Uģis Lībietis: Kas ir «superotrdiena» ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

3. novembrī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) notiks prezidenta vēlēšanas. Bet 3. martā ir tā dēvētā superotrdiena. Diena, kas var izšķirt turpmākās priekšvēlēšanu kampaņas gaitu, jo tieši šajā dienā vislielākajā skaitā štatu Demokrātu partijas atbalstītāji paudīs savu viedokli par sev vēlamo prezidenta amata kandidātu. Šodien kļūs zināms, kuram no demokrātiem ir vislielākās izredzes turpināt cīņu par prezidenta kandidāta nomināciju un kuram no turpmākās cīņas jāizstājas.  

Lai izprastu un iedziļinātos ASV prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanu kampaņas specifikā, noteikti būtu nepieciešams garš un plašs izklāsts ar daudziem un dažādiem paskaidrojumiem. Taču atvēlētajā laikā es centīšos sniegt ļoti vispārēju ieskatu, tostarp par to, kas tad ir „superotrdiena”.

Uģis Lībietis: Kas tad ir «superotrdiena» ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā
00:00 / 07:20
Lejuplādēt

Pašlaik ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā notiekošo varētu uzskatīt vien par tādu kā pamatīgu iesildīšanos pirms izšķirošās cīņas, kad par prezidenta krēslu sacentīsies faktiski vairs tikai divi kandidāti – viens no Republikāņu un viens no Demokrātu partijas. Pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps savas ambīcijas palikt prezidenta krēslā divus termiņus nav slēpis jau kopš uzvaras pirms četriem gadiem. Tāpēc arī ir ļoti maza iespēja, ka kāds varētu apdraudēt Trampa atkārtotu kandidēšanu novembra vēlēšanās.

Tieši tāpēc pašlaik visa uzmanība ir pievērsta Demokrātu partijai, kura ar priekšvēlēšanu un partiju sanāksmju palīdzību cenšas noskaidrot labāko pretendentu, kam pārstāvēt partijas intereses. Katrs štats piešķir kādam no kandidātiem noteiktu daļu elektoru balsu. Faktiski tās ir balsis, ar kuriem kandidāti var rēķināties partijas nacionālajā konventā, kad arī tiks balsots par nākamo prezidenta amata kandidātu. Lai iegūtu partijas nomināciju, kādam no pretendentiem ir jāsaņem 1991 elektoru jeb delegātu balss.

Un tāpēc ir jautājums, kāpēc tik svarīga ir tā dēvētā superotrdiena?

Šodien balsojumi vienlaicīgi notiks 14  štatos un teritorijās, turklāt savas balsis sāks nodot arī ārzemēs dzīvojošie demokrāti. Un likmes ir patiešām augstas, jo šodien tiek sadalītas 1357 delegātu balsis. Tātad - pārliecinošais vairākums. Un šoreiz īpaši lielu nozīmi ir spēlējusi Kalifornija, kas atbildīga par aptuveni trešo daļu no balsīm. Tradicionāli Kalifornija priekšvēlēšanas rīko jūnijā, pašā nominācijas procesa beigu posmā, taču tagad tas ir tikai marts.

Tiktāl par superotrdienu un kandidātu izvēles procesu, bet nu par pašiem kandidātiem. Sākotnēji cīņā par Demokrātu partijas nomināciju bija iesaistījušies 28 pretendenti, un vēl pirms mēneša, kad sākās priekšvēlēšanu un partiju sapulču cikls, par nomināciju cīņu turpināja 11  no viņiem. Tagad, superotrdienas priekšvakarā pretendentu rindas ir samazinājušās vēl uz pusi.

Par pēdējo no kampaņas upuriem ir kļuvis vien 38 gadus vecais mērenais kandidāts Pīts Būtidžidžs. Viņš bija uzrādījis pietiekami atzīstamus rezultātus pirmajos četros štatos un pozicionēja sevi kā mērenu un mūsdienīgu alternatīvu gados pieredzējušākiem kandidātiem, kā Vermontas senatoram Bērnijam Sandersam un bijušajam ASV viceprezidentam Džo Baidenam.

Taču pēc pārliecinošās Baidena uzvaras Dienvidkarolīnas štatā Būtidžidža izredzes samazinājās tik strauji, ka loģiskākais iznākums bija tieši izstāšanās no turpmākās cīņas. Faktiski Būtidžidžs, kurš saņēma arī pamatīgu kritiku par to, ka ir gejs, ir devis signālu arī divām priekšvēlēšanu cīņā atlikušajām dāmām – Elizabetei Vorenai un Eimijai Klobušārai – ka arī viņu cīņa tuvojas beigām.

Un ne jau tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes…

Klobušāra, visticamāk, jau tūlīt pēc šīsdienas balsojumiem cīņu varētu pamest, taču par Elizabetes Vorenas nākotni gan vēl īstas skaidrības nav. Tas tāpēc, ka atsevišķi politikas komentētāji Vorenai prognozē viceprezidentes posteni jeb, pareizāk sakot, no sākuma – nomināciju, ja kopējā cīņā Demokrāti par savu līderi izvēlētos Bērniju Sandersu. Šāds Sandersa un Vorenas progresīvais tandēms aptaujās prognozē uzvaru pār Trampa un Pensa komandu.

Jā, lai arī Bērnijs Sanderss jau ir 78 gadus vecs, viņš tiek uzskatīts par progresīvo ideju aizstāvi un pat revolucionāru.

Daži viņu uzskata par pārāk radikālu, lai atbalstītu, taču sabiedrībā kopumā viņa popularitāte ir stabili augsta. Tas izskaidrojams ar viņa demokrātiskā sociālisma piedāvājumiem, kas daudziem amerikāņiem liekas vilinoši, bet vienlaicīgi arī pietiekami sveši.

Un jāatzīst, ka daudziem vēlētājiem, piemēram, diskusijā par to, vai nebūtu labi panākt universālu veselības aprūpi visiem amerikāņiem, iestājas kaut kāds psiholoģisks bloks, jo konservatīvie spēki apgalvo, ka Bērnija Sandersa mērķis ir pārvērst ASV par Padomju Savienību. Visai interesantu viedokli ir paudis Nobela prēmijas laureāts, ekonomists Pols Krugmans, kurš norāda, ka Bērnijs Sanderss ar savu sludināto politiku, visticamāk, nespētu pārvērst ASV par Dāniju.

Taču vai tas esot sliktāk, nekā pārvērst ASV par Ungārijai līdzīgu balto nacionālistu autokrātiju, kā to darot Donalds Tramps?

Taču, protams, Bērnijam Sandersam nominācija vēl jāiegūst, un pēc situācijas Dienvidkarolīnā savus ieročus nebūt nav gatavs nolikt arī Džo Baidens. Pēc viņa vārdiem, jau no paša sākuma šī cīņa ir bijusi tikai starp viņu un Sandersu. Un neslēpsim, tā tas tiešām šoreiz arī ir… Un Baidena arguments ir visai pamatots, jo, kā uzskata viņš pats, Donaldam Trampam pretī var stāties tikai kāds ar ļoti cienījamu politisko bagāžu un pieredzi. Jo amerikāņiem nevajagot revolūciju, bet gan rezultātus!

Un Baidens kā Baraka Obamas līdzgaitnieks ar tādiem var lepoties.. Bet varbūt ir nepieciešama tieši nevis cieņa un pieredze, bet nekaunīgums, kāds varētu piemist Sandersam? Pašlaik Sanderss ir spējis piesaistīt daudz lielāku finansējumu savai kampaņai, viņš ir daudz populārāks ļoti nozīmīgajā Kalifornijā, taču Džo Baidens ir pārliecināts – Sanderss spēj uzvarēt atsevišķos štatos, bet viņš nespēs uzvarēt nacionālajā līmenī.

Starp citu, aizmirsu par vēl vienu kandidātu, kurš biļetenos pirmo reizi parādīsies tieši šodien – tas ir bijušais Ņujorkas mērs un miljardieris Maikls Blumbergs, kurš ir iztērējis milzīgas summas reklāmas kampaņās dažādos štatos, kur citi vadošie kandidāti pat vēl nav parādījušies. Taču arī pār Blumberga galvu sāk savākties negaisa mākoņi, turklāt tie vairāk ir pagātnes mākoņi.

Ja daudziem vēlētājiem nepārliecinošs liekas Blumberga sniegums televīzijas debatēs, tad arvien lielākam skaitam vēlētāju arvien nozīmīgāki kļūst priekšvēlēšanu laikā saulītē izceltie Blumberga pagātnes grēki – gan necienīgie izteikumi pret sievietēm, gan pret citas ādas krāsas pārstāvjiem.

Visai interesantam faktam uzmanību ir pievērsusi telekompānija CNN, kas norāda, ka savu atbalstu nevienam no kandidātiem pagaidām nav paudis bijušais ASV prezidents Baraks Obama. Viņam noteikti būtu ļoti liela ietekme uz potenciālo vēlētāju viedokli, tāpēc eksperti ir pārliecināti, ka Obama, visticamāk, savu izšķirošo vārdu paturēs līdz priekšvēlēšanu kampaņas beigām vai pat pašām vēlēšanām, kad šādam atbalstam būs vislielākā nozīme.

Bet ko šajā situācijā dara ASV prezidents Donalds Tramps? Tramps var justies visai pagodināts un arī optimisma pilns, jo šajā priekšvēlēšanu cīņā ir palicis pats jaunākais no vīriešiem prezidenta amata kandidātiem. Viņam pašlaik ir tikai 74…

Kamēr demokrāti turpina cīnīties un mest villu, Trampa kampaņai ir laiks strādāt pie dažādām inovatīvām vēlētāju piesaistes metodēm. Īpaši liela uzmanība tiek pievērsta arī afroamerikāņu vēlētājiem, kuri līdz šim tradicionāli vairāk ir balsojuši par demokrātiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti