā darīšana, tad viņai ir tiesības iet un runāt, ka – es, Nadija Savčenko, gribu ar jums parunāt. Bet oficiālajai varai kopumā nav tiesību vest tiešas sarunas ar tiem, kas radīja šo situāciju Donbasā," teica Kučma.
Augstākās Radas deputāts no Porošenko bloka Mustafa Naijems, kurš kā pazīstams žurnālists bija viens no aktīvākajiem Maidana aktīvistiem un pēc tam nolēma iesaistīties politikā, savukārt piekrīt Savčenko - ir jābūt dialogam ar valsts austrumu iedzīvotājiem, bet ne ar noziedzniekiem.
"Es teiktu, ka esmu vienisprātis ar Savčenko daudzos jautājumos, tomēr uzskatu, ka daži viņas komentāri nav adekvāti.
Jo viņa pielieto to pašu loģiku, kāda viņai bija cietumā, frontes līnijā, bet civilajā dzīvē tā nestrādā. Es viņai piekrītu par ietverošu dialogu ar valsts austrumu pusi, bet tas nevar būt dialogs ar kriminālajiem elementiem un Krievijas karavīriem. Un kamēr mēs nezinām, vai viņi ir aizgājuši, mēs nevaram iesaistīties šajā dialogā," teica Naijems.
Eksperts: Vecā elite redz apdraudējumu
Austrumeiropas un Ukrainas eksperts, Kijevā bāzētā Vācijas Eiroatlantiskās sadarbības institūta analītiķis Andreass Umlands norāda, ka Savčenko joprojām ir ļoti populāra un viņas lomu redz kā pozitīvu:
"Kā cilvēkam no malas man liekas nedaudz savādi, ka daudz ukraiņu tagad uzdod jautājumus par Savčenko patriotismu. Jā, viņa ir izteikusi šo priekšlikumu vest tiešas sarunas ar neatzīto, tā dēvēto tautas republiku līderiem.
Bet man izskatās, ka viņa vienkārši ir pragmatiska persona un mēģina atrast risinājumus. Šī brīža kampaņu pret viņu Ukrainas masu medijos es uzskatu par dīvainu.
Varbūt es neredzu visas lietas, kas notiek, bet man ir aizdomas, ka kampaņa, kas šobrīd vērsta pret viņu, varētu būt saistīta ar to, ka vecās elites viņu uzskata par apdraudējumu," teica Umlands.
Savčenko par Ukrainas parlamenta deputāti kļuva neklātienē, kad atradās ieslodzījumā Krievijā, 2014.gada rudens vēlēšanās no bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko partijas "Batkivščina" saraksta.
Umlands uzskata, ka Savčenko varētu būt politiskā nākotne Ukrainā, ja viņa iegūs pieredzi un iemācīsies politisko spēli.
Ukraiņu politologs: Savčenko nav politiķe
Ukraiņu analītķi gan ir skeptiskāk noskaņoti. Piemēram, politologs Kosts Bondarenko: "Vēl kādu laiku viņa būs politikā. Bet viņa pagaidām neformē ne savu politisko spēku, viņai ir ļoti maz domubiedru, ir ļoti maz to, kas viņai sekotu un veidotu komandu. Un diez vai viņa ir komandas spēlētājs."
Bondarenko ir šaubas, vai Savčenko vispār ir tāds mērķis – būt politikā. Kopumā viņa ir kareivis, ne politiķe, saka eksperts, vērtējot viņas tēlu sabiedrībā:
"[Savčenko] - liela cerība daudziem ukraiņiem; liela vilšanās daudziem ukraiņiem. Tie, kas no viņas veidoja ikonu, gribēja, lai Savčenko nāktu klajā ar radikālu pozīciju. Viņi uzskatīja, ka, pasēdējusi cietumā Krievijā, viņa kļūs par pretkrievisku politiķi. Gribēja viņu kā radikālu politiķi, kas skraidītu pa sēžu zāli, lauztu mikrofonus, iesaistītos kautiņos, sistu ārā zobus prokrieviski noskaņotiem opozicionāriem. Tā vietā Savčenko atnāca un sāka runāt par to, ka meklēsim mieru, ka viņa ir gatava braukt uz Donbasu un runāt ar separātistiem, ka ir gatava kompromisiem.
Pēc tā tie paši cilvēki, kas vēl vakar lūdzās par Savčenko, sāka kliegt, ka viņa ir Putina aģente, ka viņa ir savervēta," klāstīja Bondarenko.
Viņaprāt, Savčenko joprojām nav kļuvusi par politiķi: "Viņa saka, ko domā. Politiķis to nevar atļauties".
