Nestabilitātes zonā ieslīdējusi arī Ukrainas valdība. Ukrainas valdība ir apņēmusies īstenot reformas, taču panākt plašu vienošanos bieži vien traucē politiķu pretrunas. Eksperti neizslēdz, ka neefektīvā darba dēļ var rasties Ukrainas valdības krīze.
Par to, ka politiskā temperatūra kāpj, decembrī liecināja arī skandāls Nacionālās reformu padomes sēdē, kad iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs un Odesas gubernators Mihails Saakašvili viens otru apsaukāja rupjiem lamu vārdiem. Tas notika pēc tam, kad Saakašvili apsūdzēja Avakovu un premjerministru Arsēniju Jaceņuku korupcijā.
Tautas sacelšanos, kas notika šeit pirms diviem gadiem Neatkarības laukumā, paši ukraiņi tagad dēvē par tautas pašcieņas revolūciju. Toreiz izdevās gāzt prezidentu Viktoru Janukoviču un nostādīt Ukrainu atpakaļ uz Eiropas ceļa. Taču daudzi mērķi tā arī nav sasniegti. Maidana aktīvisti toreiz prasīja labāku dzīvi un valdību, brīvu no korupcijas un oligarhu ietekmes.
Politoloģe Viktorija Podgornaja stāsta, ka tagad sabiedrība neuzticas valdībai.
"Uzticības nav nekādas. Apmēram 89 % aptaujāto neuzticas valdībai. Cilvēki ir ļoti neapmierināti ar reformu norisi. Vārds "reformas" vairumam sabiedrībā raisa negatīvu attieksmi," saka Podgornaja.
"Cilvēki kļuvuši ievērojami nabagāki. Socioloģiskie pētījumi un statistika liecina, ka būtiski krities dzīves līmenis. Tas pats attiecas uz mazo un vidējo biznesu, kas bija Maidana un visu pārmaiņu lokomotīve - galvenais slānis, kas prasa reformas. Viņi ir ļoti neapmierināti," situāciju raksturo politoloģe.
Eksperti uzskata, ka valdošās koalīcijas reformu priekšlikumi un solījumi, pēc pašām optimistiskākajām aplēsēm, izpildīti vien par trešdaļu.
Politologs, politisko pētījumu centra "Penta" vadītājs Volodimirs Fesenko saka, ka Ukrainā it kā ir modelis, kas līdzīgs Latvijas - Latvija ir parlamentāra valsts, kur vispirms izveido koalīciju, kas savukārt veido valdību.
"Mums ir it kā līdzīgs modelis. Koalīcija sastāda valdību, taču tālāk koalīcija strādā pati par sevi un valdība pati par sevi. Ļoti asas diskusijas dažādos jautājumos, tostarp par reformām. Nav vienota viedokļa, kādas reformas īstenot un kā to darīt. Valdība strādā autonomi un ne vienmēr ieklausās parlamenta koalīcijas viedoklī," atzīst politologs.
Saskaņā ar Ukrainas likumiem kopš brīža, kad apstiprināta valdības rīcības programma, gadu nedrīkst izteikt neuzticību Ministru kabinetam. Arsēnija Jaceņuka valdībai šis moratorijs beidzās decembra vidū, un politologi saka, ka netrūks deputātu, kuri gribēs izteikt neuzticību valdībai. Vienlaikus daudzi saprotot, ka izveidot jaunu koalīciju un jaunu valdību būs vēl sarežģītāk.
"Mums ir jauna un ļoti konfliktējoša demokrātija, kad atrast plašu vienotību ir ārkārtīgi grūti. Mums ir politiķi, kas saistīti ar iepriekšējo režīmu. Ir konservatīvi politiķi, un ir ļoti revolucionāri politiķi. Ir kara partija, kas uzskata, ka nevajag nekādus kompromisus valsts austrumos, bet turpināt karot. Šādos apstākļos panākt vienošanos ir ārkārtīgi grūti. Tā varbūt ir viena no galvenajām problēmām," spriež Fesenko.
Vienam klupšanas akmenim Ukrainas valdība nupat pārlēkusi - pēc garām un mokošām diskusijām parlaments decembra beigās pieņēma valsts budžetu un vairākus nodokļu likumus, kā to pieprasīja Starptautiskais Valūtas fonds. Taupības budžetu kritizēja gandrīz visas parlamenta frakcijas. Valūtas fonds piedraudēja nepiešķirt 1,7 miljardu eiro aizdevumu, ja valsts galvenais finanšu dokuments netiks apstiprināts. Pēc budžeta pieņemšanas premjers Jaceņuks atviegloti paziņoja - plāni destabilizēt situāciju valstī un piespiest valdību demisionēt ir izgāzušies.
"Tas izklausās ciniski, bet reformas notiek tikai tad, kad Rietumi spiež. Tas liecina, ka varai nav stratēģiskas iniciatīvas īstenot reformas," saka Podgornaja.
"Cilvēki, kas atrodas pie varas, turpina darīt visu, lai sistēmu mainītu kosmētiski, bet ne lai kardināli lauztu. Daudzi eksperti, tostarp arī es, uzskata, ka pašreizējā sistēma pēc savas būtības nepadodas reformām. Tas gan nenozīmē, ka mums vajag vēl vienu revolūciju, to Ukraina varētu neizturēt. Mums ir vajadzīga sistēmiska demontāža, sākot ar prokuratūru, tiesu sistēmu, Iekšlietu ministriju un beidzot ar nodokļu sistēmu," pārliecināta politoloģe.
Savukārt Fesenko atzīst, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, ar ko tas beigsies. "Tas, ka Ukrainas valdības neefektīvā darba dēļ var rasties valdības krīze, tāda iespēja ir. Bet var būt dažādi varianti. Iespējams, nebūs pietiekami daudz balsu valdības atlaišanai. Iespējama arī daļēja reorganizācija. Ukrainas politika vienmēr atšķīrusies ar to, ka ir tā nestandarta. Mums vienmēr nostrādā kādi negaidīti varianti," saka Fesenko.
Valdošajai koalīcijai pārbaudījums būs arī parlamentā gaidāmais balsojums par grozījumiem Ukrainas konstitūcijā, kas paredz noteikt īpašu statusu vietējām pašpārvaldēm atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Liela varbūtība, ka Augstākā Rada par tiem nenobalsos, jo ļoti asas debates ir ne tikai politiķu rindās, bet arī sabiedrībā. Savukārt Krievija to var izmantot, lai apsūdzētu Kijevu, ka tā nepilda Minskas vienošanos.
