Uģis Lībietis: Covid-19 ierobežojumi Eiropā – politiķiem Grinča tituls, efektivitāte atkarīga no sabiedrības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pirmssvētku laikā ieviestie ierobežojumi dažādās Eiropas valstīs ir izraisījuši plašu sabiedrības neapmierinātību, daudziem iedzīvotājiem pēdējā brīdī steidzot iegādāties Ziemassvētkiem nepieciešamās dāvanas vai steigā pametot noteiktās karantīnas zonas. Ar dažādas stingrības ierobežojumiem ir jārēķinās gandrīz visu valstu iedzīvotājiem. Eiropas valstu izvēlētā taktika un valdību argumenti, pastiprinot ierobežojumus, bija dažādi.

Pēc tam, kad nepilnu nedēļu pirms Ziemassvētkiem Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par ceturtā līmeņa karantīnas ieviešanu galvaspilsētā Londonā un daļā no Anglijas, daudzos britu preses izdevumos un interneta komentāros tika apgalvots – valdība ir nozagusi Ziemassvētkus miljoniem cilvēku. Kāda interneta "meme" pat attēloja ļoti vīlušos Grinču, kurš pauž neapmierinātību par to, ka kāds ir nozadzis Ziemassvētkus pirms viņa.

Bet vai šādiem apgalvojumiem ir pamats?

Uģis Lībietis: Covid-19 ierobežojumi Eiropā – politiķiem Grinča tituls, efektivitāte atkarīga no sabiedrības
00:00 / 04:07
Lejuplādēt

Es pazīstu ļoti daudzus cilvēkus, kuri ik dienu rūpīgi seko tam, cik strauji pieaug saslimušo skaits Latvijā. Daļa no viņiem par to pauž nopietnas bažas, daļa tam vispār nepievērš uzmanību, daži vienkārši uztver kā kārtējo statistiku. Katram droši vien ir savi iemesli. Protams, ka katram ir tuvāka mūsu pašu valsts, bet kāda ir situācija citur?

Līdzīgi kā pavasarī, arī tagad, tuvojoties Ziemassvētkiem, Eiropa ir kļuvusi par reģionu, kur tiek novērots viens no visstraujākajiem koronavīrusa saslimšanas tempiem pasaulē.

Eiropa ir kļuvusi par pirmo reģionu, kur bojā gājušo skaits no jaunā koronavīrusa ir pārsniedzis 500 000 un tā ir gandrīz trešā daļa no visas pasaules letālajiem gadījumiem. Kopumā visā pasaulē to pašlaik ir 1,7 miljoni. Tāpēc varas iestāžu rīcība, cenšoties samazināt vīrusa izplatību laikā, kad ir iespējama ļoti aktīva cilvēku pārvietošanās, ciemošanās un saskarsme, ir tikai saprotama.

Kā tad rīkojas citas valstis?

Kopš pagājušās piektdienas Vācijā ir slēgti veikali, kas tirgo ne pirmās nepieciešamības preces, frizētavas un skolas. Šādi ierobežojumi būs spēkā līdz 10. janvārim.

Faktiski ieviestie ierobežojumi ir līdzīgi tiem, kādi tika pieņemti rudenī, pēc skolēnu brīvdienām. Toreiz tie bija pietiekami efektīvi, lai novērstu saslimšanas kāpumu, un jauno gadījumu skaits nostabilizējās ap 20 000 gadījumu dienā. Tagad, kad skaitļi brīžiem atkal pārsniedz 30 000 dienā, ir nepieciešama jauna rīcība. Iemesls – lai nepārslogotu veselības aprūpes sistēmu!

Vēl pirms Vācijas ierobežojumus ieviesa arī Itālija, kur līdz 6. janvārim ir atļauts māju pamest tikai reizi dienā, vaļā arī ir tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, ceļošana starp reģioniem ir ierobežota.

Ierobežojumi ir spēkā arī Francijā, kurā nāves gadījumu skaits pagājušās nedēļas otrajā pusē pārsniedza jau 60 000.

Starp citu, ļoti bieži daudziem patīk piesaukt Zviedriju, kas līdz šim bija izvēlējusies atšķirīgu stratēģiju, noliedzot stingrās izolācijas nepieciešamību un atturoties arī no ierosinājumiem sabiedrībai nēsāt maskas. Taču pagājušajā nedēļā arī Zviedrijas premjers Stefans Lēvens bija spiests atzīt, ka situācija turpina būt ļoti nopietna un veselības aprūpes sistēma sāk izjust pamatīgu spiedienu.

Tagad arī Zviedrijā tiek rekomendēts lietot sejas maskas sabiedriskajā transportā sastrēgumtundās.

Zviedri gan saglabā zināmu piesardzību, vai sejas masku valkāšana dos vēlamo efektu – ja nedos, tad būs jārēķinās ar stingrākiem ierobežojumiem. Patiesībā Zviedrija domā par ilgtermiņa stratēģiju, jo cilvēki vienkārši neievērošot izolāciju. Tāpēc tiek gatavots pandēmijas likums nākamajam gadam, kas ierobežotu cilvēku skaitu sabiedriskajās vietās, kā arī regulējot uzņēmumu darba laiku.

Šajā brīdī kāds noteikti varētu prasīt, kāpēc esmu izvēlējies minēt tieši šīs valstis? Tāpēc, ka Vācija, Francija, Zviedrija, Nīderlande, Beļģija Dānija un Austrija ir tās valstis, kuras veselības aprūpei atvēl lielāko finansējumu Eiropas Savienībā – no 10 līdz 11% no iekšzemes kopprodukta. 

Un pat šo valstu vadības atzīst, ka veselības aprūpes sistēmas izjūt pamatīgu spiedienu vai ir pārslogotas.

Salīdzinājumam – Latvijas veselības budžets ir trešais zemākais Eiropas Savienībā – vien aptuveni 6%.

Visos šajos gadījumos mēs redzam, ka faktiski neviena valsts, lai cik tā būtu bagāta vai lai cik tajā būtu apzinīga sabiedrība, pašlaik nevar lepoties ar milzīgiem panākumiem cīņā ar Covid-19.

Un, visticamāk, ka daudzu valstu pašreizējiem līderiem pandēmijas laikā pieņemtie lēmumi maksās viņiem politiskos amatus vai visu politisko karjeru.

Jo, kā savulaik teicis bijušais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers: "Mēs visi zinām, kas jādara, tikai jautājums – kā pēc tam tikt no jauna ievēlētam?"

Manuprāt, šī jautājuma otrā daļa daudziem politiķiem ir kļuvusi arvien mazsvarīgāka, jo Grinča tituls šogad jau tāpat ir nopelnīts. Tagad nākas vien atzīt, ka pat vislabāko nodomu efektivitāte ir pirmkārt  atkarīga no sabiedrības kopējās attieksmes.

Ja valdību taktika lielākajā daļā pasaules ir kopumā līdzīga, tad turpmākās nedēļas un pat mēneši tikai parādīs, cik labi savu uzdevumu ir izpildījusi sabiedrība! Un varbūt nākamajos Ziemassvētkos par to pienāksies kāda dāvana!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti