Cīņa ar korupciju Ukrainā: gliemeža ātrumā, taču ar pozitīvu tendenci

Pirms 3,5 gadiem Maidana laukumā Kijevā pulcējās vairāk nekā miljons cilvēku, lai izteiktu nepatiku pret toreiz par arvien autoritārāku un despotiskāku kļūstošāko Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča režīmu. Kopš tā brīža ir pagājis pietiekams laiks, lai izdarītu secinājumus par jauno Ukrainas politisko eliti. Tās lakmusa papīrs ir cīņa ar korupciju.

Cīņu ar korupciju sāk no zema punkta

Par revolūciju un simbolisko važu saraušanu ar pagātni Ukraina ir samaksājusi un joprojām maksā ļoti dārgu cenu. Proti, gan ar dzīvībām valsts austrumos, gan iedzīvotāju maciņiem, kas aizvien vidēji ir krietni plānāki nekā pirms Maidana, kad par toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča villu ar zelta tualetes podiem, zelta maizes klaipiem un citām dāvanām lielākoties nekas nebija zināms.

Praktiskā cīņa ar korupciju gan izrādījusies grūtāka. Vajadzīgās reformas ir sāpīgas un gausas, jo iepriekšējo desmitgažu mantojums ir ļoti smags, taču valsts – liela.

Ukraina sāka no ļoti zema punkta, taču ir arī pozitīvas ziņas. Viens no pašcieņas revolūcijas augļiem ir panāktais daudz lielākais atklātums un caurspīdīgums, stāsta Ukrainas Pretkorupcijas rīcības centra izpilddirektore Darja Kaveļņuka. Viņa Ukrainas korupcijas tīklus, kas nereti izved arī caur Latvijas bankām, šķetinājusi jau kopš Janukoviča laika un var labi salīdzināt toreizējo ar tagadējo. Tik redzamus augļus kā gribētos, gan tas vēl nenes.

“Tagad zagt ir daudz riskantāk. Kā minimums, ir ļoti lielas iespējas, ka visi uzzinās par tavu zagšanu. Taču pat tas viņos nerada bailes,” norāda Kaveļņuka.

“Bailes rada iespēja zaudēt sazagto, pazaudēt statusu un pazaudēt brīvību.

Pagaidām Ukrainā nav šī paša augstākā soda – izredzes zaudēt brīvību par to, ka esi nozadzis miljardu dolāru. Mēs tam tuvojamies. Tas ir mūsu organizācijas mērķis – vēlamies, lai ierēdnis, kurš nozadzis miljardu, un ne tikai miljardu, sēdētu cietumā. Bet to miljardu viņam atņemtu,” stāsta pretkorupcijas cīnītāja.

Pretkorupcijas likumi un augoša pilsoniskā sabiedrība, taču elite ar veciem ieradumiem

Kā pozitīvus soļus Kaveļņuka izceļ pretkorupcijas likumus, jaunās pretkorupcijas institūcijas un uzplaukumu pilsoniskajā sabiedrībā, kas lēnām kļūst par nozīmīgu valsts kursu ietekmējošu faktoru. Kā negatīvu – faktu, ka jaunā elite bieži vien ir tā pati vecā vai vismaz ar vecajiem ieradumiem, it īpaši sāpīgajā jautājumā par tiesu varas neatkarību. Ne velti visizdevīgākais bizness Ukrainā joprojām esot politiskais.

Pēdējos mēnešos nevalstiskās pretkorupcijas organizācijas pret savu darbību ir izjutušas īpaši asu politisko spiedienu.

Par laimi,  par atsvaru tam kalpo pretspiediens gan no Ukrainas sabiedrības, gan starptautiskajām organizācijām – nepieļaut sūri un grūti izcīnītā un pagaidām nelielā progresa izdzēšanu.

“Ukrainā kaut ko plānot uz pieciem gadiem ir kā plānot savu nākamo dzīvi vai lidojumu kosmosā. Uz šādu laiku Ukrainā neviens nekā neplāno. Nav zināms, kas šeit būs,” atzīst Kaveļņuka. “Taču mēs esam optimistiski, mēs aizsargājamies. Strādājam un turpināsim strādāt, un es esmu pārliecināta, ka Ukraina mainīsies. Jautājums tikai – kad? Un tagad patiešām ir izšķirīgs mirklis – esam iedēstījuši augsnē labus stādus. Tie sāk augt. Ja tagad pieļausim negaisu, kas tos notrieks, tie var arī nepacelties. Nāksies sēt no jauna,” saka Kaveļņuka.

Postošas politiskas vētras vismaz tuvākajā laikā Ukrainā neprognozē ne parlamentā, ne valdībā, ne uz ielām. Lai gan viļņus var sacelt augošā neapmierinātība ar dzīves dārdzību, politiskais un ekonomiskais klimats pašlaik vērtēts kā pietiekami stabils.

Žurnālists: Krievijai vajag korumpētu un pērkamu Ukrainas varu

Rietumvalstīm jautājums par korupciju Ukrainā ir jautājums par to, cik uzticams partneris ir oficiālā Kijeva. Gluži vienkārši – vai iespējams ieguldīt naudu Ukrainā, tostarp labas pārvaldības atbalstam, neriskējot, ka visi līdzekļi tiks izsaimniekoti un pazudīs dziļās kabatās. Tāpat tas ir jautājums par uzticību, ko Ukrainas valdība bauda pati savu cilvēku acīs.

Cīņa ar korupciju nozīmē arī ticību likuma varai un taisnībai. Tie ir svarīgi priekšnoteikumi, lai ļaudis atbalstītu varu.

Gluži citādāk uz cīņu ar korupciju raugās Kremlis.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina acīs organizācijas cīņai ar korupciju Austrumeiropā radītas tādēļ, lai manipulētu ar šo valstu varu.

To īstenojot tās dažas valstis, kas pretendē uz globālu līderību vai, kā izsakās Kremļa saimnieks, globālo kundzību.

Ukrainas ziņu aģentūras UNIAN Maskavas biroja vadītājs Romans Cimbaļuks LTV stāsta, ka arī Krieviju interesē korupcijas līmenis Ukrainā.

“Korumpēta Ukraina ir labākais Kremļa un Putina klients un partneris. Ja valsts vadība ir korumpēta, to var vienkārši uzpirkt, turklāt pavisam nedārgi. Teikšu pat vēl vairāk — panākumi, kurus veic Ukraina korupcijas apkarošanā, kaitina Putinu arī gluži personiski,”

saka Cimbaļuks.

Viņš uzreiz min piemēru. “Kad pirms kādiem diviem mēnešiem notika tikšanās ar Krievijas tiesībsargājošajām institūcijām, Putina teiktais nepārprotami zīmējās uz Ukrainu. Proti, ka dažās Austrumeiropas valstīs – bet par citām valstīm viņš nedomā tik daudz kā par Ukrainu -  tiek veidotas korupcijas apkarošanas iestādes, nolūkā iejaukties valstu iekšējās lietās. Un mēs – Krievija – ko tādu nepieļausim. Tas skanēja ļoti savādi, jo runa bija tieši par mūsu nesen izveidoto Korupcijas apkarošanas aģentūru. Saprotams, ka Rietumu partneri izdarīja spiedienu uz mūsu ierēdņiem, lai tāda būtu. To radīja, un tad sekoja minētā reakcija,” norādīja Cimbaļuks.

Ja ieguldīsiet dolāru Ukrainā, tas uzreiz nepazudīs

Tomēr viņš netaupa kritiku arī Rietumiem.

“Ļoti daudzi, tostarp Rietumos, saka, ka Ukraina ir korumpēta valsts un tādā garā. Taču pagaidiet! – tā vis gluži nav. Kādēļ vispār uzpeldēja šis temats? Tādēļ, ka pašreizējā vara to pasniegusi kā vienu no sava darba devīzēm. Attiecīgi nemitīgi uzpeld vārdi “korupcija, korupcija, korupcija”. Taču tas nenozīmē, ka, ja ieguldīsit dolāru, to tūdaļ pat nozags. Un ticiet – arī kredīti, kas tiek piešķirti Ukrainai – tas viss tiek kontrolēts, tostarp no to puses, kas tos piešķir. Bet saprotams, ka tad, kad valsts dzen šo vilni, arī opozicionāri, kuru mums nav mazums, priekšplānā izvirza tieši šo tematu,” komentē Cimbaļuks.

Viņš arī pauž, ka šad tad Rietumi atsaka Ukrainai, aizbildinoties ar korupciju. Tomēr pierādījumi korupcijas pastāvēšanā, pēc Cimbaļuka teiktā, nepastāv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti