Satraucošie notikumi Ukrainā un to ietekme uz Krievijas attiecībām ar pārējo pasauli nav tikai ārpolitiska rakstura drauds - Krievija ir arī viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem, tāpēc eksperti jau šobrīd prognozē, ka Krievijas notikumu iespaidā palēnināsies arī Latvijas ekonomikas izaugsme. Jau šobrīd Krievijā ir būtiski kritusies uzņēmumu akciju un rubļa vērtība, un tā rezultātā būtiski var ciest Latvijas eksportētāji. Tiesa, iespējams, ka atsevišķas nozares no Krievijas ekonomikas krituma var arī nedaudz iegūt.
Pēc Soču olimpiskajām spēlēm esam pamodušies kā citā pasaulē - Krievijas prezidenta Vladimira Putina teiktais par jauno Krieviju ir īstenojies, tomēr diemžēl negatīvā virzienā. Krievijas rīcība Ukrainā ir apliecinājusi, ka šī valsts, kas ir Latvijas otrais lielākais ārējās tirdzniecības partneris, ir neprognozējama.
Jau tā vājā Krievijas ekonomikas izaugsme investoru uzticības zuduma un rubļa kursa krituma dēļ vēl vairāk var pavājināties, sāpīgi skarot arī Latvijas eksportētājus.
To, ka visticamāk, Latvijas ekonomikas izaugsme Ukrainas notikumu iespaidā pavājināsies, komentējot Latvijas budžeta tēriņus aizsardzībai, atklāti atzinusi premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). "Tas būtu naivi, ja mēs domātu, ka absolūti nekas, kas notiek Ukrainā, neietekmēs mūsu tautsaimniecību. Tā, ka mums jāskatās, cik mums būs iespējas dalīt. Manuprāt, desmit miljoni - tā ir pietiekami liela summa, ņemot vērā, ka mums droši vien nebūs simts miljonu, ko dalīt," saka Straujuma.
SEB bankas analītiķis Dainis Gašpuitis norāda, ka jau esošo notikumu iespaidā Krievijai, kuras ekonomika jau iepriekš auga vāji, draud būtiska krīze, kuras apjomus lielā mērā noteiks Rietumvalstu rīcība pret Krieviju. "Krievija ar šo militāro konfliktu ir iešāvusi sev kājā, jo pietiekami ilgu laiku bija vērojama Krievijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Šobrīd, visticamāk, šī gadījuma ietekmē Krievijas ekonomikā varētu iestāties krīze. Par recesijas apmēriem šobrīd vēl grūti spriest, bet tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādas sankcijas piemēros ASV, kādi pretpasākumi gaidāmi no Eiropas Savienības," skaidro Gašpuitis.
Gaidāmā Krievijas krīze visvairāk skars tādas nozares kā pārtikas rūpniecība, tranzīts un transports, kā arī tūrisms, prognozē analītiķis.
"Pilnīgi noteikti mēs varam rēķināties ar to, ka šogad mūsu ekonomikas izaugsme nebūs tik strauja kā mēs gaidījām pat dažas nedēļas iepriekš. Šī ietekme būs pietiekami plaša. Līdz šim vērojamās pozitīvās tendences, piemēram, pārtikas rūpniecības attīstībā, kas lielā mērā balstījās uz eksporta attīstību austrumu tirgus virzienā. Sagaidāmās svārstības transporta nozarē varētu būt saistāmas ar potenciālo sankciju ietekmi. Potenciāli arī Krievija varētu veikt kādus pasākumus, papildus novirzot kravas caur savām ostām. Tāpat kopējais fons un ekonomikas problēmas pašā Krievijā varētu atsaukties tūrisma plūsmās," skaidro Gašpuitis.
Arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis piekrīt, ka Latvijas uzņēmumi Krievijas un Rietumu attiecības krīzes iespaidā būtiski cietīs. Tomēr, pēc viņa domām, piemēram, Krievijas tirgū plaši pārstāvētā pārtikas nozare varētu salīdzinoši ātri spēt pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem. "Attiecībā uz ārējo ekonomisko bilanci ar Krieviju, skaidrs, ka ļoti nopietnas sankcijas un katastrofāls attiecību pasliktinājums starp ES, Rietumu pasauli un Krieviju droši vien varētu būtiski samazināt šīs summas. Pirmkārt tā būtu pārtikas pārstrāde, kur Krievijas virziens sastāda apmēram trešo daļu no produkcijas realizācijas. Skaidrs, ka tas atstātu būtisku ietekmi. Tai pašā laikā, pārtiku pasaulē būtu iespējams pārdot daudz kur. Un monētas otra puse ir tā, ka jebkuras grūtības spiestu aktīvāk darboties," norāda Rungainis.
Ekspertu vidū nav viennozīmīga viedokļa par to, vai kāda Latvijas ekonomikas nozare no nestabilās situācijas Krievijā varētu arī iegūt, piemēram, kaimiņvalsts kapitāla pieplūduma veidā, šīs valsts investoriem cenšoties pasargāties no pašmāju ekonomiskajiem riskiem.
Gašpuitis uzskata, ka vērā ņemamus ieguvumus nevienai nozarei no krīzes nav pamata gaidīt - arī, ja kaimiņvalsts kapitāls Latvijā ieplūdīs, tad drīzāk īslaicīgi. "Šo situāciju saskatīt tā, ka tas varētu izvērsties ar pozitīvu ietekmi, ir diezgan grūti. Jebkurā gadījumā, ja arī mēs varētu sajust kādas papildus investīcijas, tad visticamāk tās būtu kapitāla "bēgšanas" ietekmē, kas nozīmē – tās netiktu investētas attīstībā un būtu jārēķinās, ka šis kapitāls ir pietiekami svārstīgs," saka Gašpuitis.
Savukārt Rungainis pieļauj iespēju, ka zināmi ieguvumi varētu būt tranzīta sektoram, jo cenšoties glābt savu ekonomiku, Krievija būs ieinteresēta palielināt izejvielu eksportu. "Lai Putins noturētos pie varas, viņam ir jāatrod līdzekļi, kas nozīmē – tajā ekonomiskajā modelī, kāds Krievijā šobrīd ir izveidojies, vēl vairāk mēģināt pārdot dabas resursus. Savukārt kapacitātes savās ostās īstermiņā Krievijai nepietiek, un tā netiek galā ar loģistikas, kvalitātes problēmām. Domāju, ja nav tāds pilnīgs preču embargo un aukstais karš starp rietumu civilizāciju un Krieviju, tad tomēr es sagaidītu, ka drīzāk apjomi varētu pat pieaugt," pauž Rungainis.
Spriedze kaimiņos Latviju jau ir skārusi
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra ilggadējā vadītāja, Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Ingūna Gulbe norāda, ka pārtikas nozari Krievijas rīcība Ukrainā ir skārusi jau šobrīd. Bet vislielākajam riskam saistībā ar austrumu kaimiņvalstu tirgu ir pakļauti zivjrūpnieki, dzērienu ražotāji, kā arī piena pārstrādātāji.
"Ir nozares, kuras vairāk cieš un cietīs no Krievijas tirgus aizvēršanās vai jau pašreizējām ne pārāk labajām attiecībām. 75% no pārtikas eksporta bija bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni. Bet ļoti nozīmīgs tirgus tas ir bijis zivjrūpniekiem, kuru konserviem lielākais tirgus ir NVS valstis. Lai gan mūsu konservu ražotāji ir ļoti daudz darījuši, lai atrastu citus tirgus, un ir diversificējuši savu ražošanu, tomēr konservi un šprotes ir tie produkti, kuriem pamattirgus atrodas jau minētajā virzienā. Eiropa šos produktus tomēr tik daudz nepazīst un nespēj nopirkt. Otra nozare, kura varētu pamatīgi ciest, ir piena pārstrāde, jo tur sieri, biezpieni gāja lielos apmēros tieši uz Krievijas tirgu," saka LLU profesore.
Gulbe atzīst, ka Latvijas pārtikas ražotāju produkcija Krievijā ierindojas starp salīdzinoši ekskluzīvām precēm, tāpēc ekonomiskās krīzes gadījumā tās patēriņš strauji saruks: "Tā nav pati nepieciešamākā prece. (..) Ja iedzīvotājiem nav pirktspējas, tad viņi nevar nopirkt mūsu garšīgos sierus, šprotes. Tad viņi pirks kādu lētāku un prastāku."
Laiks pārskatīt iecerētos lēmumus par enerģijas tirgu
Krievija ir arī Baltijas valstu lielākais energoresursu piegādātājs, tāpēc Krievijas agresivitāte raisa bažas arī par reģiona enerģētisko drošību. Nozares eksperts, bijušais ES enerģētikas komisāra padomnieks Juris Ozoliņš uzskata, ka dabasgāzes piegāžu pārtraukumi reģionam nedraud. Tomēr tas esot nopietns signāls politiķiem, lai pārskatītu iecerētos lēmumus par enerģijas tirgu. "Ja ir destabilizācija globālajos naftas un līdz ar to arī gāzes tirgos, bez šaubām ir jāpadomā, kas ir mūsu jūtīgākās vietas. Un šinī brīdī mēs esam nenormāli atkarīgi no dabasgāzes piegādēm. Protams, man kā Latvijas pilsonim, ir patiess kauns par savu valsti, ja mums ir tāda valdība un Saeimā ir tādi deputāti, kuri gatavi nacionālās intereses jautājumā par pieeju citiem gāzes avotiem nolikt otrajā vietā tikai tāpēc, ka kāds izplata baumas, ka pensionāri iestājas pret dabasgāzes tirgus liberalizāciju, tad man patiesi sāk palikt neomulīgi," saka Ozoliņš.
Ozoliņš uzskata, ka elektroenerģijas sektorā, kurā piegādes ir vēl trauslākas, Baltijas reģions, pateicoties izveidotajai sadarbībai ar Ziemeļvalstīm, var justies ievērojami drošāk. "Domāju, ka elektrības cilvēki ļoti labi tiks galā ar savu uzdevumu jautājumā par Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu un tirdzniecību ar Krieviju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka elektrībai ir tāda īpašība, ka tā tiek tirgota vissaspringtākajos apstākļos. Tā ir kā mugurkauls visai ekonomikai," norāda enerģētikas eksperts.
Finanšu sektoram svarīgi – nepatraipīt reputāciju
Notikumi Krievijā papildus atbildību var uzlikt arī banku sektoram. Kā norāda SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere, lai gan pašlaik vēl nav pieņemtas nekādas oficiālas sankcijas pret Krieviju, banka jau ir sākusi uzmanīgāk sekot naudas plūsmām ar kaimiņvalsti.
"Tas nekad nav bijis noslēpums, ka Latvija ir tāds finanšu savienojums starp austrumiem un rietumiem. Un daudz austrumu uzņēmumi ir izmantojuši to, ka iespējams kapitālu pārvest uz Rietumeiropu, izmantojot tieši Latvijas finanšu iestādes. Protams, skatoties šobrīd tieši Krievijas-Ukrainas konflikta iespaidā, mēs SEB bankā vairāk vērtējam un pievēršam uzmanību ienākošajām, izejošajām naudas plūsmām, kas saistītas ar nerezidentiem. Tomēr mēs pašlaik neplānojam tādas agresīvas darbības, kā kontu slēgšana," norāda Tetere.
Viņa uzsver, ka ir sevišķi svarīgi, lai Latvijas komercbankas censtos izvairīties no jebkādiem šaubīgiem darījumiem, jo šī brīža situācijā Rietumvalstis šādu darbību novēros īpaši uzmanīgi. "Finanšu sektoram būt ļoti jāuzmanās par savu reputāciju, jo uz mums skatās Rietumeiropa, ASV. Un noteikti Latvijai par labu nenāks gadījums, ja kāda no bankām nebūs ievērojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu [legalizācijas novēršanas] likumu," uzsver Tetere.
Vērtējot iespējamās Krievijas agresijas un ekonomiskās sekas, no ekspertiem gan izskan viedoklis, ka ilgtermiņā Latvija no šiem notikumiem var būt pat ieguvēja. Ekonomiskā krīze var paātrināt politiskās elites maiņu un demokrātiskas pārmaiņas Krievijā, attiecīgi, dodot pamatu cerībai, ka tālākā nākotnē Latvijas uzņēmēji kaimiņvalsts tirgū varēs justies drošāk.
